Iedzīvošanās svešā valstī

Tu runā par auto īrēšanu, taksi, vai savu auto? Ja savu, tad ir dārgi ar to nebraukt

Izdevīgāk ir gādāt savu un tad atkarībā kāds tas ir var būt neizdevīgi nebraukt, bet citiem nekas nekait un daŗgāk tomēr sanāks ar to braukājot.

Tātad visi, kam nav auto, ir bezdarbnieki.

Bezdarbnieki bieži ir tie, kas brauc prom, bet iegādājot auto paveras plašākas iespējas pārvietoties. Tāpat var tikt saskatītas iespējas darbam citās jomās, kuras līdz šim netika aplūkotas.

Aaa, un visi tie, kas ap 8-9 uz Rīgas centru tešas, tātad ir miljonāri.

Ir kas ir miljonāri un dzīvo lepnā privātmājā pierīgā un savādāk nemaz uz darbu netiek + vēl jāizvadā bērni uz skolu. Ideali ir dzīvot netālu no darba un pārvietoties ar kājām vai skrejriteni.

Ir kas ir miljonāri un dzīvo lepnā privātmājā pierīgā un savādāk nemaz uz darbu netiek]

Kur tu dzīvo? Kādā caurumā? Acīmredzot mums to miljonāru ir afigenna daudz. :-D:-D:-D Katrā Pierīgas ciemā acīmredzot ir 80% miljonāru. :-P

StoreBute

Nemāku teikt cik daudz un pēc kā vadies, bet kaut kur tādi arī dzīvo un bieži Pierīgā, nevis Rīgā. Ir kas dzīvo lielos parādos un kaut kā izvelk. Ir kam bija vērtīgs īpašums Rīgā un mazliet aizņemoties varēja uzsliet mājiņu. Dažādi ir ļaudis! :-)

Nemāku teikt cik daudz un pēc kā vadies, bet kaut kur tādi arī dzīvo un bieži Pierīgā, nevis Rīgā.]

Sarugtināšu tevi - Pierīgā nedzīvo tikai miljonāri, nav te piena upe ar ķīseļa krastiem. :-D 80% Pierīgas iedzīvotāju ir vidējie statistiskie latvieši - ģimene ar diviem bērniem. Un villas te arī ir retajam, mājas ar četrām, piecām istabām gan bieži sastopamas. Un mašīna ir gandrīz katram otrajam, un nereti arī divas. Un viņi arī ir tie, kas brauc uz Rīgas centru uz darbu ar mašīnu katru darba dienu. :-D

Mašīnai, kurai nekas nekait, arī vajag Octa, Kasko (labi, vecajām un lētajām kasko varbūt nevajag), ikgadējo apkopi kā minimums, kas jau sanāk ap tūkstoti gadā. Plus mašīna diezgan strauji krītas vērtībā ar katru gadu vai pat pusgadu. Tā kā nelietot to un vēl papildus maksāt par sabiedriskā biļetēm sanāk gan ļoti dārgi.
Par tiem miljonāriem Pierīgā sasmīdināji :-D

Šeit nenācu apsprieat svaidīšanos turpu šurpu. Neminēju, ka taisos tā darīt katru gadu un bieži. Tāds plāns ir pašlaik un arī ar domu, lai varētu iekrāt mācībām, kursiem un sevis izglītošanai. Tur tad arī sanāks tā dzīves iekārtošana, nostabilizēšanās vienā valstī. Pašlaik ar algu nu nesanāk apmaksāt mācības un visu pārējo. Un auto ir iespejams nopelnīt pat 3 mēnešos no iepriekšējās pieredzes.
Šādā veido centīšos sevi nodrošināt :)

Es pats dzīvoju pieRīgā, kādreiz. Takā zinu, kas un kā notiek. Tāpat ir dažādi novadi. Citi bagātnieku iecienīti un citi ar pārāk lielu sovoku sastāvu, lai kāds tur vēlētos dzīvot un sliet savu villu. Ir tādi, kas nevar un negrib atļauties dzīvot Mežaparkā, bet dzīvo Mārupē, Garkalnē, Babītē.

Esmu ļoti jauna, tāpēc pašlaik neko nezaudēju. Nav jau 28, lai justu nožēlu, ka vēl neesmu ar super karjeru un personīgo dzīvokli :-D
Varbūt pati sevi ietekmēju par to kā būs. Vienkārši atceros pagājušo reizi kā ilgojos būt mājās un tas mani iebiedē pirms šīs došanās

dzīvo Mārupē, Garkalnē, Babītē

Vispār jau Pierīga nav tikai šie ciemi. :-D Un arī šajos miljonāru īpatsvars ir labi ja 2%, pārējie ir cilvēki parastie. :-D

Izklausās, ka tev labāk palikt LV. Pazīstu tādus tūdaliņus kā tu arī valstī kur es dzīvoju pašlaik. Ņaud visu laiku par savu patriotismu un skumjām pēc LV, bet strādāt Latvijā negrib par minimālo!

+++ Es par tādiem arī vienmēr iesmīnu. Patriotisms spiežas pa visām malām ārā un katru dienu lej gaužas asaras par to, ka dzimtene pietrūkst, bet braukt un strādāt uz Latviju, lai atdotu parādus no tur nopelnītās naudas, gan negrib.
Katrā ziņā, es arī piekrītu Neons viedoklim. Nesaprotu tādu mētāšanos apkārt un tādu čīkstēšanu, kas nāk tai līdzi. Protams, tas ir tikai mans viedoklis, bet man tas liekas tik skumji. Tāda stulba savas dzīves izniekošana. Padzīvo Latvijā, sakrāj parādus, brauc uz pāris mēnešiem uz ārzemēm, raud par to, ka pietrūkst Latvija, tad brauc atpakaļ, atdod parādus, naudu iztērē un viss aplis sākas no jauna. Varbūt tiešām der apdomāt savas nākotnes iespējas un nobāzēties vienā vietā, nevis šādi mētāties no vienas vietas uz otru, krītot izmisumā katru reizi, kad jāatstāj Latvija. Lai autore mani labo, ja kļūdos, bet, spriežot pēc komentāriem, izklausās, ka šī jau nav pirmā reize, kad dodas prom.
Ja par tēmu, tad nav ne jausmas ko vēl ieteikt, jo man ir identiski kā No Use for a Name. Kad devos prom no Latvijas, jutos pacilāti noskaņota. Tagad, pēc vairākiem ārzemēs nodzīvotiem gadiem, uz Latviju aizlidoju reizi gadā un ar vienu nedēļu pietiek, jo manas mājas tagad ir valstī, kurā dzīvoju un ar Latviju vairs nejūtu nekādu saikni, tik cik satieku ģimeni un aizbraucu uz kapiem. Jāpiebilst, ka arī man savulaik bija izvēle - doties prom vai palikt. Tā kā biju pret tādu mētāšanos no vienas valsts uz otru, nolēmu savu dzīvi un karjeru veidot vienā vietā. Izvēlējos valsti kurā esmu tagad un ne mirkli neesmu šo lēmumu nožēlojusi.

Lai iedzivotos kada valsti, tad pats svarigakais ir brivi parvaldit sis valsts valodu. Citus skerslus neredzu.

Te laikam jāprecizē, kā kurš saprot "iedzīvoties". Esmu vairākkārt bijusi uz vairākiem mēnešiem vai gadu ārzemēs, vietējo valodu zinot nedaudz vai nemaz, un tas man nebūt netraucēja uzturēšanās laikā justies komfortabli, uztvert dzīvesvietu kā mājas, atrast draugus, utml. Te jāpiekrīt meitenēm, ka galvenais ir attieksme, neuztvert to kā dzīvās šausmas, bet gan pozitīvi.

Nu man "iedzivoties" nozime justies tapat ka dzimtaja valsti - tatad rikoties brivi bez citu palidzibas un diskutet par jebkuru jautajumu bez ierobezojumiem. Viss parejais man skaitas turisms.