Elizabeteputnos @ 06.04.2022 23:07
Es izlasīju visu un piekrītu. Katram situācija ir citādāka, bieži plāni mainās, līdz mazais ir pasaulē. Nav vairs tie laiki, kad laba māte ir tikai tā, kas ir negulējusi, pārstiepusies lai atbilstu sabiedrības standartiem.
Mana mamma dzīvojusi visu dzīvi "tikai bēeniem" mums atdeva visu sevi. Tas bija lieliski, bet kad mēs izaugām, izrādījās, ka mammai nebija daudz savas dzīves, vai karjeras vai vienalga kas cits, kas viņu piepildītu. Tas radīja ļoti daudz toksiskuma mūsu attiecībās, kad paaugāmies un gājām savās dzīvēs. Kā tad mēs šitā - mamma muma visu sevi un mēs esam tagad izauguši - bez maz mums sava dzīve nevar būt, jo viņa mums visu sevi atdeva.. laba mamma ir laimīga mamma. Ar mēru, bet sievietei jābūt savām interesēm un dzīvei ārpus mājas, manuprāt. Nav sevi visu obligāti jāziedo bērnam tikai un vienīgi. Pirmos gadus-jā, bērnam mammu vajaga. Bet atteikties no saviem sapņiem, kas Elīnai ir darbs - viņa būtu drošvien nelaimīga un justos kā sasieta. Un priekš kam - lai izpatiktu pasaulei, foruma anonīmām klukstēm?
nu ko jūs te murgojat, neviens viņu nenosoda par to, ka aukli ņems. Ne jau par to. Nosoda tāpēc, ka viņai par savu bērnu ir pilnīgi vienalga un aukles ņemšana ir tikai simptoms tam,nevis pierādījums.
Piemēram! Runāja par saīsināto dzemdes kaklu, par daudzajiem ūdeņiem, viņu gribēja likt stacionārā, pēc tam izrādījās, ka tomēr vairāki ārsti nepareizi viņu izmērījuši. Bet pa visu to epopeju viņa nevienu, NEVIENU reizi nepateica neko, kas liktu noprast, ka viņa par
bērna veselību uztraucas. Runāja, ka nevar pastrādāt. Ka bail, ka nevarēs ceļot. Ka negrib slimnīcā, jo mājās ērtāk un var no rīta uzreiz fočēties. Ka viņai gribas bildēties. Un tā tālāk. Kad uzzināja labās ziņas, bērna veselība netika pieminēta nevienu pašu reizīti, nepārspīlējot. Teica hāleluja, varam braukt uz Dubaiju un rīt varu močīt darbiņā. Viss, nekas cits viņai nebija svarīgs. Un tagad raidījumā vadītājas izmisīgi centās izvilkt no viņas kaut ko par pašu grūtniecību, kā viņa jūtas, pat baroja jau gatavas frāzes, ja nu gadījumā viņai grūti izteikties, bet viņa runā tikai un vienīgi par darbu un bildēšanos, un par savu augumu. Intervijā ir frāze, ka pēc dzemdībām PIRMAIS, ko viņa gribēs darīt, ir doties strādāt un bildēties. Nevis iepazīt savu bērnu, nevis redzēt savu bērnu, savu pirmdzimto. Nevis būt ar Nauri un savu dēlu. Nevis izbaudīt pirmos mirkļus. Bet fočēties savās tirgus sintētikās.
Viņa nav gājusi uz ne vieniem kursiem un neies, jo tas neesot vajadzīgs. Viņai nav neviena grāmata par grūtniecību vai zīdaiņiem. Viņa nevingro, neiet pastaigās, svaigu gaisu ieelpo no mājas līdz mašīnai. Viņa badojas grūtniecības laikā, ēd gandrīz tikai mazkaloriju ēdienu un regulāri priecājas, ka ir kļuvusi tievāka. Viņa ignorē visus ēdienu ierobežojumus (jēlas olas, jēlas zivis utt), jo viņa jau "tikai drusciņ, es nelopsēju visu trauku". Viņa neliek drošības jostu un brauc ar telefonu rokā, filmējot storijus. Viņa katru mēnesi vairākas reizes lidinās apkārt ar lidmašīnu, par spīti tam, ka viņai ir dažādas grūtniecības sāpes, sarežģījumi, vilkšana, krampji, tonuss, vēnas utt. Vina lidoja uz Dominikānu, kur grūtniecēm iesaka nedoties slimības riska dēļ. Viņa septītajā mēnesī lidos uz Dubaiju (7h lidojums) ar visiem saviem sarežģījumiem.
Turklāt ir tas mazais sīkumiņš, ka sākumā viņa likās gan vismaz kaut cik priecīga un gaidoša. Līdz brīdim, kad uzzināja, ka dzimums nav tas, ko gribēja. Tas kontrasts pirms tā brīža un pēc ir milzīgs.
Es pavisam noteikti izlaidu veselu rindu ar citām lietām, kas norāda, ka bērns nav gribēts, bet jau tagad šis ir milzīgs palags. Jūsu iebildumi par auklēm ir nesakarīgi un dumi. Vai nu jūs nesekojat viņai ikdienā
vai redzat to, ko gribat. Paldies par uzmanību. 🥱