Vispār diez gan traki būt Elīnai...
Nekad nevar neko “neveselīgo”, nekādas kūkas, saldumus, normālu edienu ari ne, tikai salātiņus un griķīšus...
Ausis sadurtas, gulēt uz vienas auss nevar, jo sāp, katru reizi domā par pozu
Zobi sataisīti, bet neko sakost nevar, pat ābolu jāgriež, ka tik nenokoaties
Matiņi pielikti, savu vairs nav, tikai pāris salmi, katru mēnesi 100euro uz matiņiem un tad jāpārmet vīram par sporta uzturu
Uzņēmums jau sen, bet tapat jārukā pašai, pat atvalinajuma jastiepj čemodāns lupatu, jo sienas citur smukākas! Tā apsēstība ar visu... es nevaru... tik daudz upuru sev..
Man nekas nav mākslīgs, ēdu normālas ēdienreizes, ir cheat days, piemēramX šodien apedu 3 burgerus :D , nu sagribejas, nu kalorijas liekas, bet štrunts ar to, jo šodien biju arī sporta zālē, kādas 600kcal nometu. Nu un pat ja nebūtu, un? Nu neko tas daudz nekaitē, katru dienu neesu burgerus.
Protams, var jau sev stastit, ka edisu tikai vesleigi un galvenais vienmer kaloriju deficīta!, badošos, labak bads nekā +1cm viduklim klat... bet dienas beigas uzdodot sev jautajumu- vai ir ta verts? Varbut drastiski skan, bet Visi kadreiz nomirsim, resni, tievi maksligi vai dabiski.... novecos un ari un vai bija verts jaunību/briedumu pavadit konkreti sevi MOKOT... jo pašlaik Elīnas dzive škiet mocības