Es, ja godīgi, nesaprotu, kāpēc vispār Ziemassvētkos kaut kas jādāvina, jo īpaši, ja tam ir jākrāj. Bieži decembrī no cilvēkiem izskan tādas frāzes kā "es jau kopš septembra šo to nopērku dāvanām, lai nav tāds trieciens maciņam", "visa nauda aizgājusi dāvanās", "decembris dāvanu mēnesis" utt. Man tas nav saprotami. Es visiem, kam dāvinu dāvanas, vislielākās dāvanas dāvinu dzimšanas dienā - cilvēks šajā dienā ir piedzimis un tas ir vislielākais un nozīmīgākais notikums viņa gadā. Es neredzu saistību starp Ziemassvētkiem un dāvanām.
Es Ziemassvētkos dāvinu piparkūkas, teātra, koncerta biļetes, kādus citus sīkumus, līdz ar to iztērētā summa nav liela. Tā ir bijis arī, piemēram, visu manu līdzšinējo vīriešu ģimenēs, tā ir manu draudzeņu ģimenēs utt. Es patiesībā tikai no šīs diskusijas dzirdu, ka kāds Ziemassvētkos dāvina 1000 eur dāvanas (runājot par LV dzīves līmeni). Tie taču ir TIKAI Ziemassvētki!
Man bērnībā ar dāvanām tika svinēts Vecgada vakars, nevis Ziemassvētki (esam pareizticīgie), bet arī tad nebija kaut kādas mega krutās dāvanas - iespējams, tāpēc, ka laiki bija citi un rocība nebija tāda, kas to atļāva, bet es arī ļoti agri, vēl pirmsskolas vecumā, pati kaut kā bez citu palīdzības sapratu, ka Salaveča nav (kaut vecāki uzturēja šo leģendu sākotnēji) un man nekad nebūtu tāda nekaunība prasīt no vecākiem dāvanas vairāku simtu vērtībā. Ja godīgi, es vispār nesaprotu, kas bērniem, kas pat skolas vecumā tic Salavecim, notiek ar veselo saprātu - kaut kādi neattīstīti.