summas z-svētku dāvanām

Es noteikti neatbalstu bērnu apdāvināšanu ar dārgām mantām, man vienkārši tas neliekas ok un šaubos vai tās mantas kaut kā palīdz bērnam. Esmu par normālām dāvanām, mans mazais priecājas pat par matu gumijām, sprādzītēm un zeķītēm, nevis tāpēc ka mēs nepērkam un neapģērbjam bērnu, noteikti nē, bērnam viss ir gana, skaists un kvalitatīvs, bet kaut kā tā sanāk, ka ja tās lietas var pasniegt kā dāvanu tad priecājas tāpat. Manam gan ir gandrīz 3 gadi.

Mja, visam jābūt samērīgi! Ja vari to visu atļauties, tad protams! Bieži vien gan nākas bēdīgi noskatīties kā vecāki paši noplukuši, bet bērnam pēdējais iPhons kabatā, kuru viņš pat nenovērtē. Bet tas te nav pa tēmai :) pašai bērns vēl mazs, neko nevar paprasīt, dabūs to ko viņam agrāk vai vēlāk tāpat vajadzētu.
Vispār par dāvanām runājot- mums arī aizies pāri 1000eur, bet nedzīvojam lv un varam atļauties palutināt savējos.

Jā, man gribētos savam bērnam iemācīties priecāties par dāvanu arī ja tas ir sīkumiņš nevis jaunākais mega giga Lego sets.

Vārda dienā mazajam dāvināju Lego Duplo kompelktu - http://www.pirkumins.lv/lv/10877-LEGO%C2%AE-DUPLO-Skaistules-tejas-ballite--no-2-lidz-5-gadiem-NEW-2018- , tā arī maksāja ap 20 eiro, bērnam ļoti patīk, princeses tēls, tā kā katrus svētkus uzdāvinam kādu Lego Duplo kompelktu, tad jau ir paliela kaste, kur jau nopietni var darboties.
Šis komplekts mazajiem ir super, ļoti laba cena skatos, vecvecāki var samesties kopā un no katra pa 15 eiro, super http://www.pirkumins.lv/lv/10835-LEGO%C2%AE-DUPLO-%C4%A2imenes-maja--no-2-lidz-5-gadiem-

Ieraudzīju šo, mans sīčuks noteikti spiegtu par tādu dāvanu http://www.pirkumins.lv/lv/10878-LEGO%C2%AE-DUPLO-Salatlapinas-tornis--no-2-lidz-5-gadiem-NEW-2018- , princese, tas jau pats galvenais. Laba daudz nevajag, vecāki paši apgādā ar mantu kalniem tos sīčus un tad lai nebrīnās, ka pēc tam mazākas dāvanas liekas stulbas.
Es sieviete, kas pedagoģijā pastrādājusi, pilnīgi noteikti neatbalstu šo bērnu apdāvināšanu ar visu dārgāko, krutāko utt., nu tas neko neiemāca tam bērnam, gluži pretēji rada lielīšanos, iedalīšanos krutajos un nabagajos, un visādi citādi mantu kults ņem virsroku visam citam...

Kad bija 3 gadi, arī varēju dāvināt mazos lego, mašīnītes, leca un spiedza aiz prieka, bet nu jau tas vecums nav tāds, lai uzdāvinātu mazo lego un bērns būs priecīgs. Lielais komplekts ir tādēļ, ka bērns jau ir liels un viņam patīk likt lego, mazo saliek 15 min:-D

colorfulll

Šobrīd ap 800. Pirmo gadu skaitu līdzi

tas ir cik cilvēkiem un ko Tu dāvini? Vai tikai zīmējies?

Tverat to visu vieglāk. Arī mana meita priecājas par sprādzītēm un citiem štruntiem. Arī mani zem eglītes vienmēr gaidīja nopietnākas lietas. Bērniem tās ir tikai mantas ,drīzāk te pieaugušajiem ir kādas problēmas.

Piekrītu wee!!
+ Man ir prieks, kad redzu bērna sajūsmu par dāvanām, ja nevarētu atļauties nepirktu. Bet tā kā varu, gribu, lai viņam ir tāda pati bērnība, kā man.

MaijaGardi
Tev gan patīk pamācīt, kādas dāvanas jāpērk, kā jāsvin, kādu sajūtu svētkos vajag. Moš padomā pati par savu dzīvi vispirms?
Un šī nu ir tā diskusija, kur pilnībā piekrītu wee.
Kāpēc bērnam nepirkt, ja var atļauties? man bērns, piemēram, pēdējā laikā uzvedas brinišķīgi, tātad ir pelnījusi un dabūs dārgāku dāvanu. Tas nenozīmē, ka es katru nedēļu pērku dāvanas pa 50euro, viņa ļoti labi māk priecāties par matugumijām vai sūdiņu pa 1 euro.
Kaut kā negodīgi sanāk, ka mammītes var kurpes sev iegribēt un pirkt steriem, bet bērns nevar gribēt neko.
Un vēl dīvaināk dzirdēt lasīt no cilvēka, ka bērnam nevajag pirkt, bet uz pieaugušajiem var tērēt štuku dāvanām. Tātad pieaugušie drīkst gribēt, bet bērni nē??

wee, viss jau ir mega skaisti un forši, bet , kad Tavai meitai būs 18 un viņa pieprasīs superkrutu māju , krutā rajonā, tu arī pirksi?
Visam ir jābūt līdzsvarā,nevis absolūtās galējībās, un tā rodasmūsdienupaērātāju sabiedrība, kas gaida un domā, ka visiem viņiem jādod, jo vini ir pelnījuši un vispār jāklāj palmas zarus, jo viņi ir nākuši pasaulē...
Mēs arī savā meitenēm varam atļautes to un šito, bet tas nav vajadzīgs, jo viņām VISS ir. un istabā ir pilns ar rotaļlietām. Bet tas nenozīmē, ka meitenē dāvanas nebūs, būs, bet ar prātu. Un Iphone 4 un 2 gados noteikti ne.
Par tēmu runājot, neesmu skaitījusi un neskaitu, bet mēs lielajiem nepērkam, tikai bērniem, lielajiem būs laimes aka un viss. Jo viss mums ir,un ko vajag vai sagribas nopērkam ikdienā.
Man svētkus radatā svētku sajūta, piparkūku un pīrāgu smarža, ka visa ģimene ir kopā un veseli, un to gribu arī savām meitenēm ieaudzināt, ka ne jau laime ir dārgās dāvānās, bet sajūtās.

Nu redz , gan jau tā dziļā doma ir tāda , ka pieaugušajiem tās lietas ir vajadzīgas, noderīgas un praktiskas a bērnam tikai mantas ....
Man drīzāk ir žēl, ka pieaugušo sapņi un velmes ir vērtīgākas par savs paša bērna vēlmēm. Manuprāt, negodīgi. Man ģimenē visi ir vienādi

wee, viss jau ir mega skaisti un forši, bet , kad Tavai meitai būs 18 un viņa pieprasīs superkrutu māju , krutā rajonā, tu arī pirksi?
Šaubos, ka gribēs māju , bet pabeidzot labi pirmo kursu universitātē, pie sava dzīvokļa atslēgām tiks. Mans pienākums ir nodrošināt savu bērnu, un ja es to varu , kāpēc ne. Es pati neesmu dzīvojusi ne dienu īrētā dzīvoklī. ;) Lai viņa labāk ceļo par to naudu , kuru svešai tantei par dzīvokli maksās.

Es nesaprotu, viens obligāti izslēdz otru? Ja ir dāvanas tad nav kopības sajūtas, piparkūku u.t.t ?

wee, man nekas nav iedots uz zelta paplātes, viss pašas nopelnīts, un nejūtos ne ko zaudējusi, ne trauma, par to, ka vecāki nevarēja atļauties nopirkt dzīvokli.
Bērniem ir jāpalidz un jāatbalsta, bet nu tā loģiski domājot. :-D

Man liela daļa ir pasniegta uz paplātes un nejūtos par to slikti un man nav trauma par to , ka citiem tā nav. Man ir vienalga kā ir citiem , man galvenais, lai labi būtu maniem tuvajiem un ja vajadzēs pēdējo kreklu atdošu savai ģimenei un paldies manai mammai , kas man šo iemācīja un ieaudzināja.

Lai katrs dāvina, ko var atļauties, bet lai ieaudzina savā bērnā to, ka nevajag plātīties ar savām krutajām mantām un smieties par tiem, kam tādu nav.

Kurš vispār teica ka uz pieaugušajiem var tērēt štuku bet uz bērniem nē? Man liekas parasti jau ir otrādi “ko tad man...” “man jau neko nevajag..” “es labāk bērniņam...”, kas manā skatījumā arī ir nepareizi! Bērnam ir jāredz kā vecāki arī sevi iepriecina ne tikai visu upurē viņu labā.

Mans bērns neko diži neprasa. Un vispār par tām dārgajām dāvanām sajūsmu neizraisa. Pagājušā gadā gribēja vilcienu trasi (protams, ne jau tāpēc, ka dārga), bet spēlēties īpaši tā arī nespēlējās, jo negrib sēdēt mierīgs. Labāk bumbu paspēlēt vai ar baloniem.
--
Kad pajautājām ko vēlas, palūdza grāmatas, konfekti uz kociņa un gumijotu dinozauru.

Es ar vairāk esmu novērojusi, ka vecāki sevi baigi nelutina, bet bērnam viskas ir un diezgan dārgs.
Un laikam varu nedaudz attiecināt uz sevi, jo pati sev pērku drebes maz, biezi vien pa andelēm, kopskats manuprāt par maziem lidzekļiem labs un kvalitatīvs,bet bērnam viss ir jauns, apavi padārgi no.labas firmas, tapat kombinzons un drebes, visu noperku labu, bet ne to pašu krutako, jo domaju ar galvu, izvērtēju. Un tomēr visu ar prātu.
Annie pareizi saka, vienkāršas lietas pat to bērnu aizrauj vairāk kā reklāmu rotaļlietas.