summas z-svētku dāvanām

Man ar tie plastmasu kalni nepatīk bērnam, laikam paveicies, jo tik traki daudz mantu nav, un atzīšos pa kluso patīru.
Diemžel dāvinatāji bieži nepajautā ko tam bērnam vajag, jo neaizdomājas ka SATURU izvēlas vecāki ar ko tam bērnam darboties. Esmu vispār par koka rotaļlietām iespēju robežās.

Jā, Dartall, Tu mele! Tu taču teici par džemperiem džemperu tēmā - kā Tu neredzi, ka tas ir cieši saistīts ar Odettas zeķubiksēm no zeķubikšu tēmas, Tu mele!? :-D:-D
Žēl, ka veselais saprāts ir nenovērtējams un neuzdāvināms, varētu Rīdziniecei Ziemassvētkos uzdāvināt. Būtu skaista un praktiska dāvana :-P

Ja nepietiek vietas derētu padomāt par plašāku dzīves vietu. Man meitai ir sava istaba, kur ir kā disylendā, bet nu vēl kādi 6 gadi un tās mantas vairs nebūs aktuālas.
Man tieši besī jautājumi, par to ko dāvināt. Ko man vajag es pati nopirkšu, bet dāvanas ,lai paliek pārsteigums :)

Manam bērnam ir sava istaba, bet nesaprotu, kāpēc viņu pārbāzt ar mantām. Sāku domāt, ka no daļas mantu jātiek vaļā, jo ikdienā tāpat ar lielāko daļu nespēlējas.
--
Man gan nav iebildumu, ka citi bērnu mantām tērē daudz. Uzskatu, ka katrs rīkojas pēc saviem ieskatiem atbilstoši iespējām.

Tiger veikalā vienu brīdi pārdeva smadzenes.

atzīšos pa kluso patīru

Hihihi, es arī tā pa slepeno likvidēju nolietotās mantas. Kam nevaru atrast visas detaļas, tas lido miskastē. Un bērns nemaz nepamana, ka kaut kādas mantas vairs nav.

Nu redz, man savukārt , škiet negodīgi revidēt bērna mantas. Nevienam nav tiesību revidēt manas mantas. Kad visa paliek par daidz tad kopā izlemjam ko ar tām darīt.

Dartall, tieši laikā :D
Es vispār ar nesaprotu kā 12 gadnieks vēl var ticēt salavecim, kā tādi bērni skolā izdzīvo vispār?? Mums ģimenē ari ir vecāki bērni, tiesa ne vecāki par 12, un netic tam vecim jau labu laiku, attiecigā vecumā tas ir atkosts un tomēr pieslēdzot bišk loģisko domāšanu tiem bērniem viss ir skaidrs.
Bet nu jā, 12 gadniecei ir jaunākais iphone un tic vēl ka salavecis ezi atnesīs, smadzenes diemžēl uzdāvināt nevar....arī mātei.

Es lasiju FB atsaucigajas mammas, ka vienai bernam 14 gadu un vel tic vecitim un vel ta lepni, ka redz ka vini vel spej saglabat noslepumu(t)

Es apm iztereju 350 euro.(t)

man liekas skumji,ka te tā raujas izrauties prom no bērnības un vēl domā,ka tas ir apkaunojoši ticēt Salavecim. (t)drausmīgi ka vēl redz jāizdzīvo skolā, ja joprojām tam tici.Atgādina amerikāņu idiotismu par nevainības zaudēšanu līdz vidusskolai. (t)(t)(t)

Kāds bonuss ir ticēt salavecim? Tas kaut ko baigi dod vaitad?
.
Tad varbūt mums arī steidzami jāsāk masveidā stāstīt bērniem, ka šokolādes olas dārzā dēj zaķis (lieldienu)? Ir valstis, kur tam tic. Un zobu feja; manā bērnība zobi bez fejas krita, bet šobrīd jau gana daudz dzird, ka bērni arī Latvijā tic zobu fejai. Varbūt tieši labi, jo vairāk dažādiem tēliem bērni tic, jo krutāka bērnība un mēs audzējam krutākus nākamos pilsoņus? Varbūt kreativitātes attīstības veicināšanai vajag ieviest kādu foršu tēlu arī Jāņu dienai, tipa Līgo vakarā atnāk Jāņu Alnis un atnes alu? Tomēr mūsu tradicionalie svētki, nevar apdalīt.

Bērnu rotaļlietas regulāri izrevidēju un sašķirju - aktuālās atstāju, salauztās izmetu un tās, kuras netiek vairs izmantotas - atdodu. Kopumā, mums mājās uz 2 bērniem tās rotaļlietas nav daudz. Tāpat viss notiek arī ar bērnu apģērbu, bērnu skolas lietām, zīmējumiem, rokdarbiem, kancelejas precēm (izžuvuši flomasteri, piemēram). Tāpat tas notiek arī ar manām lietām un vīra lietām. Neuzskatu, ka māja jāparvērš par kaut kādu lieku mantu noliktavu ar putekļu kārtu pa virsu.

Varbūt tieši labi, jo vairāk dažādiem tēliem bērni tic, jo krutāka bērnība un mēs audzējam krutākus nākamos pilsoņus?

Ne gluži šajā kontekstā, bet, manuprāt, tāda ticēšana pasaku tēliem tomēr bērnā rosina fantāziju un piepilda bērnību ar brīnumiem un maģiju. Izaugt un iegrimt dzīves rūpēs visi paspēsim, bet vai bērnībai nevajadzētu būt bezrūpīgai, mīlestības un brīnumu pilnai?...

Ne gluži šajā kontekstā, bet, manuprāt, tāda ticēšana pasaku tēliem tomēr bērnā rosina fantāziju un piepilda bērnību ar brīnumiem un maģiju. Izaugt un iegrimt dzīves rūpēs visi paspēsim, bet vai bērnībai nevajadzētu būt bezrūpīgai, mīlestības un brīnumu pilnai?...

gluži manas domas.
Tāda pārspīlēti agra bērnības atņemšana rada bērnos pāragro nobriešanu,kad redz krutāk sēdēt iphonos un ar patosu vlogot ,jo visi dara tā,lai neapsmej,ka tici Salavecim, nekā teiksim spēlēties vēl ar lellēm/puzlēm un būt tas,kas tu patiešām vēl esi saskaņā ar savu vecumu un interesēm.

MaijaGarda
Paldies par atbildi, tad izrādās- ka tomēr tad Tu arī dāvini beigu beigās tādu lielāku, “dārgāku”dāvanu savam bērnam. Tev atšķirībā paveicās to dabūt Zviedrijā lētāk, Ok, man nesanāks aizbraukt uz Zviedriju un es nopērku to lietu tādā cenā kāda tā ir- simts vai trīssimts, kāda nu ir iespēja.
Un ar ko Tava koka lieta būs labāka (īpaši no bērna skatījuma) par kādas citas plastmasa lietu. Subjektīvi.
Vienkārši sākumā itkā “nesaprotu, nesaprotu”, bet kopsavilkumā principā te nu mēs satiekamies vienā punktā.
Mani tiešām nesimpatizē, kad kāds kādu kaunina par materiālismu, īpaši attiecībā uz bērniem.
Citējot:

Karinjo kurš teica ka savam bērnam nedāvinu neko? Esmu gana labu dāvanu ar vīru sagatavojusi - konkrēti Lundby leļļu māju ar aprīkojumu, nepirku LV tāpec cena par to bija krietni zem 100 eiro, vīrs pirka Zviedrijā skandināvu tipa kaut kada rotaļlietu veikala, kurā par lielu brīnumu (spriežot pēc viņu algām) bērnu koka mantas maksā krietni lētāk kā Latvijā un kvalitāte ļoti laba, prece gaumīga un skaista. Bet tas tā

Lieliski. Ja 12 gadīgs bērns tic Ziemassvētku vecītim, viņš ir neattīstījies lohs. Tepat Ziemassvētku tradīciju diskusijā dažas raksta, ka apmeklēs Ziemassvētku dievkalpojumu baznīcā. Ja tu 12 gadu vecumā tici Ziemassvētku vecītim, tu esi stulbs idiots un no tevis nekad nekas nesanāks, ja 30 gadu vecumā tici savam iedomu draugam un ej viņu apciemot - esi baigi normāls pilsonis, kas lieliski iekļaujas sabiedrībā, principā paraugpilsonis ar klasiskām vērtībām.

Kāds bonuss ir ticēt salavecim? Tas kaut ko baigi dod vaitad?

Kad atceros savu bērnību, tad tāda ticēšana piešķīra papildus pozitīvas emocijas. Protams, ne visi to tā redzēs, bet, tajā pašā laikā - kāds bonuss ir ‘nolikt’ bērnus, kuri tic? Ko tas baigi dod? Hmmm... kā tieši pieauguša cilvēka dzīve no tā uzlabojas? Un kāds sakars ar Lieldienu zaķa dētām olām un Zobu fejām? Tāpēc, ka populārāki šie tēli ir citās valstīs? Nesapratu ideju, atvaino, būtu jauki, ja Tu paskaidrotu.
P.S. To sakot, es tiešām nedomāju, ka kāds šeit ierosina, ka “steidzami jāsāk masveidā stāstīt bērniem, ka šokolādes olas dārzā dēj zaķis (lieldienu)? Ir valstis, kur tam tic. Un zobu feja“, bet vismaz es savam bērnam grāmatu no rokām ārā neraušu, ja tur tiks pieminēta Zobu feja vai Lieldienu zaķis (zaķis kā tāds ir pieņemams?) un tam nebūs nekāds sakars ar vēlmi izaudzināt “krutu nākotnes pilsoni”. Un, ja viņa kādu laiku šiem tēliem arī ticēs, neredzu nekādu traģēdiju.

A es tērēju miljonu dāvanām. Un iepūtiet man. :-P