summas z-svētku dāvanām

Virs 100 eiro.

Lai katrs dāvina, ko var atļauties, bet lai ieaudzina savā bērnā to, ka nevajag plātīties ar savām krutajām mantām un smieties par tiem, kam tādu nav.

:) Jā!

wee, viss jau ir mega skaisti un forši, bet , kad Tavai meitai būs 18 un viņa pieprasīs superkrutu māju , krutā rajonā, tu arī pirksi?

Ja tā padomā, ja var atļauties, varbūt arī pirktu, kāpēc ne:D
Man liekas, ka Ziemassvētki galvenokārt ir tieši par un ap bērniem ģimenē. Noskaņas radīšana, gaidīšana, pārsteiguma moments, dekorācijas, rosīšanās.
Un, ja mazais ķipars ko ļoti gaida, raksta vēstuli Salatētim, piedomā, skaita dienas, motivē sevi uzvesties labāk, kāpēc tad ne vienreiz gadā tādu nozīmīgāku, lielāku, svarīgāku dāvanu.
Mēs parasti pārrunājam visu šo vēlmju (kas maksā virs 100) lietderību un tad beigās vienojamies par kopsaucēju. Mana vēlme, lai tā dārgā manta būtu nevis tikai “ patīkpatīk gribugribu”, bet lietderīga, neapnīkoša, darboties rosoša- ilgtermiņam. Fērbiji, rejošie suņi, dejojoši zirgi, dziedošā Elsa utml. man šķiet ātri apnīkošie gadžeti, kas drīz vien nomētājas un krāj putekļus. Bet, ja var atļauties, arī - kāpēc ne.
Katrā ziņā vairāk priecājos par tādām lielākām bērna vēlmēm, kā piem: slēpes, slidas, klavieres, velosipēds, leļļu māja:)
Man šķiet, ka šis nav tas laiks, kad satraukties par dāvanām pieaugušajiem, īpaši traki man šķiet visas tās loterijas, kas iedzen cilvēku nevajadzīgā stresā. Nu, kam beigās vajag visus tos štruntus...

Karinjo-izlasiju par klaviereem un atcereejos,ka muusu "sarkanmatiite" vienu gadu loti veeleejaas klavieres-muusu vintage (1883 gads) vinai nevajadzeeja:-D,bet gribeeja elektoniskaas,nu protams,ka nopirkaam.Atceros,ka toreiz vinai bija kaadi 7 gadini.Vinai taas vajadzeeja preciizi meenesi un peec tam nekaadas intereses:-DPeec sii gadijuma esmu palikusi uzmaniiga ar iegribaam.
Esmu uzsveerusi saviem deeliem,ka vinu mazajiem nekad nepirksu rotallietas,lai kaut izsleedz mani no radu saraksta:-D,bet nee.Atceros peedeejo celojumu,kad mazais vispaar neko neprasija,speeleejaas veikalaa taajaa iipasa vietaa,kura ir paradzeeta beerniem uttBet maate nopirka "idiotisku" plastmass masiinu laikam bija kaadi 30Eur un teica-smadzenu attiistiisanais...Puisiitis uz to paskatijaas vienu reizi un pilniigi bez emocijaam-nu bija taada paliela,bet taadas vinam maajaa daudz.
Mees ar viiru paarunaajaam visu to , paliidzeesim, daavinaasim ,bet nebuus taa,ka pie pirmaas skanas-gribu ,uzreiz ieskaitiisu vinu kontaa naudu.
Esmu sapratusi vienu lietu,ar daavanaam nevar nopirkt miilestiibu.Es dodu daavanas tikai peec savas sajuutas,skatijuma.

Es jau kādu laiku jautāju konkrēti, ko vajag un ko grib, un vispār vēl labāk, lai parāda veikalā/online :) Ok, izpaliks pārsteiguma moments, bet, ja to izdara savlaicīgi, cilvēks jau paspējis aizmirst.
Cilvēki (un mazie cilvēki īpaši) ir tik neprognozējami.
Arī vīram pasūtīju internetā 2 šalles- lai izvēlas. Nu, nekādīgi nevarēju izšķirties par labu vienai:) Man tā pašai patiktu:D
Pagājušo gadu nopirku smaržas, par kurām, tūlīt kā iepūta, pati sapratu, ka nē, nav viņam, lai gan veikalā šķita perfektas.

Man liekas tās lielās dāvanas pilnīgi ok, ja vien bērnam nesāk šķist, ka tas ir pats galvenais šajos svētkos. Mums ģimenē ir viens bērns, kuram otra ģimenes puse parasti milzu dāvanas dāvina, un nereti pēc tam, svinot ar mūsu pusi, no viņa ir jautājumi no sērijas "Tik maz? Tas ir viss?" (kaut gan dāvanas sanāk daudz). Ļoti ceru, ka mans bērns neieciklēsies tik ļoti uz to. Šogad vēl varam izsprukt sveikā cauri ar mazu dāvaniņu. :-)

Par berniem runajot, man liekas, vissvarigakais ir ieaudzinat pareizas vertibas vispirms. Ka milestibu nemera pec davanas lieluma.
Man liekas normali davinat to, ko var atlauties. Nu nedavinasu es bernam struntinus, ja varu atlauties daudz vairak, bet tas ir korelacija ar visparejo dzives limeni un nav runa par lielisanos/ izradisanos vai ko vel ne.
Dzivokla atslegas uz paplates es gan nepasniegtu. Ka mans virietis saka: apmaksas jebkuru izglitibu jebkura pasaules universitate pec izveles un pasa spejam, lai ta butu Jela , Harvarda vai INSEAD. Bet pec tam: you are on your own.
DieKleineHexe, tikai neparspragsti no savas patalogiskas skaudibas. Visa zults izlis.

Lai katrs dāvina, ko var atļauties, bet lai ieaudzina savā bērnā to, ka nevajag plātīties ar savām krutajām mantām un smieties par tiem, kam tādu nav.

Piekrītu! Bet vēl varētu neieaudzināt modi apsūdzēt citus cilvēkus lielībā tikai tāpēc, ka viņi nopērk ko vairāk, vai ko dārgāku, un to netur noteikti noslēpumā.

Bērnam nekas speciāli nav jāaudzina (ja runājam konkrēti šīs tēmas ietvaros). Bērni attieksmi un uztveri par lietām un svētkiem mācās no saviem vecākiem. Tāpēc, ja bērns smejas par citu cilvēku dāvanām - domājams, ir dzirdējis kā ģimenē to dara pieaugušie u.tml.
---
Tas, ko es esmu iemācījusies - vecāki nedrīkst aizmirst par sevi. Ja dāvina dāvanas - tad visiem ģimenes locekļiem. Ja tās ir dārgas dāvanas - tad visiem ģimenes locekļiem. Citādi bērnam rodas priekšstats, ka vecāki nav vērtīgi - viņiem pietiks ar "sūdiņu", kamēr bērns var apmierināt savas vajadzības un ego. Vēlāk dzīvē tas var slikti atspēlēties.

Neons-vai ne?Nu tas faktiski liidziigi,kaa domas par veciem cilveekiem-viniem neko nevajag,ar domu,taapat driiz mirs,bet taa mirsana tam vecam cilveekam nemaz nav praataa.Es jau so esmu rakstijusi gadus atpakal.
Jaa -noteikti piekriitu ,ka beerni ir vecaaku spogulis.

Nu daudz labāks variants ir tam bērnam uz svētkiem tiešām nopirkt to kāroto mantu, ja rocība ļauj. Drīzāk būtu jāpiedomā, vai vajag ikdienā tās 100 un vienas lelles. Bet svētkos? Neredzu problēmu.
Atceros no savas bērnības, ka vecāki nevarēja nopirkt visu, ko es sagribēju un nebija tā, ka es visu laiku gribētu kādas dārgās mantas, kā aifoni un pleisteišeni, nē, daudz pieticīgāk. Bet arī uz svētkiem kāroto ne vienmēr saņēmu. Vēlāk, sākot pelnīt un saņemot pirmās algas, visa nauda tika uz līdzenas vietas nobumbulēta, jo beidzot tak var pirkt ko grib!
Zelta vidusceļš - sagaidīt bērna saprātīgu vecumu (tā, lai svētku brīnums nav jālaupa pavisam) un izskaidrot, ka šīs vai tās lietas (arī tēta mīļais TV vai mammas acu ēnu palete) ir dārgas un nenāk gluži no rūķīšu ceha tālu Ziemeļpolā. Likt bērnam novērtēt šo lietu vērtību, taču neliegt viņiem to izbaudīšanu, jo īpaši svētkos.

Perfekti pateikts. (l)
Bieži mēs pat nedomājam ko un kā runājam par citiem, par situācijām un dzīvi kopumā ,bērnu klātbūtnē un viņi jau uxreix nesaka neko tikai uztver info un apstrādā to :-)

Man bērnam dāvanas būs līdz 150€. Bet man 2gadniece, nekādas īpašās vēlmes vēl neizsaka, viņa grib visu ko viņai parāda :D bet es baigi neiespringstu ka vajadzētu kaudzi ar mantām sapirkt tieši uz z svētkiem, mēs kaut ko nopērkam arī ikdienā, ja man gribas priekš viņas ko foršu, skaistu, noderīgu utt, tad speciāli negaidīšu dzimšanas dienu vai ziemassvētkus, vienkārši nopirkšu. Tāpēc gada beigās nav tā ka ir vajadziba izpirkt pusi rotaļlietu veikalu.

Wee-novirziisos no teemas,bet atcereejos ko tiesaam smielkiigu.Mees toreiz bijaam Hawaii un mazais puisiitis(bija tikko iemacijies runaat) iznaaca no savas maajinas un ienaaca muusu un teica -Hello stulbaa B...!!!:-DKaa es toreiz smeejos ,jo ,protams sapratu ,ka kaads no vecaakiem mani taa nosaucis....:-D
Jaa!!!Taas rotallietas beigu beigaas ,ja ir daudz apniikst tik aatri...

Es gan uzskatu , ka beerns ir jaaudzina konkreetos gadiijumos.
Pat ja gjimenee neviens neaprunaa citus, var gadiities ka beerns skolaa dzird/redz kaa draugi apsmej citus kuram ir sliktaaks telefons, nav trendiigaas dreebes utt.
Taados gadiijumos ir noteikti jaaizraada un jaaudzina.. Beernu veido ne tikai vecaaki, bet arii skola un vide kuraa vinji apgrozaas un vecaaki to nevar izkontroleet 100%tiigi.

Apsmiešana, aprunāšana un nepieņemšana bariņā ir viens. Ja izdodas savu bērnu izaudzināt tā, lai viņš nav tas apsmējējs - super. Ja izdodas viņu izaudzināt tā, ka viņam par šādām vienaudžu frāzēm ir pie vienas siltas vietiņas un viņš spēj atrast domubiedrus un nepakļauties konformismam arī super.
BET. Vēl ir tāda lieta kā ar draugiem dalītas pieredzes. Un tās pieredzes būs tas, par ko bērns jau pieaudzis runās ar saviem draugiem un dalīsies "eh, atceries, cik labi toreiz bija, kad spēlējām to un to?..." Nevajag arī atņemt savam bērnam laikmetīgumu un nevajag viņu gluži mežā audzināt.

Mani bērni ziemassvētkos saņem lērumu ar dāvanām. No vecākiem, vecvecākiem, radiem utt. Atkāpei, ikdienā bērni netiek apdāvināti.

Un tās pieredzes būs tas, par ko bērns jau pieaudzis runās ar saviem draugiem un dalīsies "eh, atceries, cik labi toreiz bija, kad spēlējām to un to?..."

Uz šo patiesībā attiecas tieši bezmaksas spēles, bez mantām.

Es savam lielākajam dēlam esmu novērojusi, ka tik tiešām dārgās reklāmu mantas interesē ļoooti īsu laiku. Mums ir aktuāls Lego (liek katru dienu vairākas stundas) un daudz un dažādas galda spēles- labs laiks, ko ik vakaru pavadīt kopā.
Tāpat māja piekāpusi pilna ar dažādām rotaļlietām- radu vai bērnudārza biedru dāvinātām, bet retu reizi spēlējas tikai tad, ja māsa guļ diendusu istabā, kur stāv Lego. :-D

Šodien nopirku bērnam Lego komplektu par 20eur - diezgan liels, bet KSenukai bija -40% atlaide. Tā būs viņam lielākā dāvana. Protams, viņš arī kādreiz ir pateicis, ka grib hotwheels trasi vai Ķepu patruļas bāzi, bet reāli tikai tad, kad rāda reklāmu. Es nespēju iedomāties, ko viņam par 100eur varētu pirkt... Viņam ir tik daudz mantu, bet labākās, ar ko pavada visvairāk laika, ir mazākas - mašīnītes (no klučiem taisa trases utt.), superlidmašīnītes, uzdevumu grāmatas, spēle Cirks (kas vispār zem 5eur maksā!!) Ne vienmēr tos sapņus vajag par 150eur piepildīt. Nezinu gan, ko vēlēsies, augot lielāks.

Es, ja godīgi, nesaprotu, kāpēc vispār Ziemassvētkos kaut kas jādāvina, jo īpaši, ja tam ir jākrāj. Bieži decembrī no cilvēkiem izskan tādas frāzes kā "es jau kopš septembra šo to nopērku dāvanām, lai nav tāds trieciens maciņam", "visa nauda aizgājusi dāvanās", "decembris dāvanu mēnesis" utt. Man tas nav saprotami. Es visiem, kam dāvinu dāvanas, vislielākās dāvanas dāvinu dzimšanas dienā - cilvēks šajā dienā ir piedzimis un tas ir vislielākais un nozīmīgākais notikums viņa gadā. Es neredzu saistību starp Ziemassvētkiem un dāvanām.
Es Ziemassvētkos dāvinu piparkūkas, teātra, koncerta biļetes, kādus citus sīkumus, līdz ar to iztērētā summa nav liela. Tā ir bijis arī, piemēram, visu manu līdzšinējo vīriešu ģimenēs, tā ir manu draudzeņu ģimenēs utt. Es patiesībā tikai no šīs diskusijas dzirdu, ka kāds Ziemassvētkos dāvina 1000 eur dāvanas (runājot par LV dzīves līmeni). Tie taču ir TIKAI Ziemassvētki!
Man bērnībā ar dāvanām tika svinēts Vecgada vakars, nevis Ziemassvētki (esam pareizticīgie), bet arī tad nebija kaut kādas mega krutās dāvanas - iespējams, tāpēc, ka laiki bija citi un rocība nebija tāda, kas to atļāva, bet es arī ļoti agri, vēl pirmsskolas vecumā, pati kaut kā bez citu palīdzības sapratu, ka Salaveča nav (kaut vecāki uzturēja šo leģendu sākotnēji) un man nekad nebūtu tāda nekaunība prasīt no vecākiem dāvanas vairāku simtu vērtībā. Ja godīgi, es vispār nesaprotu, kas bērniem, kas pat skolas vecumā tic Salavecim, notiek ar veselo saprātu - kaut kādi neattīstīti.