Dāvanas Ziemassvētkos

Kaut kā ar tām dāvanām šõgad pat nedomājas. Domāju, kapēc zsvētkos vispār ir tāda tradīcija kaut ko dāvināt!:)

Es arī nesaprotu, kāpēc Z-svētkos pieņemts dāvināt dāvanas ... katru gadu , lauzot galvu un krietni patukšojot naudas maku, pērku dāvas un visu laiku galvā doma- priekš kam! Tāda sajūta, ka šie svētki ir lai veikali gūtu krietnu peļņu.

Bet par tēmu, nav nopirkta neviena dāvana.

Šogad būšu ļauna un dāvināšu dāvanas tikai tiem cilvēkiem, kuri iepriekšējos gados kaut ko ir uzdāvinājuši man. 8-) Zinu, ko kam dāvināšu un pretī arī sagaidu normālas dāvanas, varbūt merkantili, bet tā nu tas ir. Mēs ar vīru esam šopaholiķi un šopinga prieks ir lielāks nekā jau gatavas dāvanas prieks, tā ka viņam dāvināšu kādu nieciņu, saldumus + dāvanu karti un pretī domāju, ka saņemšu to pašu.

Nu man liekas tikai normāli, ka pie lielākiem līdzekļiem arī dāvanu iegādē “atvēzējas” vairāk.

Ja dāvanas šķiet lieks tēriņš, tad varbūt vajag ar ģimeni sarunāt, ka tas nav vajadzīgs? Neredzu jēgu pirkt dāvanu pirkšanas pēc. Es labāk saņemu ko garšīgu vai mammas adītas zeķes(kuras es arī vienmēr dabonu un nonēsāju līdz nākamajam gadam :D), vai vispār neko, nekā nevajadzīgu štruntu, kuru man mājās nebūs kur likt.
---
Tā kā mēs ziemīšus svinam lielā kompānijā (mana ģimene + vīra ģimene + vīra ģimenes draugi un šādi tādi radi), tad apdāvināšanās būtu baigais robs maciņam. Mēs parasti taisām izlozi, kas izvēršas foršā pasākumā. Pašus tuvākos, ja gribam, arī apdāvinām, bet normas robežās, neiespringstot uz to. Bērniem parasti ļoti paveicas, jo par tiem padomājuši ir visi kas ierodas. :D
Šobrīd domāju par saviem un vīra vecākiem, kaut ko jauku gribas arī viņiem sagādāt, bet galīgi nespēju izdomāt ko. Iespējams jāaizsūta viņi kopā uz kādu teātra izrādi vai koncertu (šis derētu jo viņi kopā tiekas vairāk nekā mēs ar viņiem).

Man Ziemassvētku noskaņu rada tieši dāvanu meklēšana un saiņošana, par dāvināšanu priecājos vairāk kā par dāvanu saņemšanu. Bet tas jau no katra ģimenes atkarīgs - ja apdāvināšanās ir čista dārgu mantu saņemšanai, tad žēl. Mēs dārgas dāvanas nedāvinam, drīzāk ko mīļu un personisku, tad arī rodas dāvināšanas prieks.
Šogad nolēmām izlozēt vienu personu katrs, kuram dāvināt dāvanu. Un vēl dāvana katram bērnam, mums ģimenē tie tiek tomēr vairāk uzskatīti par svētkiem priekš bērniem.

nevaru izdomāt, ko vecmāmiņai nopirkt - kluss, noslēgts lauku cilvēks. Vai ir kāda ideja?

Ja laba redze un roku veiklība, tad kaut ko roku darbiem - dziju, izšūšanas diegus, kādu siltu vilnas mājas jaku vai čības (lielveikalos ir tās aitu vilnas izstrādājumu bodītes).

Vecvecākiem dāvināšu saldumus un uztura bagātinātājus sirdij utml.
Par saldumiem ideja apmēram šāda:

Vēl vecmammām var žurnālu abonementus vai grāmatas. Ja ada - labu vilnas dziju.

aprēķiniet, cik izmaksā visa šī bezjēdzīgā konfekšu cirkulācija. un tad visi noziedojiet, kam tiešām vajag.

Vecākiem- kafijas aparāts, pusaugu māsai-elektriskā zobu birste, citiem- aktuāla galda spēle, šis tas no kosmētikas. Abas vecmāmiņas gan sagādā raizes- nu jau abas pensijā, naudiņas tik cik ir. Mājsaimniecībā abām it kā viss ir. Vitamīnus varbūt, žurnālu abonementus. Draugam laikam maks, ja atradīšu. Šķiet, ka laiks vēl ir, bet nu pēdējā brīdī ar negribas ķert, šonedēl gribētu visu sagādāt.

Bērnam leļļu māja.
Vīrietim drošvien kāda superšalle (vienu diemžēl pati uzdāvināju, pati uzliku un pati arī pazaudēju). Vēl varētu glītu karšu maciņu, bet pagrūti atrast.
Mammai- smaržas.
Draudzenēm- biļetes uz teātri.
Sev- tagad pēc pamatīgas nosalšanas un saaukstēšanās, laikam gribētu siltu ziemas mēteli/kažoku.

Mana vienīgā vēlme ir ūdens pudele. :-D Protams, masāžiņas u.tml. nekaitētu, bet nav arī tā, ka ļoti vajag.

Es neesmu pret ziedošanu, jo vēzis u.c. slimibas kuras valsts nedotē var piemeklēt katru un tā ir briesmīga nelaime un bezspeciba ko nevar ietekmēt, bet ja cilvēki atņems sev un tuvākajam prieku dāvinot kaut nieku, lai tikai ziedotu, gluži nebūtu pareizi takā....manuprāt...

Nu mēs piemēram paplašinātajā ģimenē arī esam noreducējuši dāvanas. Mums ir secret Santa gan sev, gan bērniem par noteiktu summu, katrs saņem tikai vienu dāvanu. Jo tas dāvanu skaits katram jau bija pie padsmit, tas kalna bija nenormāls un bērni jau vairs nespēja to visu novērtēt. Tāpēc tagad katram viena lielāka dāvana un to naudu ko būtu lietojuši dāvanām ziedojam labdarībai vai tērējam lai sarūpētu dāvanas maznodrošinātiem bērniem. Kad vēl ja ne ziemasssvetku laikā domāsim par došanu, dalīšanos ar līdzcilvēkiem?

Meitenes, kam ir loterijas. Ko jūs liekat loterijas dāvanā? Vai jau iepriekš ir izlozēts cilvēks, kam dāvināt?
Mums lozē uz vietas, Ziemassvētku vakarā. Un dāvanu katru gadu izdomāt pagrūti, jo tā var būt gan vīrietim, gan sievietei, gan 18gadīgam, gan 75gadīgam.

Skarlet, mēs lozejam cilvēku, bet ne dāvanu. Dāvanu meklējam paši. Tā kā dāvana jāmeklē tikai viena, ir vairāk laika padomāt, kas tieši konkrētajām cilvēkam patīk un kas viņu iepriecina.

skarlet_
Mums arī loterija starp piegaaugušajiem. Mums ir tā, ka katrs pērk vienu dāvanu noteiktas summas apmērā nu tā nav liela līdz 10eur. Mums gan nav tā vecuma amplitūda tik liela. Bet pagājušo gadu pirku saldumus, bet ne parastos Laimas, bet tādus interesantākus. Atradu Rimi Klēti. Nezinu, ko šogad. Forši jau ir pledi, bet vai 18 gadīgs būs laimīgs nezinu. Grūti jau kaut ko ieteikt, ja nezin summas apmēru. Ja jau tos cilvēku pazīsti, tad jau labi zini, ko var dāvināt-es gribētu dāvināt grāmatas, bet zinu, ka ja izvilks, tas, kas nelasa būs stulbi. Pagaidām domāju, ka varētu-kādu dvieli lielo, kafijas krūzi ar kafiju, termokrūzi, bet mums neviens tā baigi neiespringst uz dāvanām. Mēs pērkam katram no bērniem un, tad pieaugušie uztaisa loteriju. Un bērniem dāvanas ir amplitūdā no 10-20.

Manuprāt, loterijas/laimes akas ir totāla naudas izmešana... Nu ko tādu universālu var uzdāvināt, kas der visiem? Sveces, saldumi? Pat tie kādam neies pie sirds.

Mums ar ģimenē ir tas secret santa vai kā to sauc, katrs izloze 1 cilvēku kuram jāpērk dāvana noteiktā cenu kategorijā, var arī dārgāk, ja nu kādam dikti gribas.
Bet vispār mani sāk kaitināt šitā ziemassvetku padarīšana un tieši dēļ dāvanām un pašiem cilvēkiem. Mēs ģimenē esam diezgan daudz un vienmēr kāds ir ar kaut ko neapmierināts, kādam nepatīk veids kā izlozē, kādam nepatīk noteiktā summa, kāds visu laiku satraucas ka viņam uzdāvinās nevajadzīgu sūdu (laigan kad prasa ko gribētu, tad atbildēt nespēj un saka nezinu) kāds vēl visu laiku uzstājīgi prasa ko grib lai dāvina un ja pasaka, ka jebkas būs labs, tad krīt depresijā un streso ka nopirks kaut ko kas nepatīk. Izskatās ka daļai tas ir milzu apgrūtinājums, laigan kad visi vienojas par svinēšanu, neviens nekādus iebildumus neceļ un savas idejas nestāsta.
Brīžiem dažiem gribas pateikt, lai tad sēž savās mājās un svin kā vien vēlas, nav nevienam spiesta lieta piedalīties un iet ciemos, ja tas viss ir tāds apgrūtinājums.....to pašu var teikt arī šeit par dažiem komentāriem, kāpēc vispār piedalaties tajā visā, ja tas liekas bezjēdzīgi un nevajadzīgi?