Lasu un nespēju saprast, ka tik daudz meiteņu ir gatavas samierināties ar tik nepilnvērtīgām attiecībām. Vīrietis nevelta laiku tev? -Atrodi sev savus hobijus! Jums nav nekā kopēja (izņemot īres rēķinu)? -Atrodi sev savus hobijus! Vīrietis ir stumjams un grūžams, bez teikšanas neko neuzsāks? -Atrodi sev savus hobijus! Ģeniāla atbilde visam.
Bet kādēļ jūs dzīvojat kopā? Jo finansiāli vieglāk nomaksāt rēķinus? Kas jūs saista? Attiecībās taču ir emocionālā puse, kad gribas tuvību, saskaņu, kaut ko kopēju. Ok, cilvēk ir dažādi- vienam vajag vairāk laiku sev vienatnē, otram varbūt mazāk. Bet šeit jau sanāk visu laiku katrs pa savam. Vienkārši es zinu, kā ir būt tādās attiecības (un man tajā laikā bija 101 hobijs :D ), un ticiet man, tās nav pilnvērtīgas attiecības. Kad tajā laikā domāju par šķiršanos, kā būs atkal būt vienai... Bet tad sapratu, ka emocionāli jau es visu laiku esmu viena, tad kāda gan starpība, vai atrodamies vienā dzīvoklī vai nē. Un kāda starpība- ir atkarība vai nav? Tas nemaina faktu, ka visssss brīvais laiks tiek pavadīt pie datora. Tās, kas saka, ka vajag ierosināt vairāk kopējas aktivitātes, jums neapniktu, ka viņš ir tāds, nu, kā suns, kurš visu laiku jāizved ārā pastaigāt.