Mani fascinē šīs sievietes, kas pašas tēlo spēcīgās, neatkarīgās dāmas. Visu pērk pašas, bet tad, kad vecis to ir pieņēmis, tad sāk gaudot, ka vīrs/draugs redz neiesaistās. Neko nepērk, nepalīdz. Pieļauju lielu iespēju, ka autore neko attiecību laikā arī nav prasījusi, lai pērk, iesaistās vai palīdz, tāpēc tagad cerēt, ka kaut kas mainīsies ir lieki :-) Pašas esiet izvēlējušās tādus vīriešus, kā arī izlaidušas. Man ir viena draudzene, kas arī čīkst par to, ka neko nepērk viņai. Beigās viņa pat bieži vinam dod naudu. Un tad, ka draudzeņu kompānijā kaut ko stāstām, ka draugs ir kaut ko uzdāvinājis vai vienkārši nopircis, vai aizvedis, tad tieši šī pati draudzene aizsāk diskusiju - Kāpēc gan vecim tas būtu jāpērk?! Kāpēc viņam tas būtu jādaras pati visu varu! Bet tad paiet atkal nedēļa un viņa čīkst, ka nav nopircis ne solītās smaržas jau gadu, ne ziedus un ko tur vēl. Tā sakot, sākas aizsargreakcija, kas nomainās uz pieprasīšanu (t) dzīvē ir visādas situācijas, bet, ja neesiet izrunājuši to sākumā, tad atliek to darīt tagad un cerēt, ka kaut kas mainīsies.