Kopīga nākotne

Reģ: 10.11.2018

Labrīt :) gribējās kaut ko uzdrukāt un izkratīt sirdi, tāpēc aiziet! :D
Pašreiz ir tāda situācija, ka nezinu, vai redzu kopīgu nākotni ar savu otro pusīti. Esam tik ļoti dažādi cilvēki.. nu tik ļoti! Sākot ar dažādu raksturu, paradumiem, gaumi un beidzot ar nākotnes plāniem. Laikam jāpiemin - lielākoties nākotnes plānu trūkums viņam. Es pat nezinu, vai es jūtos labi šajās attiecībās vai nē. Visticamāk jau, ka nē, ja jau šaubos.. :)
Kaut kāds dīvains noskaņojums šorīt un pēdējos visus rītus! :D mēs visas taču zinām, cik dažreiz ir grūti izkļūt no toksiskām vai vienkārši ne pārāk labām attiecībām.
Bet mani nomāc domas, ka, ja nu es aiziešu un to nožēlošu? Pašreiz ir tāda izdevīga rutīna, bet liekas, ka zaudēju laiku. Un negribu zaudēt mēnešus vai gadus.

11.11.2018 08:49 |

NuKo

Reģ: 10.11.2018

Bet tai pat laikā varbūt es neko nezaudēju? Varbūt es vienkārši gribu par daudz?
Visvairāk man pietrūkst kaisle! Pirmo laiciņu (nu ap 2mēn) mums bija tāda pievilkšanās, tāda kaisle.. bet tas tas ļoti strauji pazuda un intīmā dzīve arī pāris reizes mēnesī. Jūtu, ka interese zūd arī viņam ar vien vairāk. Nosākuma viņš to novēla uz to, ka es par daudz gribu un nav iespējams tik ilgi dzīvot rozā brillēs un tādā kaislē. Taču man šķiet, ka ir pavisam normāli, ja joprojām otrs cilvēks nenormāli pievelk arī pēc 2gadu kopdzīves.

11.11.2018 08:53 |

NuKo

Reģ: 10.11.2018

Bļin! Teikšu godīgi - tik nelaimīgas attiecības man vēl nav bijušas! Taču jautājums - palikt vai iet prom- paliek neatrisināts. Jo man vienmēr ir ļoti grūti aiziet un es pacietīšu visu un palikšu līdz pēdējam.
Nja, šis laikam ir mans izmisīgais kliedziens pēc palīdzības.

11.11.2018 08:56 |

Rosaura

136

Reģ: 22.07.2015

Pie attiecību uguntiņas saglabāšanas ir jāstrādā abiem un abiem tas jāgrib.

11.11.2018 09:06 |

NuKo

Reģ: 10.11.2018

Īsti nezinu, vai tagad vispār būtu iespējams to atjaunot..? Mums ir bijusi simtu viena saruna par šo. Bet tas vienmēr beidzas ar pārmetumiem, ka es neizdarîju šito un to, ka es viņam slikti to un šito. Nezinu..
protams, ir arī daļa manas vainas. Piemēram, esmu ļoti aizņemta un mājās laika pavadu maz. Par to arī saņemu pārmetumus, ka man nav laika. Lai arī, kad esmu brīva, tad visu uzmanību veltu viņam.
Liekas tas viss ir tik dziļi žopā, ka atrisināt situāciju ir gandrīz vai neiespējami. Nu spriežu pēc tā, ka tas joprojām nav izdevies..
Varbūt kādai ir kas sakāms par to, kā izrauties no šīs nebeidzamās žopas?

11.11.2018 09:20 |

7heaven

1531

Reģ: 28.07.2017

Ieklausies savā iekšējā balsī, savās vēlmēs. Ja gribi iet prom - ej prom! Dzīve ir pārāk īsa, lai tu dzīvotu nelaimīga kurpēs, kas spiež.

11.11.2018 09:49 |

sniegabumba

5726

Reģ: 27.08.2011

Ja esi pārliecināta,ka nav nākotnes, nav kaisles un tml., tad ej prom. Būs vēl vīrieši, kas liks Tavai sirdij straujāk pukstēt un iespējams, ka ar kādu arī iznāks ilgāka, laimīgāka kopdzīve. Nav jāvelta ikdiena tam, kuram to nevēlies veltīt!

11.11.2018 10:13 |