Paldies!

Uz veselību pēc šķaudīšanas gan reti saku, man arī skolā angļu valodas skolotāja mācīja, ka sabiedrībā ir nepieklājīgi tā teikt

Paldies pasaka vienmēr un dēlam arī mācu, ka jāsaka paldies.
“Labu apetīti” saku retāk un parasti pirms ēšanas. Nepatīk, kad ēdu un kāds man ēdienreizes vidū labu apetīti novēl :-D

saki lūdzu sēžoties pie galda vakariņu tu novēli viņam labu apetīti? Jeb patīkamu komunikāciju gaidi tikai no otra

“Paldies” tiek teikt, bet ne tā, ka obligātā kārtā katrreiz. “Labu apetīti” diezgan reti, īpašākās reizēs. “Uz veselību” tiek teikts, ja tajā brīdī runāju ar cilvēku. Ja kāds nošķaudās kaut kur citā istabā - parasti neko nesaku (un man nesaka).

Mjā, patiesībā šajā diskusijā var daudz ko interesantu uzzināt. Cilvēki ir tik dažādi - no tādiem, kam pieklājības frāzes ir asinīs, līdz tādiem, kurus pieklājības frāzes kaitina... Tagad tiešām skaidrs, kāpēc dažkārt cilvēks iet kaut kur ar savu ierasto "labrīt", "lūdzu" un "paldies", bet viņam tikai acis pretī nobola. :D

Bez "labu apetīti" nesākam ēst. Bet tas tā ir tikai mūsu mājās. Braucot pie vecākiem gan ir daudz vienkāršāk - tur tiešām labas apetītes tiek vēlētas uz īpašākiem godiem, citādi viss pa vienkāršo.

Visbiezaak es par viira taisiitaam vakarinaam saku-bija loti garsiigi,bet vai vienmeer saku paldies -nezinu!:-DEs pat neieveeroju to tik izteikti,vai vins saka ,vai nesaka to paldies,vairaak priecaajos,ka saka,ka bija loti garsiigi,kad es kaut ko taisu.
Kafejniicaas ,restoraanos vienmeer saku-bija loti garsiigi,paldies!
Darbaa saku cilveekiem -uz veseliibaam,ja skauda,bet maajas nesaku,jo viirs skauda loti biezi!:-D

..bija loti garsiigi..

Es šo frāzi arī visbiežāk dzirdu no vīra par vakariņām. Biežāk par "paldies", kas gan arī bieži nāk komplektā kā "paldies, bija ļoti garšīgi!".

Vīrs vienmēr saka paldies, pat, ja gatavojam kopā, viņam tas ieaudzināts. Man gan tas pavisam noteikti nav svarīgi, sākumā pat jocīgi bija, jo bieži gatavojām kopā, tagad pierasts jau

Nesaku “paldies” pēc ēšanas tikai tad, ja pati esmu gatavojusi sev ēst. Pārējos gadījumos - ciemos, mājās (ja mamma gatavo), restorānos arī pasaku paldies pirms eju prom. Liekas pašsaprotami.