Skumjas

 
Reitings 595
Reģ: 01.12.2015
Sveikas!
Man pēdējas dienas paiet nu tik ļoti skumju ieskautas. Valtera aiziešana mani ļoti ir paķērusi personīgi. Nepazinu viņu, bet tik ļoti sāp sirds. It kā tuvs cilvēks būtu. Tik gaišs, labsirdīgs, simpātisks..Un tie visi atceres sižeti.. Asaras līst jau kuro dienu. Sāp...
Skumst visa Latvija. Bet varbūt kādu arī tas viss ir paķēris pārāk personīgi kā mani? :-/
28.10.2018 20:27 |
 
10 gadi
Reitings 3675
Reģ: 24.09.2012
Dārta +++
29.10.2018 09:03 |
 
Reitings 11996
Reģ: 15.03.2013
Pievienošos par to, ka arī es izvairos skatīties tādus sižetus, kuri ļoti spiež uz negatīvām emocijām - neskatos atceres sižetus, visādu dzīvniekaizstāvju video, un pat kaut kādas kara drāmas/traģiskās vēstures filmas (par holokaustu, piemēram). Priekš kam?... Informāciju par to visu iegūstu sausā, neitrālā veidā tāpat, bet kam man to visu redzēt tādā uz emocijām spiedošā traumatiskā izklāstā?.. :-/ Savā ziņa pat uzskatu, ka cilvēki, kuri apzināti bieži izvēlas skatīties līdzīgus video materiālus (par izvarošanām, karu, badu, cilvēku un dzīvnieku mocīšanas metodēm u.tml.) ar diezgan detalizētu izklāstu - nu nav īsti adekvāti savā prātā, jo nu es nespēju atrast nevienu iemeslu, kāpēc uz ko tādu būtu labprātīgi jāskatās, pārvarot visus dabiskos instinktus (pretīguma sajūtu, sāpes vai riebumu par to, ko redzi)...
Off topics nedaudz...
Par Valteru - skumji, protams. Vēl nesen kā reiz iedomājos, vai tad tiešām būs ticis pāri šai slimībai (lasīju ziņās, ka vāca ziedojumus kādu laiku atakaļ), bet kā izrādījās - nē... Diemžēl. Speciāli gan neturpinu lasīt visādus rakstus un nesekoju šai ziņai vairs. Tikai tik, cik šeit kāda ik pabrīdim iekomentē...
29.10.2018 09:05 |
 
Reitings 230
Reģ: 26.09.2017
Par Valteru Frdenbergu man arī patiešām ir neizsakāmas skumjas. Noskatījos pēdējo sižetu, bez asarām neiztiku.
Viņš patiešām bija sargeņģelis zemes virsū, apņēmībs pilns...enerģijas pilns un mīlošs.
Esmu gājusi omīti zaudējot šim visam cauri, tie kas nav pat nesapratīs cik ātri grimstošs ir šis vēzis. Prāts to neaptver.
Viņam bija topošā sieva, vienmēr jau tas jautāms kapēc tā notiek?
Lasīju intervijā, ka viņš vēlas 3 bērnus. Kapēc tik lielisks cilvēks to nepiedzīvo?
Valča, lai Tev prieks skatīties no augšās kā Tavus pelnus izvber okeānā un es priecīga, ka Tev beidzot nesāp!
29.10.2018 09:19 |
 
Reitings 965
Reģ: 14.08.2015
Es sāku pierast , ka oktobrī mirst daudz vairāk cilvēku , nekā citus mēnešus.

Vispār, jā... es šo te lietu nebiju ievērojusi pirms tam, bet pagājušogad viens tuvinieks oktobrī aizgāja un tā...
Par Valteru. Nu, žēl, protams. Pāris reizēs, kad tikāmies, atstāja par sevi vislabāko iespaidu, tāds good vibes cilvēks... Bet, nu, teiksim tā - asarās neizplūdu. Diemžēl man ir bijušas savas nopietnas problēmas, ko risināt, & skumjas, ko izraudāt, lai šobrīd dzīvē tā īsti nespētu savas emocijas ielikt gandrīz sveša cilvēka apraudāšanā. Katrā ziņā - prieks par viņa dzīvi un to, ko viņš paspējis sniegt daudziem, daudziem cilvēkiem, ar ko ir saskāries. Daudz vairak paveicis nekā daudzi viņa vienaudži... Par to prieks, jā.
29.10.2018 09:34 |
 
Reitings 11162
Reģ: 28.11.2014
Es šo ievēroju , kad mamma nomira un reiz kapos piefiksēju pieminekli , kur no 7 cilvēkiem 6 bija miruši oktobrī un tas 1 bija novembra sākumā.
Mana ome saka , ka tas ir tapēc , lai dvēseles paspēj iejusties , tur augšā , līdz ziemassvētkiem.
Man jau šķiet , ka arī šis oktobris ir bijis diezgan traģisks ar daudz bojā gājušajiem .....
29.10.2018 10:09 |
 
Reitings 1912
Reģ: 13.05.2016
Nu nevar jutīgs, emocionāls cilvēks palikt vienaldzīgs, kad stāsta par cilvēka sapņiem, kuri likās, ka tūlīt tūlīt būs, bet nekā.. Un vienalga, vai tas ir Degpunkta, vai Aculiecinieka sižets.

Nu jā tādi stāsti, vienalga slavens vai neslavens cilvēks, bieži vien parauj uz bimbu, bet es tādus vnk neskatos un izvairos, nesaprotu kam tas vajadzīgs...gribas slīkt depresijā?? :D
Bet ka vnk sēž un raud uzzinot faktu ka miris itka slavens, bet personigi nepazistams cilvēks...man tas šķiet mazliet jocīgi.
Bēdīgi protams, bet tāda ir dzīve...
29.10.2018 10:10 |
 
Reitings 3388
Reģ: 27.11.2012
Man arī daudzi radi un tuvinieki ir aizgājuši tieši tumšajā rudens laikā. Uz rudeni saasinās hroniskas slimības un depresijas.
29.10.2018 10:36 |
 
10 gadi
Reitings 13650
Reģ: 29.01.2009
Ne vairāk žēl, kā citu jaunu cilvēku, kuriem nebūtu bijis jāmirst, bet jādzīvo ilgi un jānomirst no vecuma. Te vismaz nepalika bērni bāreņi, kā bieži nākas lasīt.
--
Draudzenes, protams, žēl, jo sapratu, ka ilgi bija kopā, atbalstīja gan emocionāli, iespējams arī materiāli, bet tagad gan jau nekas viņai nepaliks, jo tie slavas un mantas kārie radi savu paprasīs. Lūk, kārtējais piemērs, kāpēc būtu vajadzējis atrast laiku apprecēties..
29.10.2018 10:59 |
 
10 gadi
Reitings 2563
Reģ: 29.01.2009
Nu, man arī, kad uzzināju, ka viņš nomiris, gandrīz asara nobira un tāds neliels šoks bija, jo šķita, ka viņam taču bija kļuvis krietni labāk. Lai gan viņa mūzika mani galīgi neuzrunā, protams, ka ir žēl, jo gan tv, gan ziņu portālos regulāri tika ziņots par viņa veselības stāvokli un gribot negribot, domāju, ka visa Latvija juta viņam līdzi.
Šis mani kārtējo reizi pārliecina, ka ar vēzi nevar un laikam arī nevajag cīnīties. Vismaz es necīnītos, es nepiekristu ne ķīmijterapijām, ne operācijām, ne kam, jo, ja lemts nomirt, tad neko tur nevar mainīt.
29.10.2018 11:42 |
 
Reitings 11162
Reģ: 28.11.2014
Vismaz es necīnītos, es nepiekristu ne ķīmijterapijām, ne operācijām, ne kam, jo, ja lemts nomirt, tad neko tur nevar mainīt.

Es domāju līdzīgi , līdz brīdim kamēr neiepazinos ar mriteni , kura uzvarēja cīņā ar audzēju 3. stadijā. Sabiedrībā saļi runā , kad kāds nomirst , bet neviens nerunā par tiem , kuriem ir izdevies atveseļoties....
29.10.2018 11:49 |
 
Reitings 567
Reģ: 19.09.2017
Šis mani kārtējo reizi pārliecina, ka ar vēzi nevar un laikam arī nevajag cīnīties. Vismaz es necīnītos, es nepiekristu ne ķīmijterapijām, ne operācijām, ne kam, jo, ja lemts nomirt, tad neko tur nevar mainīt.
Jebkura sisanas ar pieri pret gridu, klanoties jebkura dieva simbolikai ir ka minimums nerezultativa. Sisanas ar galvu pret gridu un roku skupstisana ir radusies pateicoties galvas smadzenu audzejam:)
29.10.2018 13:05 |
 
Reitings 311
Reģ: 21.06.2018
Arī man pāragri miruša cilvēka nāve vienmēr izraisa negatīvas emocijas - nožēlu, skumjas, bet -
Es nesaprotu, kā var raudāt par sveša cilvēka nāvi.

Tiešām nesaprotu, kā var pārdzīvot, raudāt, tā, ka burtiski sev vietu neatrast. Nu kā tas ir iespējams?
29.10.2018 13:10 |
 
Reitings 311
Reģ: 21.06.2018
Mana ome saka , ka tas ir tapēc , lai dvēseles paspēj iejusties , tur augšā , līdz ziemassvētkiem.

Tad jau sanāk, ka rudenī mirst tie, kuri svin Ziemassvētkus, tie, kuri nesvin, rudenī nemirst, jo priekš kam tad tām dvēselēm iejusties?
29.10.2018 13:12 |
 
Reitings 11162
Reģ: 28.11.2014
Svinēšana vai nesvinēšana , jau nemaina lietu būtību. Ja mēs pieņemam , ka cilvēka dvēselei ir vajadzīgas pilnas 40 dienas , lai aizietu viņsaulē, tad principā tā arī sanāk.
Man ir vieglāk dzīvot zinot , ka kāds tur augšā mani pieskata un gan jau es neesmu vienīgā.
Manas omes teorija par nāvi un ziemassvētkiem , man , vienkārši, šķiet skaista.
29.10.2018 13:23 |
 
Reitings 844
Reģ: 11.08.2011
Jā, man ari dažas asaras nobira, īpaši uzzinot, ka viņš arī gatavojās apprecēties šomēnes. Briesmīga traģēdija.
Man šķiet pilnīgi normāli raudāt par svešu cilvēkiem. Protams, neviens neraud, izdzirdot par katra svešinieka nāvi, tur vienmēr lomu spēlē tas, ka ir zināms kāds background par šo cilvēku. Piemēram, šeit daudzi ir uzauguši ar viņa mūziku, redzējuši viņu koncertos, intervijās.. nav obligāti personīgi jāpazīst cilvēks, lai saprastu, kāds cilvēks viņš ir. Ir pilnīgi normāli izjust empātiju šādās situācijās.
29.10.2018 13:52 |
 
Reitings 1912
Reģ: 13.05.2016
Šis mani kārtējo reizi pārliecina, ka ar vēzi nevar un laikam arī nevajag cīnīties. Vismaz es necīnītos, es nepiekristu ne ķīmijterapijām, ne operācijām, ne kam, jo, ja lemts nomirt, tad neko tur nevar mainīt.

Kā var, atvainojos, tik stulbi domāt?? Tad jau visiem tiem kuri cinījušies ar vēzi un to uzveikuši, nevajadzēja to darīt, jo ja tev ir vēzis tad jau tev lemts nomirt (t)
29.10.2018 13:56 |
 
Reitings 948
Reģ: 18.06.2018
Mirst gan rudenī, gan pavasarī, gan vasarā, gan ziemā, vnk rudenī viss tiek saasināti uztverts. Un jā - hroniskās kaites pastiprinās tieši rudeņos un pavasaros. Savukārt depresijas dēļ cilvēki vairāk pašnāvību izdara tieši uz Ziemassvētkiem.
Par dažām te emocionālajām indivīdēm - pašas skatās skumjus raidījumus, lasa skumjās ziņas, pašas sevi noskaņo uz skumjām un pēc tam čīkst - cik gan tas viss ir skumji un kā es raudu. Gandrīz katru nedēļu uz Latvijas ceļiem iet bojā pa kādam cilvēkam, kas tiek atspoguļots mēdijos, katru mēnesi pašvaldības izdevumā ir vismaz 10 cilvēki, kas miruši iepriekšējā mēnesī un tā varētu turpināt un turpināt. Ko tad jūs neapraudat visus? Atver ziņu portālu un izlasi pirmās divas ziņas - viena no tām noteikti būs par kādu katastrofu, teroraktu, noslīkušo utt. Tā jau var prātā sajukt. :-(
29.10.2018 14:18 |
 
Reitings 11162
Reģ: 28.11.2014
Es taču neteicu , ka mirst tikai oktobrī. Es pieļauju , ka cilvēku empātija būtu lielāka pret citiem , ja par to tiktu runāts. Ziņas jau raksta sausu faktu. Ja pēc tam kāds veidotu atceres raidījumu , gan jau visiem būtu vairāk žēl...
Šodien no rīta pašnāvību veica Ntv žurnālists 25 gadus jauns, atvadījās no visiem radiem un draugiem vkontakte.ru
29.10.2018 14:43 |
 
Reitings 595
Reģ: 01.12.2015
Un Valtera pelnus izkaisīs okeānā Portugālē. Man tas šķiet tā nedaudz skumji . Gribējās lai Latvijā apbedī, blakus saviem vecvecākiem, kurus viņš tik ļoti mīlēja. Un būtu vieta, kur aiziet un atcerēties viņu . Bet te pat nebūs īsti vietas tādas. :-( Viņš tomēr bija Latvijas patriots , un Latvijā viņam arī vajadzēja palikt. Bet nu, tāda laikam ir bijusi viņa pēdējā vēlme. :-/
Lai Valčam debesīs ir silti un viegli!
29.10.2018 14:57 |
 
Reitings 933
Reģ: 25.09.2017
Varbūt izklausīsies rupji, bet manī tas nekādas stipras emocijas neizraisīja. Jā, protams, tīri cilvēcīgi žēl. Vienmēr ir žēl, kad aiziet kāds jauns cilvēks, kuram bija sapņi, bija ģimene, radinieki, kuri tagad paliek bez tā tuvā cilvēka. Neatkarīgi, vai tas ir Valters vai tas ir kāds cits cilvēks. Es nekļūstu pēkšņi par aizgājušā fanu, nesēroju, neskatos tam cilvēkam veltītos raidījumus un nestaigāju apkārt runādama, ka "Ak, vai, cik žēl!"
Vispār, manā prātā kaut kā nezolīdi šķiet, kad aiziet kāds sabiedrībā zināms cilvēks, tad soc. tīkli un TV sāk to visur vazāt. Uzreiz parādās raidījumi, raksti, filmas, ziņas utt. Un visi cilvēki pēkšņi paliek tik zinoši par aizgājušā privāto dzīvi un pēkšņi paliek tik "tuvi". Pilnīgi pat "kaimiņu Ilzīte", kura fano par Metallica, pēkšņi kļūst par latviešu mūziķa ilggadējo fani, māsīcu un bijušo kursabiedreni reizē. Dažreiz šķiet, ka tāda uzvedība ir vienkārši modē(t)
29.10.2018 15:23 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits