Izgāšanās darba vietā

Savulaik studiju gados strādāju Statoil. Kurjers atveda kartona kastē (kura bija krietni lielāka par tās saturu) kaut kādas akcijas kuponus, kuri jādala pircējiem. Es pieņēmu kasti, atvēru, paskatījos un atstāju noliktavā, un pavisam veiksmīgi aizmirsu par tādiem. Pēc kāda laika aizgāju uz noliktavu, ieraudzīju kasti, tā man šķita tukša, un es to iemetu placinātājā, pēc tam aiznesu uz atkritumiem... Nākamā diena man bija brīvdiena, bet es saņēmu zvanu no dusmīga priekšnieka, jo bija jāsāk jaunā akcija ar kuponiem, bet kuponu nav - kuponi jau sen konteinerā, bet konteinera saturs jau sen aizvests. Tad nu braucu uz darbu un visu dienu nosēdēju pie kameru ierakstiem, lai saprastu, kur es tos kuponus biju likusi, jo tas brīdis man bija pilnīgi izgaisis no prāta. Kā situācija atrisinājās - neatceros. Bet, šķiet, ka kaut ko atvilka no algas, kā arī kauns bija pietiekami liels. :D ... Kopš tā laika vienmēr pārbaudu visas kastes pirms izmešanas un visus papīrus pirms saplēšanas. :D

Pusaudžu gados pa vasaru strādāju Lulu picā. Tur pārdevās skudru pūžņi no Staburadzes, kas nāca kartona kastē pa 6. Tiem kas stāvēja skatlogā tājā dienā kad strādāju tieši beidzās termiņš un nopriecājos ka varēšu pusdienās apēst ko garšīgu, jo tad mēs nemetām ārā to kam beidzies termiņš, bet apēdām. Kaut kā mainot kastes sajaucu un uz apēšanu paņēmu ar jaunajiem termiņiem un veco ieliku atpakaļ skatlogā. Tad nu mierīgu sirdi tajā dienā ēdu skudru pūžņus un nākamajā aizejot uz darbu dabūju rājienu ka nav apskatīti termiņi un kur palikusi viena kaste skudru pūžņu. Tā nu nācās samaksāt par tiem saldumiem un tagad esmu uzmanīgāka par to ko metu ārā :-D

Strādājot restorānā, kad klients maksāja ar karti, kādu 50 eiro vietā, samaksāja 500, jo es savas kļūdas dēļ uz termināla pieliku vienu nulli pa daudz. :( bet nu tā nebija liela nelaime, jo klients bija pastāvīgais un es pati atčohnījos, pirms vēl viņš nebija aizgājis.
bārā esmu uztaisījusi asiņaino mēriju bez alkohola (tas tādēļ, ka man pašai ļoti bezalkoholiskās garšo, es bieži sev taisīju, tādēļ pilnīgi tāds kā reflekss bija,ka nepieliku to šņabīti)
vislabākie feili bija, kad strādāju ļoti,ļoti busy bārā bez jebkādas pieredzes :D tie pirmie kokteiļi, ko sataisīju bija pasaules briesmīgākie dzērieni

ā, praksē pirms dažiem gadiem Spānijā bija tā, ka restorānā mēs pelnu traukos follijā likām kafiju un dedzinājām to, lai lapsenes nenāktu, viņas tā smaka atbaida.
tagad jau diena iet uz beigām, man kolēģis iedod to pelnu trauku, lai izmazgāju, es to veco,izdegušo kafiju iemetu misenē,visu nomazgāju un viss. Pēc kādām 5 minūtēm jūtu, ka kaut kas nenormāli smird, atveru to skapi, kur tā misene, un viss dūmo :D Aizdegās! Man kājas dreb kā tādai koka lapai, bet es to miseni aizvēru, tad atkal atvēru, ielēju kādus 3 litrus ūdens un nevienam neko neteicu. Nodzēsu ugnusgrēku un pēc tam to miseni pa kluso aiznesu :D Bet nobijusies biju riktīgi.
Pēc maiņas kolēģiem izstāstīju gan, visi pasmējāmies, bet pēc tam vienmēr pārbaudīju, vai tā kafija bija kārtīgi nodzisusi.

Nu jā un tagadējā darbā viens nesenākais notikums- Visi vienmēr nāk pie manis pēc palīdzības ar datoru lietām, parolēm un epastiem ja kas nesanāk. Vēl nesen vienai kolēģei teicu ka vajag pierakstīt datora paroli kaut kur lai neizmirst. Tad nu dienu atpakaļ dators prasīja atjaunināt paroli un es ātrumā kaut ko nomainīju un domāju ka atcerēšos, bet nākamajā dienā nevarēju ielogoties. Gāju pie grāmatvedes un klusām čukstēju ka aizmirsu paroli un jāzvana it speciālistam, kas uzliek to paroli uz default (tas ir diezgan liels čakars jo mums speciāla sistēma un nevar vienkārši nospiest aizmirsu paroli). To dzirdēja kādi 5 kolēģi no blakus kabineta un tagad pa darba vietu iet mazi jociņi. Nav nekas īpašs bet tagad zināšu ka jāpiedomā pie tā, lai gan vienmēr visas paroles esmu atcerējusies galvā.

Up

Pirmā nopietnā darba vieta. Organizēju vairākiem kolēģiem komandējumu un kaut ko stipri sajaucu ar datumiem un nopirku biļetes uz pasākumu uz nepareizu datumu. Kopumā tās biļetes maksāja vairāk kā mana viena mēnešalga. Toreiz ļoti pārdzīvoju, pateicu jau vadībai, lai šo kļūdu atvelk man no algas (lai arī vadībai tas, protams, bija piliens jūrā pret to, ko šī summa nozīmēja man). Beigās gan izdevās sazināties ar to organizāciju un pārcelt biļetes uz citu datumu. Zaudēju beigās vien pārdesmit latus par komisiju. Neatceros vairs, vai to naudu man atvilka vai neatvilka no algas.

Es gan paspēju novērst un neviens neuzzināja, bet gandrīz sadarbības partneriem pa pastu aizsūtīju to, ko nevajg..
—
Tā bija viena no pirmajām dienām jaunajā darbā, ķēru katru teikumu, ko man teica, pierakstiju uz lapām. Tanī dienā gatavoju līgumus nosūtīšanai pa pastu. Saliku visu aploksnēs, aiznesu uz citu departamentu, kurš attiecīgi tālāk veic nosūtīšanu. Un pēc laika domāju, kur palika manas piezīmju/švīku/sūdu lapeles.. nu nevar būt, ka es tajās aploksnēs arī iebāzu. Skrēju uz to departamentu, par laimi, viss turpat vel bija.. savācu savas aploksnes un točna mana draza tur iekšā :-D
Vispar biju šokā par savu stulbumu, bet tas mani sapurināja savākties un nepārstresoties veicot vienkāršas darbības.

Strādājot par ceļojumu aģenti, vienreiz vienai klientei atradu aizdomīgi lētu lidojumu no Losandželosas uz kādu no Eiropas lielajām pilsētām. Priecīga zvanīju, ka man ir gadsimta piedāvājums, lai viņa tūlīt pērk, bet izrādās, biju sajaukusi datumus precīzi par mēnesi un arī viņa skatoties piedāvājumu nebija to pamanījusi. Tajā pašā darbā vienreiz liekot sev maiņas ieliku nevis 3PM - 11PM, bet 3AM - 11AM un man automātiski iedeva 100 eiro sodu par neierašanos uz maiņu, pēc tam vairākiem priekšniekiem bija pamatīgi jānopūlas, lai atsauktu to sodu, jo to ASV galvenais birojs ieliek automātiski. (s)
Citā darbā programmā SPSS taisot vienu projektu tiešām kādas 5x dabūju pārtaisīt, jo katru reizi kādu filtru biju aizmirsusi/uzlikusi nepareizu un kā pārtaisīju, lai izlabotu vienu kļūdu, aizmirsu pielikt kādu citu filtru, ko iepriekš biju uzlikusi..un tā entās reizes 5x pēc kārtas (e)

Mana neveiksme driizaak vareetu buut kaa kuriozs - Vairaakus gadus atpakalj es straadaaju par viesmiili , pie viena galdinja pienjemot pasuutiijumu man netiishaam zemee nokrita salvete unnnn kaa es liecos vinjai pakalj, man dibenam tieshi aizmuguree pa vidu visa viile paarpliisa ar milziigu troksni, gluzhi kaa filmaas. :-D Un to redzeeja ap 40 cilveekiem .. Labi, ka tas bija vakaraa un cilveeki bija jautraa omaa , liidzarto visi gardi kopaa pasmeejaamies un man tika labaakas dzeramnaudas, taa teikt - jaunaam bikseem. :-D

Man šķita, ka lielu izgāšanos nav bijis...līdz izlasīju Latttes komentāru.
Studējot 1. kursā, papildus mācībām strādāju par viesmīli restorānā. Vienreiz uz restorānu atnāca ļoti skaists, jauks pārītis, varēja redzēt, ka abi nu ļoti samīlējušies. Man bija prieks uz viņiem skatīties :-)
Vispirms pieņēmu viņu pasūtījumu, un tad nesu dzērienus uz viņu galdiņu un...netīšām uzlēju dzērienus viņiem TIEŠI virsū. Man bija tāāāds kauns, es viņiem no sirds atvainojos, viņi bija ļoti saprotoši un pieklājīgi, tad kolēģis pievienojās un palīdzēja visu sarīrīt. Lai arī tā bija pirmā reize aplaistot nabaga klientus, kopš tā laika biju ļoti, ļoti uzmanīga.

Saskaitīju maksājamo summu 1 tk par mazu, izdevu dokumentu, kur rakstīta tā nepareizā summa. Nākamajā dienā zvanīju cilvēkam un pateicu, ka ups, kļūdas dēļ jums jāmaksā par tūkstoti vairāk. Kā par brīnumu, cilvēks vispār neko sliktu nepateica. Nezinu, ja man vienu dienu apgalvotu, ka man jāmaksā 2tk,bet otru dienu, ka 3tk, es būtu ļoti dusmīga, lai neteiktu vairāk. :D

Savulaik kad strādāju par viesmīli, tie lielākie feili bija nevis man, bet kolēģiem.
Atceros kā viena kolēģe, kas nesen sāka strādāt, nesa lielajam galdam pilnu paplāti ar dzērieniem(attiecīgi visiem izlieloties par savu viesmīles pieredzi) visu to paplāti uzgāza galdiņam. Tālāk kamēr visi kopām, viņa nesa nākamo pilno paplāti un uzgāza atkal tieši blakus galdiņam :-D
Tad vēl atceros citu kolēģi, kas ar gatavo ēdiena šķīvi skraidīja pa visu restorānu un bļāva kam tas pieder(ļoti profesionāli) :-D, protams tam kam tas ēdiens bija domāts nebija īpaši priecīgs to saņemot.
Vienīgais man bija nepatīkams gadījums ar “prestižajiem” regulārajiem restorāna apmeklētājiem, kas pēc tam sūdzējās, ka es neesmu pietiekoši pievērsusi viņiem uzmanību. Aiznesot ēdienu un dzērienus un pēc maltītes piedāvājot vai vēl kko gribēs, nebija pietiekoši. Pēc tam dabūju rājienu no vadības, ka pēc viņu teiktā es esot iedomīga un izturējusies neprofesionāli. Tā arī nesapratu ko viņas bija gribējušas. Laika ar sarkano paklāju vajadzēja gaidīt pie durvīm.
Tad vēl spilgtākā klientu sūdzība, kad bija menedžera amatā. Kolēģis man telefonā rādīja bildi un nākošajā dienā saņēmu sūdzību, ka darba laikā taisot selfijus un nepievēršot uzmanību klientiem.
Es nezinu, laikam es sievieškārtas klientēm īpaši nepatīku, bet ar vīrieškārtas nekad nebija problēmu :-D
Labi, ka manas viesmīļa gaitas ir beigušās ;-)

Esmu pārdevējs, uzsāku savas darbagaitas molā, Danijā. Strādāju gan zālē, gan pie kases situ pirkumus.Kā skaidrā un ar karti norēķināties viss bija skaisti,super-nekādu problēmu, bet jautrība sākās ar dāvanu kartēm. Man iedod dāvanu karti 100 eiro vērtībā, pirkums uz 70 eiro. Dāvanu karti veiksmīgi ievadīju, bet apakšā aizmirsu novilkt. Tā arī nākamā alga man bija par 70 eiro mazāka :D

Man īsti nav bijuši nekādi apkaunojoši atgadījumi.
Vienīgais, kad strādāju kazino, aizmigu tie galda, kad man bija pilns galds ar spēlētājiem. Tas, laikam, ir pats stulbākais, kas noticis.
Iepriemšējā darbā nolauzi tualetē izlietnes krānu, bet es nevienam neatzinos

Sorry, es sarakstīju tik briesmīgi (e) man telefons visu laiku kaut ko labot grib

Mana visu laiku lielākā izgāšanās ir laikam Lattes līmenī. Viendien bija problēmas ar vēderu,ļoti sapūties un birojā nejauši palaidās skaļais purksķis :-D(s)
Citu koleģu nebija, tikai priekšnieks blakus telpā (s)(s)

:-)

Strādāju bankā. Pirms pāris dienām kolēģim zvanīja telefons tieši tai laikā, kad viņš bija izgājis pusdienās. Pārķēru zvanu ar domu, ka pateikšu, ka Jānis ir izgājis, un vai nodot kādu informāciju. Tā vietā, paceļot klausuli, pateicu: “***banka, Jānis, lūdzu?”
Kolēģiem, protams, jautri (t):-D

Man pazistamai kolegitei barmenei bija bezmaz pus gadu javazajas uz prokuraturu. Nekas traks bet nu paskaidrojumi un ta.Vina nupat bija sakusi stradat kazino, un nezinaja 50 gramu principu.( jebkura kafuzi, bara ta ir) ienak klients, nevar atrast maku un saka ka loti slikti vai nevarot 50 gramus ieliet, vina atteica. Virietis apsedas pie galdina mala..un naca uz mainu otra barmene tikai tad atklajas ka virietis ir miris! Jo ir jabut cujam, nuham un ponai ka lejam par velti ( reti gadas, loti reti) 50 gramus, citadi nomirs cilveks. Es savukart Arturam Skrastinam uzleju karstu pienu virsu labi ka si mani nenolamaja..arprac. Pats prasija pienu ar medu..iedevu ar..ar svunku.:-D