Sveiki! Tāda nedaudz sasāpējusies tēma. ar draugu iepazināmies visai nesen. viss bija skaisti un likās - jā, viņš ir reāli kāds ko apprecēšu. kopīgas intereses, vienāds stils, abiem vienādi putni galvā čivina. dvēseles radinieks. viss bija skaisti. pēc kāda laika nonācu situācijā, ka paliku bez mājām un bez darba. viņš man deva pajumti un palīdz atrast darbu. dzīvojam kopā nu jau var teikt mēnesi, taču viss sākotnējais stipri mainījies. par cik esmu bez darba, mīļoto vienmēr sagaidu siltām vakariņām, tīru dzīvokli utt. puisis kļuvis stipri vienaldzīgs. jūtas izrāda praktiski, kad esam ārā ar draugiem. kad esam divatā jūtos tā it kā man būtu jālūdzas pēc viņa uzmanības. vairs praktiski pat nesarunājamies, jo es pat nezinu ko viņam teikt, pa cik viņš ir tik vienaldzīgs. esmu centusies runāt, bet tas nekad ne pie kā nenoved. protams, es neko nesaku, abiem ir diez gan daudz problēmas un tā, taču ja reiz esam attiecībās visam vajadzetu būt nedaudz savādāk. diemžēl šobrīd jūtos tā, it kā kopā īrētu dzīvokli un būtu vienkārši labi draugi, taču publiski visiem ir izklaigāts ka esmu tā īstā un ideālā sieviete. varbūt viņš domā, ka tas ka esmu ar viņu 24/7 nozīmē to, ka viņš var palikt tāda? nesaprotu, kā labāk darīt - sāk uzvesties tik pat vienaldzīgi cik viņš? runāts par to ir diez gan daudz un atskan teksts - ai beidz, tak tā nav. varbūt es vienkārši pārāk daudz gribu?
ps. esmu iepriekš dzīvojusi kopā ar cilvēku ar kuru esmu bijusi attiecībās (1,5g dzīvojām kopā) un tā kopdzīve ļoti atšķīrās no visa tā, kas notiek tagad.
jūtas ir stipras tikai diemžēl nesaprotu, ko darīt.
23
