Darbs

Ir darbi, kas var pagaidīt, un darbi, kas nevar gaidīt.

Nu ja tas darbs ir uz 15-20min un ir relatīvi steidzams vai arī kāds uz to gaida, tad palikšu mazliet ilgāk un izdarīšu. Ja tas prasīs vairāk par 20min, atklāti pateikšu, ka paveikšu to rīt.

Darbu, kuru uzreiz nevar pabeigt max pusstundas laikā, atstāšu uz nākamo dienu. Taču, ja ātrāk izdarāms, tad izdarīšu - protams, ja šāda situācija nav katru dienu.

Darbs nebija steidzams.

Visu, kas nav absolūti degošs, atstātu uz nākošo dienu. Nav nekādas vēlēšanās sēdēt pēc darba laika, par ko man neviens nemaksā.

Darbs nebija steidzams.

Tad neredzu iemeslu noklusēt to, ka paveiksi darbu rītdien. Nav jāpaliek ilgāk, bet kāpēc nepateikt, ka izdarīsi rīt? Lai tie, kam tas padarītais darbs ir vajadzīgs, var rēķināties.

Tu esi pārliecināta, ka kolēģis gribēja, lai noteikti izdari šodien? Varbūt atnesa, lai vienkārši ir pie Tevis, nevis ar domu, ka ķersies klāt uzreiz un paveiksi visu vienā dienā?

Ja man liktos, ka kolēģis noteikti gaida no manis izdarīto šodien, vinekārši pateiktu, kad viņš/viņa var aptuveni sagaidīt reāli izdarāmo. Bet citādi atkarīgs, kas par darbu - protams, ka var gadīties kaut kas ārkātējs, bet parasti jau tādos gadījumos visticamāk kolēģis pakonsultētos par tie - kas un kā.

Pasadena
Jā, esmu ,jo nākamajā dienā sekoja komentārs, kas liecināja par to.

jo nākamajā dienā sekoja komentārs, kas liecināja par to

Bet ko tu viņam/-ai atbildēji, kad tev to uzdevumu uzticēja? Pamāji ar galvu un aizbrauci mājās? (t)

Jā, esmu ,jo nākamajā dienā sekoja komentārs, kas liecināja par to.

Un, kas tālāk? Klusēji? Gaidīji brīnumu, ka kolēģis sapratīs tavas domas vai atbildēji kaut ko? Izstāsti taču situāciju līdz galam.

Atstātu uz nākamo dienu, norādot kolēģim, ka mans darba laiks tūlīt beigsies.

Pasadena
Jā, esmu ,jo nākamajā dienā sekoja komentārs, kas liecināja par to.

Hmm...es iespējams pateiktu kaut ko no sērijas, ka, lai izadrītu X darbu man vajag aptuveni y minūtes vai stundas un, ja darbs ir jāizdara līdz kādam noteiktam termiņam, tad man to vajadzētu saņemt ap plkst z vēlākais, lai es to varētu kvalitatīvi paveikt. Draudzīgā tonī, protams.

Tādā veidā man tagad nenes un neprasa.
Likt darīt kaut ko. Tomēr ir kad paprasa kaut ko skaidrot, tad es skaidroju, ja vajag, tad arī stundu. Po, cik pulkstenis.

Nu, es teiktu, ka šodien tāpat neko nevar paspēt, tāpēc izdarīšu rīt no rīta. Man nav bijusi tāda situācija, ka 5 minūtes pirms darba laika beigām kaut ko atnes un gaida, ka to izdarīšu tajā pašā dienā. Tas ir kaut kā loģiski, ka paliek uz nākamo dienu.

Aiznesīšu atpakaļ to darbu, lai nes nākamajā dienā.

:-|

Man tā darbā ir bieži. Kad tikko sāku strādāt, tad protams centos un darīju uzreiz tajā pašā dienā un paliku ilgāk. Tagad tā arī pasaku, ka to darīšu rīt, ja vien tas nav kas neeenormāli steidzams. Bet tā nav mana problēma, ka es visu dienu esmu darbā, bet to darbu man izdomā atnest tikai vakarā, tā ir tā cilvēka problēma, ka viņš nespēj plānot savus un citu darbus.

Cik reizes mēnesī Jūs dēļ tādiem steidzamajiem darbiem paliekat ilgāk un neko neprasiet pretī (bezmaksas)? Prasiet, lai maksā virstundas, vai arī vienojaties, ka kādu dienu iesiet ātrāk no darba prom, lai stundu skaitu nostabilizētu?

Neko neprasu. Padarīt pa 1- 4 h projektam daudz gan neko nevaru, nu pakonfigurēt kauko, pastāstīt un skaidrot utml. To vēl var.
Šovakar dabūšu nedaudz ar papīriem padarboties priekš darba + vēl pamācīties, arī priekš darba.
Neuzskaita man atsēdētas h neviens, mēneša likme. Kad nav daudz darba, arī nekas nemainās.