Vīrieši, kuri ienīst sievietes

Kas attiecas uz iepriekšējo tēmu, feminismu, es labi saprotu šo jēdzienu un man prieks, ka attiecīgās tiesības tika izcīnītas. Manuprāt, vienmēr ir jāsaprot, kur ir laiks apstāties un, manuprāt, attīstītajās valstīs pašlaik sievietes nav apspiestas un feminismam kā idejai šajās valstīs būtu jāizmirst, jo mērķis ir sasniegts, tiesības ir izcīnītas un cīnīties tālāk vairs nav par ko. Es nerunāju par pasauli kopumā, jo zinu, ka citos reģionos ir citi apstākļi.

Man liekas, ka vairāki diskusijas dalībnieki nesaprot, ka es runāju par to, ka TEV nepaliks labāk no tā, ka tagad izmetīsi tādu sarkastisku piezīmi un pateiksi, ka sievietēm ir tiesības kaut kailām staigāt.

Kur es to rakstīju? Man šķiet, tu esi tā, kas nesaprot diskusijas domu.

Nu tad lūdzu kā diskusijas autore tu varētu paskaidrot savas diskusijas domu vairāk par vienu nepaplašinātu teikumu, kurā tikai nodirs citu diskusijas dalībnieku domas.

Dārta, visiem nav pašsaprotami, ka varmāka izrīkojas ļauni pret citiem, un vismazāk to saprot pats varmāka, kurš atrod simtiem attaisnojumu, kas balstīti 'normālā un dabiskā lietu kārtībā', lai no sevis noveltu vainu uz upuri. Ja upuris aizies no varmākas, varmāka atradīs sev citu upuri, kuram iestāstīt, ka to sit/izvaro/apsaukā tāpēc, ka mīl.

Dārta. pati tu nodirs un raksti to, ko citi nemaz nav teikuši (bet tev liekas, ka ir).

Un atkal viens teikums, kurā nevis izskaidro diskusijas patieso jēgu, kuru es, pēc tavām domām nesapratu, bet komentē manus komentārus. :)

Viņa - drīzāk sieviete šajā visā kontekstā ir tā, kura izvēlās savus upurus. Apmēram tāda tā doma, atbildot un Dārtas jautājumu.

Tad ko Tu īsti gribēji pateikt? Ka nevienlīdzības piekritējas ir vienmēr laimīgas, dzīvē viss kārtībā, bet tas nenozīmē, ka vienlīdzības cīnītājas laimīgas nav

Es gribēju pateikt, to, ka sievietes, kuras es dzīvē pazīstu, kuras nav vienlīdzības cīnītājs ir daudz laimīgākas par tām, kuras tādas ir. Esmu arī tādas lietas dzirdējis no saviem draugiem. Bet, kā jau teicu, dorši vien sagadīšanās (t)

Piekrītu Dārtai. Esmu pats redzējis neskaitāmas reizes, kur sievietes no kluba nākot mājās iesēžās mašīnās pie bara nepazīstamu vīriešu. Kādreiz, kad vel pats ļoti tusēju apkārt, cik reizes nav tā bijis, ka tikko iepazīstamas meitenes piekrīt nāk uz mājas pasākumu, kur lielāka daļa ir nepazīstamu vīriešu, par laimi manā kompānijā izvarošana nenotiek, bet ja nu pagadās tāda, kur tas notiek? Neviens jau nesaka, ka varmākam ir tiesības to darī, proitams ka nē, tas ir silkti, Bet tomēr ir jābūt kaut kādai saprātīgai domāšanai un jaizvērtē situācija, kas liekas aizdomīga un, kur tikt izvarotai iespēja palielinās 100x.
Tas ir tā pat kā, ja tev priekšā atrodas divas takas un uz vienas guļ lācis, pa kuru taku tu izvēlētos iet? riskētu un ietu, kur ir lācis?, cerībā, ka viņš nepamodīsies vai izvēlētos otru taku, kur nekā tāda nav? Vai arī, ja es kā vīrietis, ejot pa nakti mājās, kad ielas ir pilnīgi tukšas, redzu, ka priekšā ir liels bars apdzērušies tipi, kuri izskatās agresīvi noskaņoti, es iešu cauri tam baram, vai pāriešu ielu un iešu pa otru pusi, tādējādi samzinot iespēju tikt atspārdītam? Tādus piemērus varētu rakstīt un rakstīt, vienvārdsakot ir jāsāk ar to, ka pats sevi nostādi labvēlīgākā situācijā.

TheLaw, savā komentārā Tu liec justies vainīgam seksuālās varmācības upurim un nostādi labvēlīgākā pozīcijā viņa pāridarītāju, pieņemu, ka aiz nezināšanas, bet nezināšana neatbrīvo no atbildības ne izvarotāju, ne Tevi, kas varmākas nodarījumam meklē attaisnojumus.
Varmākam ir divas taciņas izvēlei, kurp doties - vienā viņu gaida topošais upuris, kuram varmāka uz īsu brīdi uzvels savas likstas, kompleksus, bailes, naidu, vainas sajūtu utt., kas nu katram individuāli ir, bet tās likstas tāpat nepazudīs, tāpēc nāksies meklēt jaunu upuri vai izvēlēties iet pa otru taciņu, a dodoties pa otru taciņu varmāka tiks galā ar saviem iekšējiem dēmoniem, vairs nenodarot pāri citiem/kādam.
Iespējamajam varmākam arī derētu ieslēgt saprātīgu domāšanu, izvērtēt situāciju un padomāt par savas izvēles un rīcības sekām i sev pašam, i citiem.

Nu pilniigi bez vainas tas upuris arii nav!

Nerātnā es tiešām nesaprotu, ko tu gribi pateikt. Saki, tad to visu varmākam. Protams, varmākam ir jāsāk ar sevi utt, Bet tu tak kā cilvēks, nevari zināt, kontrolēt, ko kāds domā un ko grasās, negrasās darīt, tātad, ja tu nevari kontrolēt un zināt, ko grasās un domā darīt kāds konkrēts indivīds, tad ir jādomā ko TU vari darīt/nedarīt, jo citu iespēju reāli nav, tāpēc prātīgi būtu sevi nenostādīt tādā situācijā. Tad sanāk, ka tu sevi labrātīgi nostādītu tādā situācijā, kur izvarošas iespēja palielinās, un uzskati, ka tas automātiksi nenotiktu, jo tu uzskati, ka varmākam ir jāsāk ar sevi? Kas vispār tā pa loģiku.Protams, ka nezināšana neatbrīvo no atbildības, ja sieviete iekāp pie bara vīriešu māsīna un tiek izvarota, tad izvarotāji iet cietumā, bet sieviete, nu neko, paliek izvarota, BET, tas varēja nenotik, ja zinātu, ka pie bara nepazīstamu vīriešu kāpt ir muļķīgi.

Rīdziniece ir tik sarežģīti visus linkus iekopēt vienā komentārā?

TheLaw, tā loģika ir tāda, ka varmācība sākas ar varmāku un viņa izvēli sameklēt sev upuri, ko izvarot, sist vai apsaukāt, attaisnojoties ar, nuja, attaisnojoties ar jebko, kas tik gadās pa rokai - arī ar Taviem neapdomīgi rakstītajiem komentāriem, kur Tu tik dedzīgi pamāci iespējamo upuri, kas tam pareizi jādara, lai tiešām nekļūtu par upuri.
A būs no Tevis kādas pamācības iespējamajam varmākam, lai tas izvairītos nodarīt citiem/kādam pāri un pats saviem spēkiem - kuru taču ir pārpārēm, tik galīgi destruktīvā virzienā raidīti - saviem spēkiem bez upura palīdzības varmāka tiktu galā ar saviem kompleksiem, likstām utt?