Neesmu gatava 2. bērnam.

Sirds ar katru bērnu kļūst tikai plašāka un mīlestības paliek vairāk. To pašu gan nevar teikt par gultu:-D Ja nopietni, saprotu tavas bažas. Man ir divi bērni ar 3 gadu starpību. Jā, mazulis paņem sākumā daudz uzmanības, un uzmanību prasa arī lielais bērns, bet viņi ir kopā, viens ar otru un mīlēt tu vari abus vienlaicīgi. Sākumā es ļoti uztraucos, ka mazāk veltīšu uzmanību lielajam bērnam, kā rezultātā rāvos uz pusēm un lielais bērns dabūja vairāk uzmanības nekā kad bija vienīgais bērns. (s) Pēc tam jau viss tā dabīgi aizgāja savās sliedēs un abi bērni tiek vienādi mīlēti, aprūpēti un viņi viens otru papildina. Atgriezeniskā mīlestība arī nāk dubultā - mammīti bučo abi un visbiežāk reizē:-D:-D:-D

Bet tavam bērnam būs brālis vai māsa, ko mīlēt. Un kompānija, ar ko tusēt.

Cik Gadu vecākajam?
Parasti vecākajiem, ja izskaidro, viņi ļoti smuki saprot, kādēļ mamma velta vairāk laika mazulim.
Manā ģimenē vecākie bērni bija nedaudz greizsirdīgi, bet tai pat laikā mazos brāļus dievina! Bučo abi ne tikai mammu, bet arī viens otru! Tā ir liela svētība, lai arī nedaudz iesākumā baisa :)
Turklāt ir bērnam arī tēvs - lai viņš velta tai laikā vairāk uzmanības vecākajam, nodarbes kopīgas var atrast simtiem! Galvenais, lai bērns nejūtas aizmirsts un nevajadzīgs :)

Kaut man būtu tāda problēma kā Tev. :'-(
Mums jau ir viens mazais, bet vīrs nevēlas otru. Un tu vari teikt un darīt,ko gribi - nē un viss.

Dzirdēju, ka esot ļoti laba Diānas Zandes lekcija par otrā mazuļa ienākšanu ģimenē (māmiņu klubā) :) Varbūt ir vērts apmeklēt?

Man nekad nesaprast tādu bērnu dalīšanu, wtf vnk. Ja tu vispār tā spēj runāt, es pat neticu ka tev vispār ir bērni un vai vispār mīli to pašu pirmo....

Kad es gaidīju otro, man arī bija tāda sajūta, kā tev- ka diez vai spēšu otro mīlēt tik, tik ļooooti kā pirmo. Bet piedzimst un mīlestība atrodas un pietiek abiem!(l)
Par uzmanību gan varu teikt, ka pavisam noteikti lielākajam bērnam kopā pavadītais laiks krietni samazinājās... Tur gan arī savā dārziņā varu mest akmeni, jo bieži nenolieku malā savas vēlmes un ambīcijas, kas aizņem laiku, ko varētu izmantot rotaļājoties ar abiem vai mācīties ar lielāko.

Un man ļoti paveicies ar vecāko. Greizsirdības un kašķu nav bijis praktiski nemaz. Toties rūpējas, mīļo, spēlējas, ved, stāsta un rāda to, kas pašam interesē. Vecums 5 un 1,5 gadi pašlaik.

Cik man ir nācies runāt ar vairāku bērnu mammām, šaubas par to, vai otrs tiks iemīlēts tik pat stipri, ir pilnīgi dabiskas un gana bieži sastopamas. Arī paši gaidam savu otro bērniņu, dažreiz aizdomājos, kā tas būs, mīlēt vēl kādu tik pat stipri kā pirmo, vai tas maz ir iespējams! Ticu, ka ir. Tiesa, ir nācies dzirdēt viedokli, ka kāds no bērniem tomēr tiek mīlēts vairāk.

Grūtniecības laikā var gadīties dažādas sajūtas, un tev nav jājūtas vainīgai, ka tā jūties. Man arī grūtniecības sākumā bija kaut kas līdzīgs, lai gan otrais bērns bija plānots un gribēts. Taču, kad mazais piedzima, viss mainījās. Galvenais ir atrast kaut stundiņu dienā, ko pavadīt ar pirmo bērnu nedalīti, lai vecākajam bērnam nav sajūta, ka viņš ir lieks, pārējais, arī emocijas, sakārtosies, un mīlestības pietiks abiem bērniem.

Cik gadu vecākajam bērnam? Mīlestības pietiks, neuztraucies. Bet ir jāsaprot, ka pēc bēbja piedzimšanas vecākais vairāk uzmanības un laika saņems no tēta. Vispār atkarīgs no tā, kāds tev vīrs - vai prot ņemties ar bēbi? Tad tev atliks laiks 1:1 ar vecāko. Man neatlika, jo mazais gandrīz visu laiku rokās/pie krūts pirmajos mēnešos. Bet nekas - var grāmatu vecākajam palasīt vai puzli likt arī ar bēbi uz rokām. Man paveicās ar vecākā dēla reakciju - greizsirdības nebija, uzvedības izmaiņu tikpat kā arī nē. Ļoti mīļo mazo brāli. Starpība 3,5 gadi.

TROLLIS 100 PUNKTI! Neviena adekvāta māte nešaubīsies par to, ka nemīlēs otru bērnu. Jā var būt šaubas par to, ka nav gatava uzreiz otram bērniņam, nebūs tik daudz laika, vai par jebko citu, kaut naudu, bet ne par to, ka nemīlēs. Nu tad taisi abortu, nečakarē gaidāmajam bērnam dzīvi, kurš vēlāk izaugs kompleksos mākts sabiedrībai nederīgs un nevesels cilvēks :)

Te pietiekami daudzas raksta, ka arī bijušas šādas pārdomas, lai apgalvotu, ka diskusijas autore ir trollis vai briesmīga māte.

Nē, nav bijusi šāda situācija, bet drīkst jau izteikties arī ar skatu no malas.

Jau tagad raudu par to ka topošā mazā dēļ, man būs liegts pavadīt brīvo laiku ar vecāko, tā kā līdz šim

Pie šādas situācijas otrais, varbūt trešais un ceturtais bērns, ir vairāk kā vajadzīgs. Vajadzīgs, lai pirmais izaugtu veselīgā ģimenes atmosfērā. Paliekot viņam kā vienīgajam, Tu, iespējams, viņu ar savu mīlestību ar laiku smacētu nost.

Rodas jautājums, kas tad tas otrais ir kāds citplanētietis tavā ķermenī? Pirmais ir īpašāks par otru jo ir pirmais? Kam tad jūs vispār plānojat otro?
Kārtēja diskusija kur pierādas sieviešu neloģiskums.

skarlet_
Kad es gaidīju otro, man arī bija tāda sajūta, kā tev- ka diez vai spēšu otro mīlēt tik, tik ļooooti kā pirmo. Bet piedzimst un mīlestība atrodas un pietiek abiem!

Man bija tieši tāpat ,domāju kā es varēšu mìlēt otru tikpat stipri,ja es jau pirmo mīlu visvairāk:-D Bet var(l)

kārtējais klišejiskās bara maurošanas paraugs. ES arī tā domāju, bet tad MAN pārgāja, TEV arī BŪS tāpat. nerunājot jau par tām, kas vispār vienkārši met uzbraucienus virsū.

man arī mīļotais cilvēks var būt tikai viens, bērns arī var būt tikai viens. un man pie dziļa dibena Parādnieka centieni Latvijas demagoģijas (ak vai, demogrāfijas gribēju teikt) uzlabošanā.

un nevienai neienāk prātā, ka jums tur simtam ir vienādas domas, bet divām varbūt ir citas? pilnīgi citas. un tas ir pilnīgi normāli un saprotami, un nav ko uzbāzties ar savu 'pareizo' ideju?
un tāpēc daudzi ir aizbraukuši. arī man gribas prom no šīs klišeju valsts ar stulbām partijām, kurās grozās tādi sabiedrības vidējo stulbumu apliecinoši subjekti.

akjelcikvar-man patika lasiit tavas atklaataas domas.
Taa jau arii ir,kas der vienam,neder citam.Saprotu,ka cilveeki grib paliidzeet ar savu padomu,bet gruuti ieiet otra aadaa.
Man arii bija gruuti sanemties uz izskiroso atbildi-buus otrs beernins ,vai nee.Atceros veel kaa sodien,tas bija loti gruuts leemums,jo dziivoju pavisam maza dziivokliitii,gruuti bija tikt galaa ar vienu.Tomeer ar viiru nospriedaam,ka vajag tomeer patureet-atceros veel to vietu (netaalu no maajaam),kur ejot pie radiem ,peeksni teicu viiram-patureesim!!!!
Tagad tas viss liekaas tik interesanti,jo mees tacu pat pateicaam muusu deelam,kaa tas bija un vins vienmeer ,kad tiekamies visi,grib atkal dzirdeet to-kaa un kur tas notika!(l)
Iemesli ir daudz un dazaadi,kaapeec sievietes negrib vairaak kaa vienu beerninu,taapeec meeginaasim saprast to.