Zvanīšana, telefoni

Es parasti visur zvanu man riebjas visa tā rakstīšana, tad gaidīšana kad atbildēs utt labāk uzreiz piezvanu, visu noskaidroju un miers, vispār nav nekādu emociju un baiļi zvanīt svešiem cilvēkiem, servisiem utt

+
Man tāpat. Labāk piezvanīt, visu noskaidrot tagad un uzreiz, un viss :D Mani arī neuztrauc, ko padomās par mani, vai kādā tonī man atbildēs, vai, ka varbūt kādā situācijā nodomās, ka es muļķe, ja kaut ko nesapratu :D

Ļoti patīk papļāpāt pa telefonu, ja ir patīkams cilvēks vai vienkārši ir par ko runāt, nepatīk, ja iestājas klusums. Pašlaik uz pirkstiem varu saskaitīt cik viņu ir, un tā jau, paši tuvākie kā mamma, kuru retāk sanāk satikt vai vajadzīgi mūžīgie padomi, jo uzskatu viņu par sava veida viszini, vai kad iepazinos ar savu tagadējo draugu, runājām stundām pat par ne par ko un bija ērti un labi. Toties ar cilvēkiem, ko uzskatu par labām draudzenēm es pat īsti neceļu. Nepatīk un viss. :D
Cenšos izvairīties un visu kārtot elektroniski, so i feel your pain.

Pat nenojautu,ka daudziem tā. Es pat vecākiem bez sirds klauvēm zvanīt/pacelt telefonu nevaru.:-D Pat nemāku izskaidrot kāpēc. Gluži vienkārši bail no nezināmā. Ja nu kāds cits rodas, ka piezvanu ne tā utt.

Bailes no zvanīšanas/runāšanas pa telefonu ir sociālās trauksmes paveids, ko var risināt ar kognitīvi biheiviorālās terapijas palīdzību.
Vai arī biežāk jāzvanās, ap 1000 reizi visticamāk pāries.

Been there, done that. Palīdzēja ļoti. Man gan papildus bailēm zvanīt/atbildēt uz zvaniem bija arī citas sociālās trauksmes izpausmes, bet ja agrāk bija tiešām fiziski grūti paņemt un piezvanīt nepieciešajam cilvēkam/servisam, nepārtraukti atliku zvanīšanu uz vēlāku laiku un sarunas laikā sirds dauzījās kā negudra, tad tagad bez problēmām zvanu, kad vajag, vaicāju, ko vajag un mierīgi atbildu uz jautājumiem.

Kādreiz vispār riebās pa telefonu runāt. Līdz brīdim, kad telefona sarunas kļuva par būtisku darba sastāvdaļu. Nē, pārdot rūterus vai vitamīnus pa telefonu es nevarētu joprojām, tāpat kā klātienē. Bet konstruktīvas sarunas par tēmu, par konkrētiem jautājumiem ar konkrētām atbildēm man tīk.
Draudzenēm un draugiem gan joprojām nemīlu zvanīt, lai stundām dūdotu pa telefonu. Tāpat arī mammai, ar ko vajadzētu biežāk parunāt, bet man tā nepatīk, tāpēc telefoniski vien īsi apmaināmies ar jaunumiem, kamēr ar filozofiju var nodarboties klātienē.
Jāsaņemās parasti ir tikai uz atzvanīšanu nepazīstamiem numuriem, kad zvanu es un jautāju tam otram - kas jūs esat, ko jūs gribat?

Kas jūs par debilikem, kas nevarat piezvanīt?? Ar lapiņu rokās zvana :-D:-D:-D Tiešām jābrīnās, kā jūs dzīvību velkat? Pirmo reizi dzirdu par tādu huiņu :-D. Neteikšu, ka izbaudu telefonsarunas ar nepazīstamiem cilvēkiem, bet, kas jādara jādara. Neviens no pazīstamajiem ar tādam pseidoproblēmām nav

Un man likās, ka es vienīgā esmu tāda :-D Iespēju robežās maksimāli izvairos no telefona zvaniem. Komunicēt dzīvē nav problēmu, bet telefonu ilgi nevaru saņemties pacelt. It sevišķi, ja zvana nezināms numurs. Daudz vienkāršāk būtu, ja visi tā vietā izmantotu e-pastus, Whats App vai sms. Bet nu cilvēkiem, kuriem šādu problēmu nav, to nesaprast...

Man nav problēmu ne pašam zvanīt, ne arī atbildēt uz zvaniem. Bet vienalga vienmēr man ir bijusi nepatika atbildēt uz tādiem zvaniem, kad man otrā galā kāds jautā vai es esmu brīvs kādā datumā un grib tūlītēju atbildi, jo pats bieži vien to nezinu un tāpēc man ir vieglāk no sākuma padomāt, pašķīrstīt kalendāru un tikai tad pašam zvanīt vai uzrakstīt e-pastu.

Kas jūs par debilikem, kas nevarat piezvanīt?? Ar lapiņu rokās zvana Tiešām jābrīnās, kā jūs dzīvību velkat? Pirmo reizi dzirdu par tādu huiņu . Neteikšu, ka izbaudu telefonsarunas ar nepazīstamiem cilvēkiem, bet, kas jādara jādara. Neviens no pazīstamajiem ar tādam pseidoproblēmām nav

Vieglāk palika? Jeb tas tev tāds ierastais veids kā sarunāties ar cilvēkiem, uzrunājot par debiliķiem? Neuztraucies, gan jau mēs kaut kā savu dzīvību izvilksim. Labāk par sevi rūpējies, citādi, tik agresīvi uztverot svešas problēmas, var ar sirdi slikti palikt.

Arī esmu introverts, bet zvanīšana pa telefonu man īpašas grūtības nesagādā. Ja zvanu pilnīgi nepazīstamam cilvēkam vai tieši pretēji - tuvam draugam vai radam, tad nekādu problēmu. Protams, ir atsevišķi indivīdi, zvanīšana kuriem nesagādā īpašu jūsmu.
Kopumā efektīvākais variants ir zvanīt citiem biežāk, pārvarēt vēlmi uzrakstīt e-pastu.