mans kultūršoks šajā jautājumā bija tāds. Man savulaik likās, ka Latvijā nav daudz cilvēku ar iedzimtām kaitēm, vai jebkādām citām kroplībām (aič, cik brutāls vārds). Tad viesojoties ārzemēs, es pamanīju, ka samērā daudz ir šādi cilvēki uz ielām. Atpalikuši bērni, ūdensgalvas uttt. Naivi nodomāju, ka redz, mums ir labāka situācija, bērni dzimst veselāki utt... Līdz brīdim, kad izlasīju, ka Latvijā šī problēma patiesībā ir diezgan aktuāla un mums ir samērā augsts to cilvēku īpatsvars ar dažādām kaitēm.
Tikai viena atšķirība - mums cilvēki kaunas no tā, vecākiem ir kauns iziet ielās ar bērnu, kuram ir dauna sindroms. Tā ir PSRS domāšana, kas nākusi mantojumā, kur viss bija kārtībā, kur pilnīgi nekā slikta nebija un nedrīkstēja būt. Tā mēs dzīvojam. Un kad uz ielas ieraugām, tad pusei šķērmi, puse apsmej, puse pārmet. (Bik pārspīlēju, puse nav :-D)
502
