probabilityPar idiotiem tu nevienu nesauc, bet tev katrā ziņā ir izteikta vēlme attēlot cilvēkus kā idiotus, piedēvējot viņiem visradikālākos iedomājamos uzskatus.
Cilvēki paši sevi attēlo kā idiotus, izvirzot tēzes, no kurām izriet kaut kas idiotisks. Daži piemēri:
.
1. Ja A ir slikts un B ir slikts, un nevaram aizliegt abus vienlaicīgi, tad nevajag aizliegt nevienu. No tā izriet, ka, ja būtu legāla izvarošana, tad nevajadzētu to aizliegt.
2. Autonomijas neesamība attaisno nogalināšanu. No tā izriet, ka ir attaisnojami nogalināt mazus bērnus.
3. Potenciālas autonomijas neesamība attaisno nogalināšanu. No tā izriet, ka ir attaisnojami nogalināt cilvēkus, kas neatgriezeniski zaudējuši autonomiju.
.
Lūdzu, salabo šos savus uzskatus (ieteikums ir radikāli tos mainīt, nevis radīt vēl citas ad hoc hipotēzes), nevis vaino mani, ka demonstrēju, pie kādiem idiotismiem noved šie uzskati.
Potenciāla autonomija nav morāla statusa kritērijs, autonomija ir. Cilvēki ir autonoma suga un piederība šai sugai ir pietiekama, lai būtu arī cilvēktiesību objekts.
WTF? Nē, tu nevari teikt, ka autonomija ir kritērijs, jo, piemēram, zīdaiņi nav autonomi, bet uzskati viņus par morāli vērtīgiem. Un, nē, tu neesi demonstrējusi, ka no tā, ka suga ir autonoma un autonomija ir kritērijs, izriet, ka visiem tās piederīgajiem ir nozīmīgs morālais statuss. No tā izriet vienīgi tas, ka sugai ir morālais statuss (lai ko arī tas nozīmētu). Tas varētu atbilst kādai fašistiskai ideoloģijai, kurā indivīds pats par sevi nav nekā vērts, un sugas saglābšanas interesēs varētu, piemēram, dauņus brīvi slaktēt.
.
Tālāk izskatās, ka tava jaunā ad hoc hipotēze ir, ka kritērijs ir tas, vai indivīdam ir īpašība būt
fundamentāli autonomam. Pirmā problēma ir tā, ka nav skaidrs, vai šādam vārdu savienojumam vispār ir kāda jēga. To vajadzētu skaidrāk definēt. Tu raksti, ka zigotām tādas īpašības nav, dažiem augļiem ir, ūdelēm nav. Tie pagaidām ir patvaļīgi apgalvojumi, bet vispirms vēlos dzirdēt šīs īpašības definīciju un kritērijus, pēc kuriem noteikt, vai kāds ir fundamentāli autonoms. Piemēram, ja zinātnieki iejauktos ūdeles neirofizikālajā attīstībā, kā rezultātā tā kļūtu par autonomu un pie tam ģeniālu subjektu, kas iegūtu doktora grādu, vai tad šī ūdele, kaut arī būtu autonoma, tomēr nebūtu "fundamentāli autonoma" un tādējādi bez tiesībām dzīvot?
Neviena zigota nekad nav kļuvusi autonoma un nekad nekļūs. Tu taču sevi neuzskati par staigājošu zigotu?
Es arī neesmu staigājošs zīdainis, vai no tā izriet, ka zīdainis nekļuva par to cilvēku, kas esmu es? Cilvēks, kas tiek saukts manā vārdā patiešām nav zigota, bet tas joprojām ir numeriski identisks ar to cilvēku, kas senāk bija zigota, kaut arī tas nav kvalitatīvi identisks.
Tā ir pilnīga sofistika. Noteikti nojaut, ka tiesību ierobežojumiem vai paplašinājumiem ir jābalstās patiesā nevis formāli pareizā pierādījumā.
Ja būtu sofistika, tad būtu kāda kļūda. Neesi to uzradījusi. Arī to, ka kaut kas ir nepatiess, neesi pierādījusi.