Reiz tikos ar vienu tādu. Tikai tad, kad uzzināju, ka tieku krāpta, nāca gaismā fakts, ka viņam krāpšana ir gluži vai kā sporta veids - esot attiecībās, krāpj ar citu. Tad izšķiras, saiet kopā ar to citu, bet drīz pēc tam sāk krāpt to citu ar vēl kādu citu. Un tā tā ķēdīte iet uz priekšu. Dažās attiecībās esot, krāpj ar divām vai trim vienlaikus. Kāpēc? Jo ne jau tāpēc, ka sievietes sliktas, bet tāpēc, ka pats tāds, kurš citādi nemāk, nevar un negrib. Kad uzzināju, ka tādam neesmu vienīgā, izbeidzu attiecības un pilnībā pārtraucu jebkādus sakarus - ignorēju vēstules, zvanus, īsziņas. Ja redzēju uz ielas, pagāju garām kā tukšai vietai. Protams, Tavā gadījumā ir citādi, jo nebijāt attiecībās un zināji, ka Tev tiek iedalīta mīļākās loma, taču, neskatoties uz to, es vienkārši liktos mierā un viņu ignorētu, nevis censtos kādai atvērt acis. Ignorēšana bieži vien ir daudz labāks ierocis kā mēģināšana tādam rakstīt, kaut ko teikt, skaidrot vai atriebties. Lai vārās savā sulā un gan jau karma reiz izdarīs savu darbiņu!
222
