Sākt mācīties no jauna

Zinu sievieti kam pāri 40. 3 mazi bērni...nu vecākajam 12. Viņa strādā un arī mācas, laikam tulīt ari pabeigs. Iespejams ir viss.
Bet es arī laikam īsti neizprotu kam tas ir vajadzigs, ja būtībā viss jau ir dzivē, ja tas virzitu augšup pašreizējo nodarbošanos tad varētu saprast....bet ja viss no 0 jāsāk...priekš kam??

kad pat 30 gadniekus kuru katru vairs tā neņem, tā ir vairāk naiva ilūzija tomēr]

Nē, nu protams, tiklīdz cilvēkam paliek 30 gadi viņš ir norakstīts un tiek iesēdināts ragaviņās un aizvilkts uz mežu. Un 40 gadnieki vispār Latvijā neeksistē, jo viņus neviens neņem darbā, līdz ar to viņi ir izmiruši gluži kā dinozauri. :-D:-D:-D

Ar saviem 30+ pabeidzu 1.līmeņa profesionālo izglītību, tad sapratu, nav ko atslābt, un turpinu studijas jau uz bakalauru! :-D Un mums kursā visi ir 30+!

Mācīties pākvalifikācijai kad pāri 30 it? Augskolā?
Jēgas nav, par vēlu.

kad dzīve ir sakārtota, kad ir realizācija pašreizējā profesijā....

ja būtībā viss jau ir dzivē, ja tas virzitu augšup pašreizējo nodarbošanos tad varētu saprast....bet ja viss no 0 jāsāk...priekš kam??

Nu, ja jau būtu tāda WOW pašrealizācija esošajā profesijā un būtu vēlme darīt to pašu vēl tupmākos 30 gadus (nu tā no 35 līdz pensijas vecumam), tad, pieņemu, vēlme sākt no nulles patiešām nerastos. Tas, ka itkā ir karjera, itkā uz papīra ir labs darbs un normāla alga, tas nebūt nenozīmē, ka vēlme kaut ko mainīt, pat radikāli mainīt, nevarētu rasties.

Es gan esmu par nemitīgu izglītošanos un pilnveidošanos, pat, ja tas notiek nesaistītās jomās.
Arī es pati esmu ar maģistru kabatā, mazu bērnu un 30+. Pašlaik iegūstu kvalifikāciju (1-gadīgā programmā), kas galīgi nav saistīta ar manu pašreizējo izglītību. Ap 28 iestājos koledžā, lai iegūtu 1.līmeņa augstāko, bet dēļ laika trūkuma un citiem apstākļiem man tas toreiz neizdevās, studijas pametu. Bet, es noteikti neapstāšos pie esošajiem sasniegumiem un turpināšu izglītoties vēl un vēl.
Manā gadījumā joma, kurā man ir bakalaurs un maģistrs man vairs īsti neinteresē, tas nekas, ka esmu tur nostrādājusi 10 gadus. Tāpēc neuzskatu, ka ir slikti pilnveidot un atrast sevi citās jomās. Dzīvojam vienreiz. Un kāpēc gan nedzīvot dzīvi strādājot darbu, kas patīk? Nevis tikai tādēļ, ka pēc skolas sola izmācījies jomu, kas pieaugušā vecumā jau sen vairs neinteresē. Un vispār, puse manu kursabiedru jau ir tikuši pie citām izglītībām - gan 1.līmeņa, gan otra maģistra. Un tikai 1/3 daļa strādā savā specialitātē. Arī es esmu uzsākusi strādāt citā specialitātē, tajā, ko apgūstu savā 1gadīgajā programmā, kas nu jau tūlīt beigsies.

Gribēt ir viens, izdarīt pavisam kas cits.
Izmācīties varbūt var, bet vai kāds pieņems pākvalificēties gribošu 30+ gados? Diploma dēļ? Pilns 22 - 25 gadnieku ar bak, mag un kaukadu pieredzi.
Mācīties un strādāt ir košmars, jēga apśaubāma. Laika šķērdēšana, izdevumi un nervus čakarē.
Vecumam nākot mācīties augstskolas tuftu kļūst grūti.

Kas tur var būt stulbs, ja cilvēks grib un ir iespēja mācīties, kādēļ gan ne. Vai tad labāk ir līdz pensijai strādāt to kas nepatīk, pat ja izveidota veiksmīga karjera? Galvenais ir motivācija. Citi, kas savulaik nepabeidza vidusskolu, 30 pāri gados vēl to mācās. Un ja, piemēram, cilvēkam nav bijusi iespēja studēt 20 gados, sanāk, ka viņš to nedrīkst darīt vēlāk, jo pilns ar jaunākiem? Neuzskatu, ka 30-40 gadi ir vecums, kurā jau esi nekam nederīgs, lai neņemtu darbā.

Tul, speciāli piereģistrējies, lai pakomentētu šajā tēmā? Ko Tu iegūsti no tā, ka savos komentāros uzstājīgi atrunā cilvēku, kurš vēlas mainīt savu dzīvi un mācīties kaut ko jaunu? Tavuprāt, 30 gados jāsāk rāpot uz kapiem?
Tev arī mācīšanās noderētu - "kaukadu", "pākvalificēties", "Augskolā"..

Starp citu - manā darba pieredzē, darba devējs, izvēloties, starp svaigu 21gadīgu augstskolas gurķi un 30gadīgu svaigu augstskolas gurķi, ņems otro, jo viņam ir attīstītākas sociālās prasmes, darba kultūra, viņš zina, ko grib un ir daudz spējīgāks patstāvīgi pieņemt lēmumus. Līdz ar to, kā darbinieks viņš ir daudz vērtīgāks, nekā jaunulis, pat ja līdz šim ir strādājis nesaistītās jomās.
Vienīgais izdevīgums darba devējam ņemt jaunuli ir tajā, ka viņš varēs maksāt mazāku algu, jo svaigais absolvents būs priecīgs arī par 500€, tomēr pieaugušais ar savu dzīvi, vērtību un vajadzībām, prasīs citu summu, ko, pierādot savu vērtību, arī saņems.
Ir vesela jūra cilvēku, kuri ap šo vecumu saprot, ka vai nu līdzšinējā karjerā nav izaugsmes, jo nav iespēju, vai saprot, ka nevēlas turpināt lidz pensijai strādāt darbu, kas viņiem ne līdz galam patīk, vai kaut kādu citu apstākļu un vēlmju (iespējas strādāt attālināti, iespējas strādāt krutākajā birojā, iespējas attīstīt ko savu utt.) vienkārši vēlas mainīt profilu. ;-)
Un tiem, kam augstskolās māca tuftu, iesaku apsvērt izvēlēties citu augstskolu un neizniekot savu limitēto laiku ;-)

Redzu, cik klasiska atspēle par it kā sliktu valodu. Taisnoties palūdz tam vecim, kas uzstellēja šo forumu. Acīmredzot responsīvs vai adaptīvs dizains ir diezgan sveši. Stacionārajam OK, viss skaitās labi?
Izvēle? Ir programmas, kur visur ir pa kādam tuftas priekšmetam. Piemēram, 1980 gada metodes tehnikā.
Naftalīns uzvēdinās. Gribi diplomu, mācies vēsturi. (e)

Vēsture, draudziņ, domāta vien tam, lai Tu netērētu laiku cenšoties izgudrot kalkulatoru, kamēr Tev blakus tiek rakstītas aplikācijas jaunākajam viedtālrunim ;-)
Ja traucē "liekie" priekšmeti, un no tiem neproti izvilkt jēgu, ej kursos, lasi tikai par tēmu un izlaid visu, kas Tev tik šausmīgi nevajadzīgs ;-)

Nav jau viss tur nederīgs. Nedaudz paskatos atsevišķus mağ kursus. Ārzemju online varianti man patīk vislabāk.
Ir matenes, tur vismaz nav outdated, turklāt pielec. Trağiskākais ir atsēdēšana ūnuškā un tā apvienošana ar darbu, kurš ir pa spec, ko studē. Vienu akadēmisko paņēmu, gribēju pavisam prom, pierunāja ņemt akadēmisko.
Natīvo app mobilajam vēl nemāku uztaisīt. Vispār diez vai kāds tādā darbā ņems. Pieredze citā jomā. Šefi to ļoti skatās.

Citreiz atsēdēšana universitātē sola par pārsimt eiro lielāku algu tai pašā vietā, citreiz cilvēkam ir laiks un vēlme kustināt smadzeni. Citreiz tās ir programmas, kas nemaksā neko, un freelancā strādājošs cilvēks var sev šo greznību atļauties. Bet te jau novirzījos no tēmas par karjeras maiņu :-)
Par ārzemju programmām gan jāpiekrīt, bet cilvēks, kurš jau nostabilizējis dzīvi tepat, tik viegli vairs nevar aizskriet studēt Dānijā :-/

Ne visu programmu, atsevišķus kursus mācos tip online papildus.
Smadzenes darbā nākas kustināt vairāk nekā ūnuškā. Atsēdēt no līdz viņi neliek, nebija priecīgi par akadēmisko.
Kad darbā nākas savākies, ūnuškai nereti koncentrēšanās spēju nepietiek.

Es mācītos, ja jaunajā jomā uzsāk strādāt 40 gados, tad stabili vismaz 20 gadus tur vēl var nostrādāt. Protams, racionāli jāizvērtē visi plusi un mīnusi.

Var protams studēt, ja ir vēlme, ir nauda un laiks vai piemēram pēc "papīra" iegūšanas palielienāsies alga. Cits jautājums, ja šis te pasākums ir domāts, lai izmācītos un beigās pāriet strādāt nu jau iegūtā profesijā. Mums valstī, pat neskatoties uz lozungiem "Nav darbinieku, nav kam strādāt un tāpēc vajag ievest darbiniekus no citām valstīm", ir reāla problēma ar pārkvalificēšanos. Nu, ne jau ar pašu pārkvalificēšanos ir problēma, bet tieši ar to, ka valstī pat neviens nedomā ka kāds var izdomāt nomainīt profesiju un kā šo profesiju varētu ātrāk un efektīgāk nomainīt, izskatās ka darba devēji arī nav īsti ieinteresēti šajā jautājumā. Ir redzēti veiksmes stāsti, bet tie drīzāk izskatās pēc nelielas "ziepju operas" ar drāmas elementiem. Ko te var teikt, ja gribi savos 35 nomainīt profesiju, tad gatavojies ka Tavā dzīvē vismaz pāris gadus būs trešs.

dzīvē vismaz pāris gadus būs trešs

Kā man riebjas šitas vārds, kad kāds lieto. :D

Reāli uzrakstīja. Mocīties ja nav spiesta lieta? Man savādāk, papīru jādabūn jomā kur jau strādāju. Amats ir tāds, kādu ne katrs ar grādu dabūn. DD ir klasiski stagnatīva korporatīvā mērce.