Es izmantoju pārsvarā sabiedrisko transportu. Nu neteiktu, ka Rīgā tas būtu tik patīkams, lai daudzi tagad sāktu to izmantot. Sēdēt sastrēgumus, prātojot vai paspēs laikā. Pat braucot katru dienu vienā laikā ar vienu un to pašu transportu, vienā dienā varu aizbraukt 20 min, nākošajā 40 min. Ja vēl jābrauc ar vairākiem transportiem un pirmais kavējas, kā dēļ nokavēju nākošo, ak jel. Un vēl tas, ka no punkta A uz punktu B ar mašīnu var nokļūt 10 min. Ar saiedrisko 1,5 h, jo transports neiet "pa taisno", bet jābrauc uz centru, un tad no centra. Nu izbesī. Tā pat ievelties no rīta, vai vakarā pārpildītā sabiedriskajā, kad tālāk par durvīm netiec, un no muguras kāda dusmīga pensionāre sit ar savu somu un kliedz "kādēļ neej dziļāk?". Vai ja vēl pagadās kāds ar izcilu aromātu tā, ka tas izplatās pa visu transportu. Vai karstā laikā strīds starp diviem cilvēkiem, kuri nevar vienoties par to, vai logu vajag turēt vaļā vai ciet.
Nu es neteiktu, ka sabiedriskais ir vilinošs pārvietošanās līdzeklis. Mašīna, ar visiem sastrēgumiem, dārgiem stāvlaukumiem un vēl visas ekstras, kas rakstītos kā mīnusi auto lauciņā, neļauj balsot par labu sabiedriskajam daudzos gadījumos. Godīgi, ja man nebūtu studentu atlaides, es tiešām nezinu vai sabiedriskais būtu mana izvēle.