Attiecības pēc bērna piedzimšanas.

Jums abiem nepieciešams laiks aprast ar jauno situāciju un atrast “recepti” kā darīt, lai visiem ir labi. Vīrieti “zāģēt” pārāk uzcītīgi jēgas nebūs, drīzāk - vairāk iesaisti viņu jūsu bērna aprūpē. Gan viņš vairāk izpratīs tavu situāciju, gan nostiprinās saikni ar bērnu, gan tev būs brīvaks brīdis priekš sevis un galvas izvēdināšanai. Un tev ir jāsaprot arī tas, ka šobrīd tu izjūti sava veida skaudību - tev šķiet, ka ir negodīgi, ka tev viss jādara, bet viņš atļaujas izklaidēties... Tāpēc pareizāk būtu - sadalīt pienākumus, lai abiem ir iespēja gan izklaidēties, gan atpūsties.

Tu jau pati neesi skaidri nedefinējusi ko tu no otra sagaidi, tikai zāģē. Tas, ka otrs grib izrauties kādreiz no ikdienas ir normāli gan mammai gan tētim. Ir savā starpā jāsadala pienākumi un pats svarīgākais daudz kopā runāt, nevis savā galvā ko fantazēt.

Mūsu attiecībaa pasliktinājās. Bijām uz šķiršanās robežas, un tad viņam nāca apgaismība, ka tas var reāli notikt, un sāka pie sevis piestrādāt. Arī es. Meklējām kompromisus un nu tas šķiet tālā pagātnē. Abiem bija vēlme pacīnīties par ğimeni un ar tagadējo prātu saprotu, ka tas viss bija jārisina pirms bērna, nevis brīdī, kad mazulis jau ir mājās, ir stress un rūpes, un paralēli vēl gadiem ieilgušas lietas.
Teikšu tā - bērns labas attiecības uzlabo, sliktas -pasliktina. Problēmas attiecībās reti kad izlien uz āru tieši pēc bērna. Visbiežāk jau visurgājēji ir gājuši pirms bērna, dzērāji dzēruši pirms bērna utt. Sievietes to pacieś, piever acis un tad cer, ka visi netikumi būs kā ar roku noņemti, jo ğimenē būs bērns. Varbūt tā notiek, bet palasot, paklausoties, kas notiek apkārt- nu reti tas tā notiek.
Ko darīt? Runāt un runāt, mēğināt atrast pieeju savam vīrietim. Kā jūs pavadat brīvdienas? Varbūt varat izrauties randiņā uz pāris stundām, atstājot bērnu omēm? Kāda vispār ir jūsu ikdiena- Tu viņu iesaisti ikdienas darbos, rūpēs par bērnu?
Pāru terapija daudziem palīdz. Ja vīrietis nav hronisks alkoholiķis, śļūcējs pa kreisi, nav vardarbīgs, es ieteiktu pacīnīties par attiecībām, ğimeni. Vismaz man tas bija svarīgi, lai no savas puses izdarītu visu, un ja nē, lai nemoka sirdsapziņas pārmetumi, ka kaut ko neizdarīju līdz galam.

Vai viņš saprot un apzinās, ka var audzināšanā iesaistīties gandrīz tikpat lielā mērā, kā tu? Varbūt viņš skrien pa tusiņiem, jo neaptver kur un kā var būt reāli noderīgs... Tā mēdz būt ar tiem jaunizceptajiem tēviem. Un arī svarīgi, kādas bija jūsu attiecības un viņa atdeve ģimeniskām padarīšanām pirms bērniņa. Varbūt, ka nevis bērniņa ienākšana ģimenē kaut ko ir mainījusi, bet joprojām nekas nav mainījies tad nu jåsāk ar piestrādāšanu pie savu attiecību sakārtošanas, attieksmi vienam pret otru. Turklāt 4 mēnešus vecs bērniņš jau reāli sāk palikt mazliet "interesantāks" - veļas, pēta mantas, uztur acu kontaktu, smejas - tas nepalīdz?

Paldies par atbildēm. Visu izlasīju. Vēlos piebilst, ka neesmu “klasiskais zāgis,” vairāk esmu tāda klusētāja un tad vienā brīdī, kad sirds pilna, tad ir ko teikt. Nemāku teikt par katru sīkumu, ja kaut kas nepatīk. Kad tas nāk ārā, tad neizēdu smadzenes, bet saku, ka man sāp sirds utt. Uz to brīdi itkā saprot, arī man tā liekas, bet pēc kāda laika atkal ir tas pats nemanot. Nekad neesmu aizliegusi kaut kur iet, jo vinš nav hronisks dzērājs, krāpējs. Bet tad vinam laikam liekas, ja vienreiz atlāva iet un turpmāk neko nesaka, tad drīkst iet visu laiku. Man ir sajūta, ka šo manu labsirdību izmanto nelietīgi. Saprotu, ka nesēdēšu starp čomiem un neklausīšos veču sarunas, vēljovairāk tagad, kad mums ir bērns. Ja jāsaka atklāti, tad tādās pasēdēšanās tiek uzpīpēta zāle. Teiktu, ka tas notiek pietiekami regulāri, vienmēr jau neizkontrolēšu. Draugu kompānijai tas ir pienemams, brīvi cilvēki. Nevienam ar varu to kāsi rīklē negrūž, nevainoju tos draugus, pats taču piekrīt un izvēlās. Un visi kā viens uzskata, ka tas jau nekas nav, labāk uzpīpēt, nekā dzert un taisīt sūdus, ka tas atkarību neizraisa utt. Uzskatu, ka tā ir atkarība, jo tad jau regulāri to nedarītu un nemeklētu tās sajūtas. Tā ir tikai marihuānas propaganda, ka nekas jau no tā nav. Man šī nodarbe nav saprotama, plus vėl nav žēl nomest naudu zemē, par brīvu taču tas nenotiek. Ikdienā vinš strādā ārzemēs, prom 2-3 nedēlas, mājās 1-2 nedēlas. Finansiāli viss ir nodrošināts, nekas nav žēl priekš mums, saimnieciskā zinā un mājas solī palīdzēs, izdarīs labprāt visu ko lūdzu (salabot, kaut ko uzmeistarot, salabot mašīnu, nopirkt sadzīviski ko vajag, nopirkt man ko garšīgu tāpat vien), tāpēc ir bijis pārmetums - es taču daru visu, ko Tu gribi, pelnu naudu, ko vēl es gribu?(t) Pati arī sanemu savu izpelnīto bērna kopšanas naudu, tīri labu naudas izteiksmē. Bet nu sitiet mani vai nost, man marihuānas regulāra pīpēšana neliekas normāla. Pati kādreiz domāju - vai es vinu gribu ielikt kādā rāmī, pārtaisīt? Tāpēc saku, ka parasti cilvēku vai nu pienem tādu kāds ir vai arī nē.
Jā, man ir dalēja greizsirdība, ka vinš ir brīvāks, es esmu piesaistītāka bērnam. Laikam tiešām vairāk jāiesaista bērna aprūpē, jo esmu uznēmusies visas ar bērnu saistītās lietas. Ieslēdzas kaut kāda spītība, ka pati visu varu, jo gribu, lai interese, vēlme iesaistīties nāk tā organiski no vina puses, nevis manis uzspiesta. Atbraucot mājās ir 101 darbs, kas ir jāizdara, jāsakārto, panem daudz laika, mums laiks atliek maz. Bet tajā pašā laikā atrodas laiks pasēdēt ar draugiem, uzpīpēt, pasmieties. Kā jau teicu, arī kāda no jums teica, ka jāgrib abiem, ne tikai vienam cilvēkam. Negribu aizliegt iet un tad lai sēž blakus sabozies - kas tad notiek, ja es aizietu? Nezinu, kam tad būtu jānotiek? Varbūt savā zinā gribu, lai vinš dabū spērienu pa pakalu un attopjās, ka var mūs pazaudēt. Jo es pati jūtu, ka esmu nogurusi.

Lai vai kādas man būtu vai nebūtu prasības pret vīrieti, bet zāles pīpētāju - nē, paldies... Bet nu viņš jau noteikti to darīja pirms bērna. Tā ka pārmest/pieprasīt kaut ko par vēlu, manuprāt.
Bet 4 mēnešus vecam bērnam tomēr vairāk vajag mammu nekā tēti, tāpēc es neuzskatu, ka par zīdaini tētis/mamma var rūpēties 50/50...

Ja jau regulāra marihuānas pīpēšana ir tāds šausmas , tad kā tu nonācu līdz tam., ka šis nenormālais kurītājs, kļuva par tava bērna tēvu?

Tas, ka tev bērns ir vērtība, nenozīmē, ka viņam tā ir vienlīdz liela vērtība. Un ja viņam tas nav svarīgi, tad tu neko, absolūti NEKO nevarēsi viņam ieborēt. Ja kāda pienākuma/morāles sajūta viņam parādīsies, tad par bērnu parūpēsies, ja nē - tad nekā. Nu nesaprotu šito tendenci ražot bēēēērniņus, jo taču vajag atražot populāciju un piepildīt sievietes dzīves jēgu, bet vecim tajā pašā laikā vēl mātes piens uz lūpas un gribas skriet ar čomiem zāli uzpīpēt. Un tad nāk lielais pārsteigums - kā, nu, kā viņš tagad negrib auklēt un audzināt jauno paaudzi un čubināties jaunās ģimenes lokā? Pie tam pats nemāk nolasīt visas vēlmes no acīm? (t)

Es tevi ļoti labi saprotu. Man ir līdzīgi bijis, bērnam tūlīt 2 gadi. Draugi brīvi cilvēki pārsvarā vai ar epizodiskām pieguletājām, vienam draudzene tāda pati kuritāja un neko nedarītāja. Reāli tikai 1 pāris mums draugos kas precējušies ar bērnu, bet satiekam 1-2 gadā apmēram. Zāles pīpēšana cieņā jā, bet es tajā neko tik briesmīgu neredzu, es tiešam tad labāk viņu palaižu 1x menesī vai kaut 2x to zāli uzkurīt un ar džekiem pāris stundas pasēdēt, nekā paciest dzeršanu, man tiešām tas riebjas no visas sirds, jo mēru parasti nejūt, ja iet un zinu ka būs dzeršana, tad mājās būs tik rīta pusē galīgi pilns, nākamā diena visa bus pohaina un nogulēta un nekādas jēgas. Tāpat saprotu to skaudību ka viņš iet un priecājas, bauda dzivi bet man ar bērnu mājas jāsēž :D
Es sapratu ka viņš ir loti līdzīgs saviem draugiem un krasi mainīties viņam ir ļoti grūti. Bet šis tas ir uzlabojies.
Ko baigi ieteikt laikam nevarēšu, pati vēl ar to cīnos.

vienam draudzene tāda pati kuritāja un neko nedarītāja.

Mani, kā sievieti aizķēra šī frāze. Štrunts ar to kurīšanu, katram savi hobiji, bet - nekā nedarīšana? Kas tas ir šajā gadījumā? Meitene bezdarbniece? Meitene strādā, bet nemācās? Mācās, bet nestrādā? Bērnus neaudzē? Kas ir tā nekā nedarīšana? :-O

Laikam esmu no tām, kas nezin ko kurienes domāja, ka varbūt mainīsies pēc bērna. Jā, stulba un naiva.

vienam draudzene tāda pati kuritāja un neko nedarītāja.
Tas ir domāts, tāda pati kā viņas puisis, kurī dienu un nakti, tik gadījuma darbi, tusiņi. Viss. Un nekādi jaunie ar vairs nav, tulit 30....bet nu jā, katram savs, pieņemu viņi ta ir laimīgi piedevām viens otru atraduši. Zinas tante beidz piekasīties kkādiem sīkumiem for fucks sake :D

Un nekādi jaunie ar vairs nav, tulit 30

Bomba:-D

Nevienam ar varu to kāsi rīklē negrūž, nevainoju tos draugus, pats taču piekrīt un izvēlās. Un visi kā viens uzskata, ka tas jau nekas nav, labāk uzpīpēt, nekā dzert un taisīt sūdus, ka tas atkarību neizraisa utt. Uzskatu, ka tā ir atkarība, jo tad jau regulāri to nedarītu un nemeklētu tās sajūtas. Tā ir tikai marihuānas propaganda, ka nekas jau no tā nav. Man šī nodarbe nav saprotama, plus vėl nav žēl nomest naudu zemē, par brīvu taču tas nenotiek.

Es ceru, ka tu alkoholu nelieto, jo pēc farmakoloģiskajiem efektiem alkohols klasificējas pie smagajām narkotikām, jā, vienā plauktā ar heroīnu, amfetamīniem utt. Marihuāna ir vieglā narkotika. Salīdzinājumam, kofeīnu nevar iedalīt nekur, tāpēc tas ir pa visu smagajām un vieglajām narkotikām.
Katrā ziņā, ja lieto alkoholu, kafiju, esi smēķējusi, un draugam zāģē par zāli, tad tu esi prasta liekule.
Liekas, jocīgi, ka mūsdienās, kad pieejama tik plaša informācija, cilvēki tik aprobežoti domā.

Katrā ziņā, ja lieto alkoholu, kafiju, esi smēķējusi, un draugam zāģē par zāli, tad tu esi prasta liekule.

Hā, hā, kafija trakāka par regulāru zāles smēķēšanu :D

Ejiet tak dirst :D kā jau cosmo, vienmēr atradīsies kāda kurai jāpiepišas pie katra vārda. Get a life.
Neiešu jau paskaidrot. Tam jēga maza.

Atvainojos ka lietoju vārdus "neko nedarītāja" un " nav nekādi jaunie". Tas laikam kādu baigi aizskāra ka bija jāvelta atsevišķi komentari pat, nesaistiti ar tēmu. (t)

Nē, alkoholu nelietoju un nesmēkēju, bet kafiju gan dzeru, tad būšu tomēr liekule. Manuprāt to nevar salīdzināt ar marihuānu. Tad jau ir divas frontes - viena, kas saka, ka tas viss ir pupu mizas un nekas nopietns, otra, kas piekrīt, ka tas ir nopietni.

Miss, pirmkārt, es uzskatu, ka problēma ir vīrietī un tā ir jārisina ja vēlas saglabāt ģimeni, jo uzskati jau pamatu pamatos - es pelnu naudu, es daru visu ir nepareizi, tie nāk no viņa ģimenes, kur šī izpratne par bērna vajadzībām, audzināšanu un uzskatiem ir āčgārna, jo šādi uzskati nav nedz veselīgi bērna attīstībai un vajadzībām, nedz arī jūsu savstarpējām attiecībām, kas tieši ietekmē bērna psihi.
Atceries to, pirmajā vietā jūsu dialogā ir bērns un viņa vajadzības, jo jūs abi esat radījuši bērnu un jums par to jāuzņemas rūpes. Ir jārunā augstākā līmenī, ko šāda attieksme un dzīvesveids dod bērnam, un vai viņam tas rūp. Varbūt ir iemesls aiziet pie laba pāru psihoterapeita, kas pastāstīs kā šāda attieksme un dzīvesveids ietekmēs bērnu un vai viņš vēlas ka viņa bērns izaug ar zināmiem trūkumiem un problēmām.
NAUDA bērnam nav svarīga, tā ir svarīga JUMS, bērnam ir svarīga mīlestība, uzmanība un laiks ko veltat ABI, kaut vai viņš ir mazs zīdainītis arī glāsti un mīlestības izpausmes ir svarīgas no abiem vecākiem. Tici man, bērns izaugs ātri un ļoti svarīgi šo ciešo kontaktu nodibināt jau agrīni, ir ļoti daudz aspektu kas ietekmē bērna psiholoģiju nākotnē jau agrīnā vecumā. Tas ir maldīgi, bērns neko nesaprot, bērnam vajag tikai mammu, smadzenes ļoti strauji attīstās šajā vecumā un tiek likti ļoti būtiski pamati. Atceries to!
Esmu to izrunājusi ar psihologu, jo man tagad audzinot bērnus un redzot situācijas ir radušies jautājumi, kāpēc tā, kāpēc ne citādi, un tie ir meklējami jā, jau agrīnā posmā, jā vecāku savstarpējās attiecībās, un jā tas vilksies visu dzīvi, tie var būt bērna kompleksi, trūkums, iekšēja nedrošība, trauksme, vainas apziņa kas rodas vecāku savstarpējo attiecību nebūšanās, un arī tēva lomas faktam!

Hahaha, es esot piesējusies sīkumiem. Viens jautājums un kuru tiek uzdrukātas trīs nervozas atbildes, starp kurām vēl get a life. Smieklīgi diezgan.
Ja par pašu tēmu, vakar tieši draugs izteica sāpi par savu draugu - jauno tēvu, ar kuru var laicīgi, nedēļas iepriekš sarunāt lietas, lai pēdējā brīdī saņemtu uzmetienu, jo sieva ir ieplānojusi bērnu ballīti. Man tas šķiet stulbi - ka sieviete vīrietim kāpj uz galvas, jo tagad, redz vajag patusēt ar citiem, kas pēdējo pāris gadu laikā bērniņus saražojuši. Ir jādod elpa un telpa arī ko citu padarīt, ne tikai auklēties. Ja vīrietis grib skriet ar pārējiem uzvilkt kāsi, izvilkt zivi vai dziļdomīgi palūrēt kādā motorā, lai jau. Kas jums liedz tajā pašā laikā ar citām cāļu mammām tusēt, dzert ledustēju un apspriest stilīgāko vigvamu, kur bērnam paslēpties?
Tas vispārīgi.
Konkrētajā gadījumā te meitenes jau zelta recepti pateica - nevajag vīrietim rādīt, ka ar bērnu pati tiec perfekti galā un čīkstiens ir tāpēc, ka nekur netiec. Parādi, ka Tev vajag viņa palīdzību, kaut vai lai pati kadreiz kaut kur aizskriet varētu.