Tām, kas guļ pie šosejas

Uzaugu tādā vidē, attiecīgi nevaru aizmigt, ja ir klusums, tad slēdzu iekšā video vai radio, lai ir troksnis visu nakti, citādi atkal no klusuma pieceļos, ja skaņa apstājas nakts vidū :)

Man ir tas pats variants, kas Althea.
Vienreiz biju palikusi lauku mājās pa nakti, un man sākās tāda panika, ka nav pilnīgi neviena skaņa, neviena gaismiņa nespīd pa logu. Ieslēdzu filmu telefonā, lai varētu iemigt.
Es pat nezinu,vai var pierast pie tādām vides maiņām. Vismaz pēc manu paziņu pieredzes.

Man atkal pilnīgi pretēji kā iepriekšējos komentāros. Nevaru aizmigt, ja dzirdama kaut mazākā skaņa vai redzama gaisma. Varu aizmigt tikai pilnīgā tumsā, pilnīgā izolācijā no ārpasaules trokšņiem un gaismas, līdz ar to šis ir iemesls kādēļ pat vasarā guļu pie aizvērtiem logiem, pat ja beidzos nost no karstuma. Ja būs dzirdama kaut mazākā skaņa, nespēšu aizmigt, jo man traucē pat pulksteņa tikšķi. Diemžēl, kamēr nevaru atļauties sev māju okeāna krastā (jo ūdens šalkoņa ir vienīgā skaņa, kas netraucē) un nākas dzīvot pilsētas vidū, jāpacieš trokšņi, kurus gan cenšos iespēju robežās novērst. Nedomāju, ka ir iespējams pierast pie trokšņa vai, tieši pretēji, pilnīga klusuma, jo katram cilvēkam ir savas vajadzības attiecībā pret komfortu un miegu. Kāds varēs aizmigt rokmūzikas festivālā, citam pat suņu rejas aiz loga šķitīs šausmas.

Es gan domāju, ka var pierast, man pašai bijuši tik daudzi varianti tam, kā vislabāk patīk iemigt.. Bija laiks, kad nevarēju aizmigt bez tv skaņas un gaismas, liku taimeri, lai viņš pats izslēdzas pēc kāda laika, pēc tam bija laiks, kad varēju aizmigt tikai pilnīgā klusumā un pēc tam nevarēju pierast pie vīriešu krākšanas/šņākšanas ikdienā, tad pieradu arī pie tā un tagad naktīs, kurās guļu viena, man patīk vienkārši uzlikt kaut kādu video fonā, kur kāds runā, izslēgt datora apgaismojumu un tā iemigt, lai gan varu azimigt arī klusumā vai pie atvērta loga, kur mašīnas braukā :D Tāpēc laikam neko vairāk kā mēģināt pierast nemācēšu ieteikt. Un ja tu tur neguli regulāri, bet kādu 1 nakti nedēļā, tad nemaz nezinu, vai tā sanāks.

Man līdzīgi kā Kaya, vienīgais varu gulēt pie atvērta loga, kaut gan sanāk pamosties no kādām skaņām. Vistrakāk man iet ar pulksteņa tikšķēšanu, nevaru izturēt.:-D Varbūt vajag kādu nomierinošu tēju pirms miega vai arī padzert kaut ko, lai nāk miegs (stop stress utt.), vai arī fiziskās aktivitātes.

Es dzīvoju netālu no dzelzceļa sliedēm. Sākumā bija grūti, kad garām brauca vilcieni likās, ka visa māja dreb, tagad esmu tā pieradusi, ka vispār nedzirdu, citreiz pat patīkami, tā kā iemidzinoši to dzirdēt:-DKatrā ziņā vairs nemaz netraucē.

Es gan gluži nedzīvoju pie šosejas, bet pie ielas gan. :-D Ļoti ātri pieradu pie tā, ka braukā mašīnas, kauc bremzes, skaļās pīpināšanas un skaļas mūzikas no automašīnām. Mums bieži garām mājai brauc ugunsdzēsēji un/vai ātrie, līdz ar to gaudo arī sirēnas ik pa laikam.
Guļu normāli, man netraucē. Man vajag, lai pašā mājā ir maksimāls klusums, lai iemigtu. :)

Radiniekiem ir māja ļoti netālu no dzelzceļa, bieži vien palieku tur ilgāku laiku, un pirmajās dienās tiešām ir pagrūti aizmigt, bet beigu beigās tāpat pierodu ar laiku.. Tā kā es arī domāju, ka pie visa var pierast :)

Lielie trokšņi man netraucē. Traucē pulksteņa tikšķi, krākšana/šņākšana, smaga elpošana utt :D

Man grūti iemigt, ja nav atvērts logs un nedzirdu braucošas mašīnas (+ svaigs gaiss, cik nu Rīgā var būt svaigs). Pirms miega šad tad patīk iedzert lavandas tēju, un tad pilnīgā tumsā iet gulēt. Tas viss kopumā nomierina.
Toties citi trokšņi traucē, jo šķiet, ka dzirdu visu, pat rokaspulksteņa tinkšķēšanu. :D

kā uzlabot situāciju?

Mēģini ignorēt, un tad ar laiku pierādīsi, un vairs nedzirdēsi. Vēl mēģini tajā visā atrast kaut ko nomierinošu, pozitīvu, lai ir labas asociācijas un miers. Nu, man tas palīdzēja.

Agrāk dzīvoju laukos, kur nav nekādu trokšņu, gaismu, bet pēc tam pārvācos uz pilsētu. Blakus ir ugunsdzēsēju postenis (vai kā nu to sauc:-D), tāpēc bieži dzirdamas sirēnas. Netālu ir dzelzceļś, tāpat ielas trokšņi, un zem loga ir alkoholiķu sapulču vieta, līdz ar to siltākos vakaros ir dzirdami izsaucieni un runas, kuras nevajadzētu dzirdēt citiem, jo īpaši bērniem.
Pie visa var pierast pēc ilgāka laika.:-)

Pieļauju, ka ar laiku pierod un vairs netraucē. Bet es arī esmu tāds cilvēks, kam traucē katrs mazākais troksnītis un gaismiņa. Pilsētā ļoti mocījos, man visi dzīvokļi, kuros esmu dzīvojusi, šķita pārāk skaļi. Kā atrisināju problēmu - pārvācos dzīvot uz laukiem. Diez gan drastisks risinājums, kas ne visiem ir iespējams, bet es tiešām neredzēju citas iespējas...

Man interesē, vai logu veidam arī ir nozīme? Piemēram, vai ir jūtama atšķirība starp pakešlogiem vai vecajiem?

Man netraucē it nekas, varu gulēt gan ar ieslēgtu gaismu, gan trokšņiem, gan klusumā. Vienigi man ir nepieciešama bieza sega, kurā ietīties, ja tādas nav, tad gan mazliet grūtāk iemigt :-D

Dzivoju Dubaija 8 joslu cela mala un pasa pilsetas sirdi un kaut vai esmu 22 stava troksnis ir konstants un loti daudziem traucejoss. Agrak dzivoju piepilseta privatmaja kur bija absoluts klusums un miers, bet jasaka, ka pieradu loti atri un nedzirdu vairs to troksni ;-) Ta ka domaju, ka ir iespejams pierast, bet protams ka loti novereteju klusumu tad kad ciemojos majas(l)
Manejais biezi saka, ka ahh ka ta skana krit uz nerviem(kada specifiska vai neierasta), bet es nedzirdu to kamer nepieversu uzmanibu, ta ka varbut man ir paveicies ar kaut kadu selektivo dzirdi:-D

Pie šosejām un dzelzceļiem ir vieglāk pierast, nekā, teiksim, Barona ielas, kur skaņas ir ļoti dažādas. Te ātrie, te miskastnieks, te tramvajs, te vēl kaut kas ne pa ķeksi nakts vidū - ceļu remonts. Šoseja zuz konstanti, bet to pašu vilcienu nedzirdu jau otrajā dienā pa laukiem dzīvojot - taurē viņš tur vai netaurē.
Logiem, protams ir nozīme, bet - tikai tad, ja māja nav tik tuvu ceļam, ka katra garāmbraucošā fūre tricina visu ēku. Ja dreb māja, tur nekādi logi nelīdzēs, bet ja nāk pa gabalu, tad ir vērts.
Mājai, ja logi nav galīgi ceļmalā, skaņu slāpēt līdz vecās labās tūjas (to gan 1 dienā nedabūt gatavu) bet dzīvoklī... Nu tur tad atliek tikai strādāt ar savu galvu, vai arī mēģināt dažādus ausu aizbāžņus, kamēr atrod ērtos, labos.

Es neguļu pie šosejas, bet esmu dzīvs pierādījums, ka var pierast pie trokšņiem, kas senāk kaitināja. Mani vienmēr kaitināja pulksteņu tikšķēšana, ja paliku kur ciemos, esmu nesusi uz citu istabu pulksteni, lai neskan tur, kur guļu. Pie drauga bija tikšķošais pulkstenis, es to izmetu. Un tad vienreiz pati nopirku pulksteni neizlasot/nepārbaudot, ka tas tikšķ un nu jau vairākus mēnešus es ar to veiksmīgi guļu un mani nekaitina. Sākumā kaitināja, bet pulkstenis bija skaists un negribējās atbrīvoties, tāpēc pieradu.