Hmm. Jā, es arī tik pat ļoti vēlējos suni, kā tu ToBeFree.
Manā gadījumā draugs negribīgi piekrita. Uzsveru, ka Negribīgi.
Rezultāts?
Visa atbildība par suni ir man. Es ceļos katru rītu 6 vai agrāk lai izvestu ārā suni, kaut arī man ir brīvdiena, bet draugs tajā dienā ceļās 6. Viņš izsaka muļķīgus argumentus kādēļ to nevar izdarīt.
Kad man darbā ir maiņa līdz 21, atnākot mājās viņš reizēm nav suni pabarojis, jo aizmirsa.
Kad suns vakarā ielien pie mums gultā un ir noilgojies arī pēc drauga, kurš tikko ir atnācis mājās, man sirds vienkārši lūzt, redzot, kā suns tik ļoti alkst arī pēc viņa mīlestības un uzmanības, bet draugs viņu stumj no sevis nost.
Par to arī vienmēr strīdamies.
Mans ieteikums?
Ja tavs puisis nav gatavs sunim, tad labāk nevajag.
Es ļoti esmu iemīlējusi savu suni un esmu uzņēmusies visu 100% atbildību par viņu- iepriekš, tagad un arī to darīšu nākošos 12+ gadus.
Bet reizēm tomēr vēlētos brīvdienā gulēt līdz 9, jo ceļoties 6 ne vienmēr pēc pastaigas aizmiegu.
Ja esat kopā, tad tam jābūt kopīgam lēmumam, jo arī šajā jautājumā tu vēlēsies, lai draugs kaut nedaudz uzņemas arbildību.