mājdzīvnieks

Kādi ir viņa argumenti, kādēļ nevēlas?

Ir izmēģināts: čīkstēt, lūgties, izrādīt iniciatīvi pašai par visu maksāt

Varbūt šeit ir atbilde? Suns ir atbildība, bet Jūsu attiecības vēl nav tik nopietnas, lai uzņemtos kopēju atbildību par kādu dzīvnieku. Draugs vienkārši ir nedaudz viedāks :-)

Ir izmēģināts: čīkstēt, lūgties, izrādīt iniciatīvi pašai par visu maksāt, jau atradu- parādīju vairakus variantus, izskaidroju visus par, skaidroju, cik man tas ir nozīmīgi.

Ja godīgi, tad šis man atgādināja, kā es bērnībā mēģināju mammu pierunāt paņemt kaķēnu. :-D

Un kāpēc Tev tas ir tik nozīmīgi? Kādi ir drauga pretargumenti? Tavi PAR pret viņa PRET?

Es paņemtu, nopirktu un uzņemtos pilnu atbildību :) tieši tik vienkārši ir dabūt suni.
Sarežģītāk ir pēc tam nākamos 12-..... gadus rūpēties par to. Lielākoties pārējie ģimenes locekļi pēc tam arī iemīlēs to suni.
Bet rēķinies, ka maza sunīša audzināšanai sākotnēji ir labāk, ja viens cilvēks ir mājās ilgstoši (atvaļinājums vai kāds cits variants), jo jāierāda uzreiz mājās eošā kārtība - čuru paklājiņš, mantiņas, tas, ka nedrīkst grauzt tam neparedzētās lietas utt. Un mazs kucēns sākumā ir jābaro 4x dienā vismaz. Spēsi izbraukāt no darba?
Nu par šīm lietām ir jāpadomā ;-)

Ja godīgi, tad šis man atgādināja, kā es bērnībā mēģināju mammu pierunāt paņemt kaķēnu.

Same story here :-D:-D
ar māsu atradām pie mājas mazu vientuļu kaķēnu. It kā aiznesām mājās tikai pabarot :-D:-D tā tas kaķis vēl dzīvo pie mammas jau gadus 12,13 :-D:-D arī kaucām kā trakas (l):-D

Varbūt pajautā draugam vai viņš tevi vispār mīl, ja nav gatavs uz kompromisu par sunīti, kuru tu TIK ļoti gribi?
Varbūt pārspīlēju, bet manam arī nepatīk suņi un nekad mājās pašam nebūtu, ja es nebūtu viņa draudzene :-D Jo nu viņš to lieliski apzinājās, ka suņi ir mana dzīve un es nevaru bez viņiem. Vēl gan mēs mācamies, tāpēc suņu nav, bet vienojāmies, ka drīkstēšu ņemt 2 suņus ar noteikumu, ka nedrīkstēs guļamistabā iet :-D Bet nu tiešām, tā kā es bez suņiem negribu dzīvot visu dzīvi (tagad arī ir suns, bet manās mājās, kurās neesmu katru dienu), tad es viņam piedāvāju tikai variantus, ka vai no es un suņi vai ne viens, ne otrs nebūs viņam :-D

Pirms kaut ko rakstu, piebildīšu, ka dzīvniekus ļoti mīlu, ir kaķis un visi dzīvi pie vecākiem arī bijis suns mājās. Bet šo gan nesaprotu:

Varbūt pajautā draugam vai viņš tevi vispār mīl, ja nav gatavs uz kompromisu par sunīti, kuru tu TIK ļoti gribi?

Kā kaut ko tādu vispār var rakstīt? Dzīvnieks nav jauns kažoks, kuru var vecim izdīkt apelējot ar mīlestību. Tā ir dzīva radība. Īpaši jau suns, kurš līdz mūža galam savu saimnieku mīl, pat neskatoties uz to, ka tie mēdz būt kretīni. Kā būs tam nabaga sunim, ja viens no saimniekiem viņu nemīlēs?
Ja divi cilvēki ir attiecībās, viņi meklē kompromisu, nevis viens kaut ko uzspiež otram. Te gan nav minēti drauga argumenti PRET, taču, ja tie ir pietiekoši nopietni, tad autorei nevajadzētu viņam to uzspiest pret paša gribu.

Kaut arī man ļoti patīk dzīvnieki, tomēr, ja man liktu ņemt suni, es arī būtu nelaimīga, jo īpaši, ja maza šķirne, kas čurā mājās (pat ja tu esi tā, kas rūpējas par suni, tāpat tie čuru paklāji ir mājās un tici man, dažiem cilvēkiem tas var šķist ļoti kaitinoši) un laizās, cenšas pievērst uzmanību no cilvēkiem utt. Tas tāpat ietekmētu mani, jo suns taču nešķirotu - šim cilvēkam es varu bāzties virsū, šim ne. Es nepiekristu un tur nav sakara ar to vai mīlu es otru cilvēku vai nē. Padomā par kādu dzīvnieku /kukaini, kas tev nepatīk, riebjas, piemēram, tarantuls, kurš brīvi rāpotu pa visu māju, un iedomājies, ja draugs to ļoti gribētu un teiktu "vai tu mani nemīli, ka nevari piekrist?".
Iespējamais kompromiss būtu kāda noteikta suņu šķirne (varbūt ir kāda, piemēram, liela, neatkarīga suņa šķirne, kas draugam patiktu) vai cits dzīvnieks (kaķis, piemēram).

Šīs gan ir pērles :-D

Es paņemtu, nopirktu un uzņemtos pilnu atbildību tieši tik vienkārši ir dabūt suni.

Varbūt pajautā draugam vai viņš tevi vispār mīl, ja nav gatavs uz kompromisu par sunīti, kuru tu TIK ļoti gribi?

Ja es ļoti negribētu dzīvnieku un mans partneris tā vienkārši paņemtu dzīvnieku, ar manu viedokli nerēķinoties es būtu nikna. Pilnīgs respekta trūkums.
Otrs komentārs...tas par to mīlēšanu/nemīlēšanu, tā tak ir tīrākā manipulācija.
.
Es liktos mierā un atgrieztos pie šī jautājuma pēc gada vai diviem, varbūt tad drauga viedoklis būs mainījies.

Varbūt pajautā draugam vai viņš tevi vispār mīl, ja nav gatavs uz kompromisu par sunīti, kuru tu TIK ļoti gribi?

Eeeem. Apgriežot šo otrādi - varbūt lai autores draugs pajautā autorei, vai viņa viņu vispār mīl, ja nav gatava uz kompromisu par sunīti, kuru viņš TIK ļoti negrib?! :-D
Bet, ja nopietni, uzskatu, ka ar uzspiešanu nekas netiks panākts. Ar varu gribēt suni nepiespiedīsi. Protams, gribētos dzirdēt arī drauga pretargumentus, kādēļ ir tik stings "nē" (piemēram, pilnībā saprastu pretargumentu par īres dzīvokli, kurā nav ļauts turēt mājdzīvniekus, alerģiju, vai, objektīvi raugoties, jums nav pietiekami daudz brīvā laika, ko veltīt pilnvērtīgai suņa apkopei u.tml.). Varbūt tas "nē" ir tikai šobrīd nē un draugam nebūtu iebildumu, ja kaut kad vēlāk jums būtu suns. Tad taču var paciesties un pagaidīt. Bet, ja katrs no jums ir kategorisks un nav ar mieru piekāpties, kā arī draugs vispār nekad nevēlas suni, bet Tev tas ir vitāli svarīgi, tad jau droši vien jāmeklē cits dzīvesbiedrs.

Man ļoti nepatīk suņi, es būtu kategoriski pret to, ka manā dzīvojamā telpā atrastos suns. Paņemt, neko nesakot, un atvest mājās dzīvnieku ir tik pat stulbi, kā atmest kontracepciju un palikt stāvoklī pret otra gribu.

Varbūt varat vienoties par citu dzīvnieku, kuru vieglāk aprūpēt?

Varbūt pajautā draugam vai viņš tevi vispār mīl, ja nav gatavs uz kompromisu par sunīti, kuru tu TIK ļoti gribi?

Nedomāju, ka autorei ir 5 gadi.
Mums ir kaķis-draugs negribēja, bet pret kaķiem kā tādiem nav pret, vienojāmies, ka es pilnībā kaķi uzturu un par viņu rūpejos. Iespējams, autores draugam ir labi argumenti, kāpēc nevēlas.

Nopērc kāmi !

Varbūt ir jāciena drauga viedoklis? Dažiem cilvēkiem vienkārši negribas dzīvniekus un nevienam nav tiesību kaut ko viņiem uzspiest. Protams, ir atkarīgs kur jūs dzīvojat. Ja dzīvoklī, tad bez drauga ziņas ir ļoti egoistiski ņemt dzīvnieciņu. Ja ir privātmāja, tad atšķirībā pēc apstākļiem. Jo var jau būt, ka tiešām draugs to sunīti pat lāgā neredzēs, nerūpēsies. Tad, manuprāt, ir jāpasaka, ka ņemsi un jāņem. Jo tev ir jāciena arī savu viedokli.

Par to mīlēšanu - meitenes, tas nav domāts, ja puisim alerģija vai kas nopietns! Bet - "aj, es negribu, tāpēc tu neņemsi" attieksme. Jo tajā brīdī, ja man tā pateiktu, tad man liktos, ka puisis tiešām nemīl, ja viņam pilnīgi vienalga par vienu no svarīgākajām lietām manā dzīvē. Bet nu ne visiem tas ir TIK svarīgi kā man. Tomēr man vienkārši nebūtu paceļam ar tādu, kurš nevar pārkāpt savam "negribu un viss". Bet jums to nesaprast drošvien, jo es saprotu, ka reti kuram suns ir kas TIK svarīgs kā man :-):-)
Un nevajag arī tik ļoti nopietni uztvert, ka es viņai iesaku nopietnu sarunu vai viņš mīl :-D un par kažoku tas būtu daudz stulbāk (t)

Bet palasot visus komentārus es sapratu, ka lielākā daļa tiešām neizprot manu komentāru pareizi. Attiecīgi - mans sapnis ļooooti ilgi ir, ka man būtu suņu audzētava un mājās skraidītu 10 suņi. Draugam nepatīk suņi - bet viņš piekrīt sunim manis dēļ, bet es - piekrītu kompromisam, ka būs TIKAI 2 suņi. Attiecīgi - kompromiss ir jāmeklē Bet kompromiss nav pateikt, ka nedrīkst ņemt, nu kāds sakars (t)(t)

Šādā situācijā un domājot par visu 3 iesaistīto pušu labklājību - lielāks, kompromisam tuvākais variants, ir neņemt.

Es nezinu nevienu cilvēku, kuram būtu "negribu un viss". Parasti ir iemesls šaj negribēšanai, tādēļ nenoskaidrojot tos iemeslus, nav īsti forši neņemt vērā otra viedokli, atvest mājās vai manipulēt. Par šo ir jārunā, jo tas ietekmēs abus.
Dievinu dzīvniekus, bet ja atvestu mājās ar mani neaprunājoties, vai sāktu ar mani manipulēt, es nopietni apsvērtu šķiršanos.
Tādēļ ir jānoskaidro argumenti kādēļ viņš nevēlas, nevis jāmeklē iespējas izdīkt.

Un ja kategoriski pret, tad meklē draugu, kurš kopā sitīs plauktas par kaut 101 dalmācieti.