Man patīk, ka visiem šķiet, ka karšu nolasīšanas opcija ir mīts un urbānā leģenda... protams, nav jābūt paranoiskam, tomēr tehnologiski tas ir pat ļoti iespējams (o.k., vēl nav izplatīts Latvijā). Tieši tāpat kā kādreiz tika pievienoti skimmeri bankomātiem, kas nolasa kartes magnētiskās lentas datus, tieši tāpat, ka tiek programmēti vīrusi, kas pa minimālām (pat dazu centu apmērā) summām "izzog" naudu no n-to tūkstošu klientu bankas kontiem. Tas viss notiek. Katru dienu. Tas, ka mēs to nemanām vai nezinām, nenozīmē, ka šādas noziedzīgās darbības neeksistē.
Bieži vien bankas šādas transakcijas vienkārsi atgriež klientam, ja konstatē, ka pret banku ir vērsts šāds kiberuzbrukums, taču nereti ir situācijas, kad tas tiek pamanīts tikai tad, kad no kontiem pazūd lielas summas.
Un - nē, es šādu karti neesmu izvēlējusies gan augšminētā iemesla dēļ, gan tādēļ, ka manā dzīvē šīs divas sekundes uz maksājumu nudien neko nemainīs - nav grūti ievadīt PIN.
213
