Atsakāt

Nu tā arī to domāju..
Man nav bail no ļaužu masām , jūtos komfortabli , vienalga vai tur kāds ir sadzēries vai nav. Man patīk, ja man zvana un aicina , vispār es mīlu cilvēkus

Vai tad sociopāts nav pārāk skaļš apzīmējums, ja izvēlas palikt mājās vai pasēdēt ar draugu pie tev, ne iet uz baļļuku?

Nu protams es nedaudz pārspīlēju, nevajag visu uztvert tik nopietni

Pacelšu.

Ļoti vienkārši - esmu introverts cilvēks, kam nepatīk ļaužu masas, bari un pasākumi. Ja kaut kur negribu iet, tā arī pasaku, ka negribu un man tas ir pietiekams arguments.

|-)

Parasti cenšos iet, priecājos, ja mani aicina. Ja nu tomēr pasākums īsti nesaista vai ir kādi citi apstākļi, atklāti pasaku. Neredzu iemeslu melot, fantazēt, izlikties, kāpēc netieku. Mani patiesībā ļoti kaitina tādi cilvēki, kas pēdējā brīdī atsaka, jo "ķipa" jāstrādā vai pēkšņš vīrusiņš piemeklējis, un uzreiz nevar pateikt, ka nebūs/ netiks uz pasākumu. Nav jau jāskaidro visi apstākļi, var pateikt, liels paldies par uzaicinājumu, bet šoreiz nē.

Es tagad viegli atsaku, ja mani neinteresē pasākums. Pirms vairākiem gadiem bija grūtāk, jo damāju, ka aizvainošu cilvēku, ka nenākšu kopā. Tagad es saprotu, ka es atsaku neviss cilvēkam, bet tāpēc negribu iet uz šo pasākumu, vai tieši šodien es vienkārši gribu pabūt mājās vai nodarboties ar citām darišanām. Un nekas briesmīgs nenotieks, nobriedušie cilvēki to pieņem pilnīgi normāli. Tajā paša laikā tagad ir vieglāk pieņemt citu cilvēku "nē". Domāju, ka tev jāpamēģina atsacīt un noskaidrot kā cilvēki reaģēs.

Reakcija ir viena lieta, pie kā jāpierod.