Cik ilgā laikā jābildina?

Kas ir emocionāli vieglāk - apjatāties, vai vispār precības ir plānos, vai arī izšķirties?

laikam derināšanās likums vēl nav izdots, var paprasīt parādniekam

baznīcā bija gads laikam?

atvainojos, doma bija - gads pirms laulībām. citādi jau neviens neko nav noteicis

Kāds ir jūsu uzskats - cik ilgi būtu pieņemami tikai draudzeties?? bez kāzām..

hmmm... Vot situācija - 10 gadi kopā, 2 bērni, kopigs nekustamais ipašums, bet precējušies nav. Tā arī ir "tikai draudzēšanās"? Tipa, mēs tā "pa draugam" uztaisījām 2 bērnus?

Nu nezinu.Mees attiecibas esam jau 9.5 gadus(protams jau tikam runajusi,ka velamies preceties)

Par nākotnes plāniem var arī tieši jautāt, lai saprastu vai abu viedokļi sakrīt, vai arī vīrietis grib būt mūžīgi vienkārši draudziņš.
Ja negrib uzreiz tieši, tad var vnk vispārīgu jautājumu uzprasīt- Ko plāno tuvākajos gados darīt? Ja tā neko pa to tēmu nedzird, tad pa tiešo. Nav, ko marinēt!

tiešā teksā jau neprasīs - nu kad tu mani bildināsi!!!??

Kāpēc ne?

Ja pāris ir kopā no pusaudžu gadiem, tad var kaut 10 gadus draudzēties, nu apprecēsies 25 gadu vecumā, normāli. Bet ja sievietei jau pie 30,gribās vīru un bērnu, tad domāju, ka 2 gadu laikā jau vajadzētu visam būt skaidram. Piekrītu, ka vajag ar vīrieti izrunāt nākotnes plānus - vai grib laulību, ģimeni. Kaut gan tam jau vajadzētu būt skaidram. Ja vīrietis nekad par to nav runājis vai nav gribējis runāt... Sieviete var cerēt, bet ne gaidīt.

Viens ir kāzas, otrs tomēr ir tās neatveramās ''juridiskās'' lietas ko dod, ja esi vīrs un sieva.
Pie kam tas tomēr ir tāds kā apliecinājums.

Kāds ir jūsu uzskats - cik ilgi būtu pieņemami tikai draudzeties?? bez kāzām..

Tas ir kā, ja man ir sekss ar kādu meiteni vai mēs jau kopā dzīvojam un mums ir bērni, mēs joprojām skaitīsimies kā draugi?

Nu nezinu gan. Savējam,ar ko dzīvoju kopā vairāk kā gadu,taču pazīstami esam divus, pajautāju tieši un skaidri.

Kas tur tik traks draugam tā arī pajautāt- kad un vai vispār tuvākajā nakotnē plāno ar mani kāzas?

Es jau pirmajā attiecību nedēļā tā starp citu paziņoju, ka vispār kādreiz dzīvē gribu apprecēties, un ka man nav pieņemami, ja vīrietis neprec - tad es meklētu citu. Mājienu ņēma vērā. Pašai ir sajūta starp 1 un 5 gadiem no attiecību uzsākšanas. Ja mani bildinātu ātrāk kā pēc 1 gada, nezinu, vai piekristu. Es taču to cilvēku lāga nepazinu. Gaidīt 5+ gadus.... tā var darīt tās, kurām precības vispār nav svarīgas, kurām ir OK dzīvot kopā ar draugu, iespējams, pat pirkt īpašumus un radīt bērnus ar "draugu". Vai arī gados ļoti jauniem cilvēkiem.

Esam kopā turpat 9 gadus, bildināja mani, kad bijām kopā turpat 6 gadus, kāzas plānotas nākamgad. Bet mums ir 25/26 gadi un esam kopā no 16/17 gadu vecuma. Bet būtu vecāki, tuvotos 30, tad tas viss notiktu ātrāk. Es patiesībā negaidītu ilgi, jo nu vai nu ir ir vai nav un ejam savu ceļu vai precamies. Tomēr gribētos ātrāk ģimeni nevis gaidīt 5 gadus un tad saprastu vai ir vai nav.

Cik nu runāts ar stiprā dzimuma pārstāvjiem, parasti atbild, ka draudzeni neprec, jo šaubās vai kopā nodzīvos visu mūžu. Parasti kaut kas neapmierina otras puses raksturā- kontrolējoša, histēriska, utt.
Ieteiktu jautāt tiešā tekstā vai viņa nākotnes plānos ietilpst laulības, bērni. Negatīvas atbildes gadījumā labāk tomēr meklēt citu kandidātu.

Dzīvo kopā gadiem un vēl nesaprot ir vai nav īstais cilvēks ?
Varbūt sirmā vecumā sapratīs ?
Bildināšana var arī izpalikt, ja abi saprotas bez vārdiem un jūt ka paliks kopā. Viss jau ir skaidrs, bildināšana tad ir lieka.

Neuzskatu, ka tādu jautājumu nevar uzdot pa tiešo. Var! Un tad abiem izrunāties, jo varbūt vīrietim vispār nav nodomi savā dzīvē precēties. Un sieviete to nezina un gaida, kad pūcei tā aste uzziedēs.
Par ātrumu...atkarīgs no cilvēku vecuma. Taču PERSONĪGI MANAS domas ir tādas, ka apprecēties pēc 2 gadu draudzēšanās varbūt ir nedaudz par ātru...atkarīgs arī, cik ilgu laiku reāli ir nodzīvojuši kopā. Taču katram ir individuāli. Kādreiz jau bija savādāk, cilvēki precējās diezgan ātri, bet tad bija savādāka attieksme pret laulībām. Tagad bieži esmu dzirdējusi, ka cilvēki precas ar domu, ka nekas...var jau izšķirties un apprecēties atkal un tad tik jāklausās, ka viena precas jau 3.reizi, viena ceturto. Apprecas un pēc pus gada izšķiras, jo izrādās, ka otrs nebija tāds, kā domāja. Tomēr laulība ir nopietns solis un, ja aizdomājas ar domu- vai tu pēc tā gada vai 2 esi 100% pārliecināts, ka tas ir tas īstais cilvēks uz visu tavu atlikušo dzīvi?

Nu nezinu. Nav ko vīrieti raustīt, kad gribēs un saprasties kad ir īstais laiks, tad bildinās.
Mēs esam attiecības jau 4 gadus. Neesmu bildināta vēl. Un par to nedomāju. Kā būs-būs. Gan pienāks tas laiks.