Laulību nozīme

Neko, dzive ir jabauda katru mirkli. Nozelojamas ir tiaki vecmeitas alavnicas.

Ja cilvēkam ir bijušas vairāk par 3 laulībām, tikai aizdomājos, ka vai nu nemāk izvēlēties cilvēkus ar kuru saskan vai arī ir ļoti vieglprātīgs. Protams, izšķirties var vienmēr un tas nav nekas slikts, ja ar to cilvēku ir tik slikti (emocionāla vai fiziska vardarbība), bet vai vajag precēt otru, ja pats esi svaigi izšķīries?
Es neesmu vēl precējusies, bet es to uztveru kā lielu soli, kuru nevajadzētu spert, ja neesi 100% drošs. Īpaši, ja ģimenē ir bērni.

Par šķiršanos neko sliktu nedomāju, tā dzīvē notiek. Zāmueles gadījums arī nepārsteidz, gan vēl izšķirsies vēl. Bet man noteikti laulību šķiršana būtu diez gan liela mācība un tik ātri nākamajā laulībā nelēktu.

Es neesmu vēl precējusies, bet es to uztveru kā lielu soli, kuru nevajadzētu spert, ja neesi 100% drošs. Īpaši, ja ģimenē ir bērni.

Manuprāt, kāzas uz bērna fona ir nieks. Dzemdēt bērnu, ja neesi 100% pārliecināta - vot tas ir smagi dīvaini.

Cik nu vispār var runāt par to, ka var būt kādā pārliecināts 100%..liekas, ka pat sevī nē.

Manuprāt, kāzas uz bērna fona ir nieks. Dzemdēt bērnu, ja neesi 100% pārliecināta - vot tas ir smagi dīvaini.

Cik nu vispār var runāt par to, ka var būt kādā pārliecināts 100%..liekas, ka pat sevī nē.

+
Man šķiet dīvaini precēties četras reizes..ja nesanāca 3x, varbūt labāk vairāk nemēģināt un dzīvot kā draugam ar draudzeni.

Ja kādam patīk laulāties 4 vai 5 reizes (a la Džilindžers u.tml.), vai arī dzīves filozofija ir tāda, ka laulībām nav nekādas vērtības, lai jau precas. Man nav žēl, nudien. Taču manās acīs iespaidu par cilvēku šāds fakts pabojā gan. Tāda vējagrābšļa iespaidu atstāj.

Un ja nu patiesībā attieksme ir nevis vieglprātīga, bet tieši otrādi? Nu, piemēram, man ir kāda draudzene, kura ir precējusies 4 reizes savā dzīvē, tomēr vina apgalvo, ka visas šīs reizes ir precējusies aiz mīlestības un vispār - ir godīga meitene - neguļ ar vīrieti, kurs nav gatavs viņu precēt. Tā, lūk! :) Viss ir piedienīgi un kārtīgi!

Vārdu "ālava" lieto attiecībā uz neauglīgām dzīvnieku mātītēm. Atļauties to lietot pret sievietēm, kurām nav bērnu, jo ir neauglīgas - lūk, tas ir nožēlojami... (t)
Par tēmu runājot - man vienalga, cik reizes citi precas un šķiras. Manā draugu un paziņu vienaudžu lokā ir tikai viens pāris, kas izšķīrās (bet apprecējās abi 18 gados bērna dēļ, tā ka tas jau bija gaidāms). Pārējie, kas precējušies, dzīvo savā laulībā joprojām un viss viņiem izskatās kārtībā :-)

Selīna, kā tas ir, dzemdēt bērnu, ja neesi 100% pārliecināta?
Par bērnu esmu vienmēr 100% pārliecināta :D
Ja tu domā, dzemdēt bērnu cilvēkam, par kuru neesi pārliecināta - tad nu varu pateikt to, ka man tā nav bijis, esmu arī pārliecināta par cilvēku sev blakus.
Aether- nu tad jau tava draudzene nav spējusi atrast sev piemērotu partneri pirmās trīs reizes. Es jau nesaku, ka tas ir kas slikts, tikai minēju, ka man pret kāzām ir savādāka attieksme. Katram sava, katram savs viedoklis un tas viss ir okei, kamēr dzīvo priekš sevis morāli pareizi. :)

Vārdu "ālava" lieto attiecībā uz neauglīgām dzīvnieku mātītēm. Atļauties to lietot pret sievietēm, kurām nav bērnu, jo ir neauglīgas - lūk, tas ir nožēlojami...

+++
Tas izteikums vispār ir nožēlojams, jo ir sievietes, kuras a)vienkārši dzīvi nodzīvo vienas, jo tam ir savi iemesli (nav izdevies sastapt savu īsto, nav bijusi iespēja atrast pienācīgu partneri ar kuru radīt bērnus, bērnu neesamībā pie vainas bijusi neauglība u.c. iemesli) vai b)pašas izdarījušas tādu izvēli, izvēloties dzīvi nodzīvot vienas bez vīra un bērniem. Ne pirmajā, ne otrajā gadījumā nevienam nav tiesību nosodīt šo sieviešu dzīvi, izvēli, nemaz nerunājot par to, lai tādas sievietes saukātu par nožēlojamām vecmeitām un ālavām. Ar kādām tiesībām? Un par kādiem grēkiem?

https://lv.wikipedia.org/wiki/Normunds_Rutulis ins apprecejas 20 it gadu vecuma, joprojam laba lauliba. Vel ir dzive pazina apprecejas 18 it gados, nu jau 40 it kazu gadadienu nupat nosvineja.
Mana labak druska precejusies 3 reizes, ar treso viru driz svines sudrabkazas.

e otrajā gadījumā nevienam nav tiesību nosodīt šo sieviešu dzīvi,

ja piekritu, bet tikai tada gadojuma janenosoda ari tos kas precas kaut 9 reizes. Te diemzel ka vienmer divkosiba.:-P

Rīdziniece, ir tā kā drusku starpība, vai cilvēks izdara izvēli precēties 9 reizes mūžā, vai sievietei/vīrietim liktenis lēmis būt neauglīgam, kā rezultātā bērni viņiem nevar būt, ne? (t)

Ir starpiba, un tomer, vienmer var adoptet. Vientuliba IR IZVELE. Tatad secinajums, katram tiesibas darit ka velas, tapec jau tas cilveks nav sliktas vai labaks;-)

Rīdziniece, ne visi spēj adoptēt. Bet Tavs viedoklis šajā jautājumā absolūti nav vērā ņemams, jo Tev ir savi bērni.

Tad te lielai dalai viedoklis nav nemams , jo vinas nav precetas vai nav lauliba nodzivojusas vismaz 15 gadus..tatad runa par to ko nezin.;-)

Es domaaju ,ja cilveeki skiraas,tad tam ir pamats.Esmu par to ,ka katram ir tiesiibas ciiniities par savu laimi taalaak,ja taa nav liidz galam sasniegta iepriekseejaa lauliibaa.

Interesants domu gājiens- es varu citam sist, jo pastāv citi cilvëki, kas sit. (t). Vientuļas bezbērnu sievietes saukt par nožēlojamām ir ļoti neglīti

Manuprāt, mūsdienās laulībai vairs nav tādas vērtības (ne emocionālas, ne finansiālas), lai cilvēki šo izvēli pietiekami pārdomātu un vēlētos ieguldīt darbu, lai laulību saglabātu.