Sveicieni visām šajā skaistajā vasaras rītā. Gribu uzprasīt jūsu viedokli, pareizāk sakot – jūsu pieredzi un novērojumus par mūžseno tēmu, proti – vai tiešām tik ļoti pietrūkst vīriešu? Jā, masu mediji regulāri publicē statistiku par to, cik maz vīriešu, salīdzinot ar sievietēm, bet... dzīve rāda ko citu. Kolēģis (28, nav bijis precējies) ir ar savu dzīvokli, bet meitenes ilgāk par pāris mēnešiem ar viņu nenoturas, un aiziet pie džekiem, kas dzīvokli īrē. Vairākas manas klasesbiedrenes, kurām ir bērni no iepriekšējās laulības (divām pat divi bērni!) salīdzinoši viegli atrada sev jaunus vīrus bez bērniem, bet ar labu algu... Toties iepazīšanās portālos džeki (īpaši ar nelielu algu, melnstrādnieki, alimentu maksātāji u.t.t.) ilgi meklējās, profili stāv gadiem. Reti kurai viņi tur vajadzīgi.
Tagad ir vairāk meiteņu, kas līdz 25, līdz 30, pat vēl vairāk gadiem labāk ir vienas, nekā ar pirmo, kas patrāpās pa rokai. Tas arī par kaut ko liecina. Man jau liekas, ka tas bija tikai pēckara gados, kad 40 gadīgas simpātiskas atraitnes izķēra 60 gadīgus vīriešus, bet jaunas meitenes – šķirteņus ar bērniem. Tagad tomēr vīriešu ir vairāk un tas ir mīts, ka jebkādus izķer. Jā, par materiāli nodrošinātajiem cīnās gan, bet tādu nabadzīgajā Latvijā nemaz nav tik daudz, kādi 10-15%, cīnās arī par pavisam veciem, jo sieviešu gados ir DAUDZ vairāk nekā vecu vīriešu. Pārējie... Neteiksim, ka viņus izķer (neiet runa par sievietēm, kam nav kur dzīvot, un kam atrast vīrieti jau ir nevis gaumes, bet izdzīvošanas jautājums). Bet tas tikai mans viedoklis. Kā jums liekas?