Sievišķība

57days
es gan negribētu salīdzināt bērnu audzināšanu ar biznesu, kurā ir tikai pieauguši cilvēki (pie tam manā gadījumā, vairums vīrieši), un visa pamatā nav izaudzināt labu cilvēku, bet gan pēc iespējas vairāk nopelnīt. Kā arī, sievietei (tāpat kā vīrietim), ir gan sava sievišķīgā, gan vīrišķīgā puse. Ne par velti saka, ka bērnam vajag abus - gan tādu, kas visu turēs grožos, gan dos siltumu un mīļumu. Un tas ir tikai apsveicami, ja māte spēj dot abus. Lūk, tas pēc manām domām, ir sievišķīgi.
Kā arī, es neliktu vienādības zīmi starp ģimenes māte un sievišķība pilnīgi visos gadījumos. Kaut vai balstoties uz foruma diskusijām, cik gan patiesībā ir daudz tādu māšu, kuras sevi primāri velta tikai bērniem, ir nogurušas, izbesījušās, nav ne motivācijas un bieži pat ne līdzekļu sevi sakopt un palutināt, un iestrēgušas vienā vietā, nelaimīgas. Es to nevēlos saistīt ar sievišķību.

nerātnā
iesaku pastrādāt gan izteiktā sieviešu, gan vīriešu kolektīvā kaut vai vienā nozarē, redzēsi, ka tas nav gluži viens un tas pats, un nozīmē ir ne tikai profesionālajām prasmēm, bet arī spējai komunicēt kolēģu starpā.

Kuram pie tāda tirliņa - sieviešu vai vīriešu dzimuma personā - patiktu strādāt? Manuprāt, daļai Tavu padoto noteikti ne sevišķi. Un pareizi dara.

šis gan mani mazliet sasmīdināja :-)

Sievišķība ir rakstura un izturēšanās īpašību kopums. Neatkarīgi no ārējā izskata vai apģērba.
To var patēlot, bet ilgtermiņā viss tāpat ir redzams, kura ir vairāk vai kura mazāk sievišķīga.
Manuprāt tā ir sievietes īpašība Nr.1

Sievišķība man asociējas ar kaut ko pretēju vulgaritātei, bet nemāku atrast pareizo vārdu (bet tas nenozīmē, ka vulgaritāte ir vīrišķība). Un vēl - maigums, bet ne vienmēr tam jābūt pūkainam, stereotipiskam maigumam. Man patiešām ir bijuši brīži, kad sajūtos vīrišķīga - tas visbiežāk ir tad, kad raujos kā traka, lai atrisinātu kādas problēmas, esmu stresā, daru, daru, daru...Un tad, kad atrodu laiku sev, lai vienkārši elpotu, ieklausītos savās iekšējās sajūtās un būtu, sievišķības sajūta atgriežas.

Man patiešām ir bijuši brīži, kad sajūtos vīrišķīga - tas visbiežāk ir tad, kad raujos kā traka, lai atrisinātu kādas problēmas, esmu stresā, daru, daru, daru...

šis perfekti apraksta manas sajūtas

Aurum-labi pateici,taa ir biezi arii ar mani.

nerātnā
iesaku pastrādāt gan izteiktā sieviešu, gan vīriešu kolektīvā kaut vai vienā nozarē, redzēsi, ka tas nav gluži viens un tas pats, un nozīmē ir ne tikai profesionālajām prasmēm, bet arī spējai komunicēt kolēģu starpā.

Dodu priekšroku profesionāļu kolektīvam, kur kolēģus un priekšniecību nevērtē pēc tā, kādas ir to primārās dzimumpazīmes, bet vērtē, izvērtē, analizē un apspriež darba jautājumus, līdz ar to arī komunikācijas problēmas darbinieku vidū tiek viegli un ātri atrisinātas.

Sieviskibai ir vairakas izpausmes, viena var justies sieviskigi, cita izskatities, cita uzvesties. Ja runajam par jedzienu, tad teoretiski taja ietilpst visi sabiedribas stereotipi par to, kadai ir jabut sievietei, piemeram, ir cilveku kopienas, kur sievietei jasez majas un jagatavo est, bet ir ari vietas, kur sievietes un viriesa lomas ir ta sapludusas, ka gruti novilkt kadu robezu.
Par sevi runajot, biezi esmu sanemusi komentarus, ka esmu sieviskiga, lai gan es galigi neesmu vajais dzimums, ko vajag apteklet un aprupet. Manuprat, man piemit tikai areja sieviskiba.

Manuprat, ari si diskusija pierada, ka Latvija sievietes vieta ir virtuve. Vadoss amats nevar iet roku roka ar sieviskibu?

Iedalījums sievišķībā un vīrišķībā, manuprāt, ir kaut kas ļoti mākslīgs un neīsts. Tu esi tāda, kāda tu esi. Svarīgāki jautājumi: vai tu rīkojies saskaņā ar saviem principiem? Vai tu notici saviem talantiem? Vai tu pati apjaut, cik liels spēks tevī ir?

Sapnotaaja-nu tiesi taa!To nevar uztaiisiit maaksliigi...

Tad, kad sieviete ir īsta.

Uzskatu, ka sievišķība ir tad, kad sieviete ienāk pa durvīm un visi pagriežas viņas virzienā. Eleganta, prot pastāvēt par savu viedokli un pārliecināt par to citus cilvēkus ar spēcīgiem argumentiem, ar savu izturēšanos, manierēm. Tāda, kas nepaceļ balsi, nekliedz, nelamājas, netaisa scēnas. To nevar iemācīties vai uztrenēties, vai nu ir, vai nu nav.
Daudziem sievišķība saistās ar pārmērīgu emocionalitāti, raudāšanu, mājas ēdiena gatavošanu un mājinieku apčubināšanu, nespēju atvērt konservu burku un neprasmi piezvanīt autoservisam. Manā skatījumā tas ir tikai apsveicami, ka sieviete ar raksturu prot pagatavot arī lielisku cepeti, bet tāda ņuņņāšana nešķiet sievišķīga, drīzāk nereāli kaitina.

DatuSubjekts-vai ne?Sieviete ar "lielo burtu",un taisniiba,to nevar noteelot!

Man sievišķīgs un vīrišķīgs drīzāk asociējas ar fiziskajām/fizioloģiskajām atšķirībām, ne rakstura/uzvedības īpašībām. Esmu novērojusi vienīgi to, ka pastāv vienkārši rakstura/uzvedības īpašības kā tādas, kas piemīt/nepiemīt konkrētajam cilvēkam ( bet arī tās var būt atkarīgas no vides, apkārtējās sabiedrības, citiem faktoriem), nevis piemīt cilvēkam tāpēc, ka viņš ir sieviete vai vīrietis. Gribas pat jautāt, kāpēc ir tik svarīgi pabāzt kaut kādas konkrētas īpašības ‘apakšā’ šiem jēdzieniem?
Bet atbildot uz jautājumu “Un ko jūs darāt, lai ikdienā justos sievišķīgāk?” - neko, esmu piedzimusi kā sieviete.
P.S. Esmu strādājusi dažādos kolektīvos, ja nu gadījumā šis ir kādam svarīgi.

Es visupirms esmu cilvēks ar savām domām, saviem uzskatiem un vēlmēm. Un tikai pēc tam sieviete - manas vēlmes, domas un uzskati nav saistīti ar manu dzimumu, vismaz, manuprāt. Es neiedalu sievietes "sievišķīgās" un "nesievišķīgās", tāpēc visa tā lieta ar jušanos sievišķīgai man atkrīt. Nekad neesmu jutusi vai gribējusi būt super sievišķīga (pieaugušajā dzīvē, bērnībā, gan jau, ka gribējies būt kā mammai - koptai, skaistai, mierīgai).
Man patīk justies ērti. Jā, es krāsojos, jā, es uzvelku kleitas reizi pa reizei. Bet vai tāpēc esmu sievišķīga? Nē, es to daru, jo man patīk.

visa pamatā nav izaudzināt labu cilvēku, bet gan pēc iespējas vairāk nopelnīt.

Ar sievišķību (un vīrišķību) bērnu audzināšanai un biznesam sakars tieši - nekāds.
.
Tas, kurš vairāk nopelna biznesā, ir veiksmīgāks, prasmīgāks, pieredzējušāks uzņēmējs, ne sievišķīgāks vai vīrišķīgāks uzņēmējs.
.
Bērnu audzināšanā - tas pats. Kādas prasmes, īpašības utt. derēs, kādas - traucēs, bet ne jau sievišķība/vīrišķība noteiks to (ne)esamību.
.

kuras sevi primāri velta tikai bērniem, ir nogurušas, izbesījušās, nav ne motivācijas un bieži pat ne līdzekļu sevi sakopt un palutināt, un iestrēgušas vienā vietā, nelaimīgas. Es to nevēlos saistīt ar sievišķību.

Tas ne nav, ne ir sievišķība.
.
Tās ir prioritātes, (ne)prasme plānot laiku un līdzekļus un izvēle bez izvēles pakļauties sabiedrības spiedienam atražoties, jo citādi nebūsi pareiza un sievišķīga sieviete.
.

To var patēlot, bet ilgtermiņā viss tāpat ir redzams, kura ir vairāk vai kura mazāk sievišķīga.
Manuprāt tā ir sievietes īpašība Nr.1

Piedzimu par sievieti, tātad esmu sievišķīga.
.
Ko tur vēl tēlot? Ko tur vispār var vēl pietēlot?
.
Sieviete ir.
Vīrietis arī.
Un punkts.
.

Sievišķība man asociējas ar kaut ko pretēju vulgaritātei, bet nemāku atrast pareizo vārdu (bet tas nenozīmē, ka vulgaritāte ir vīrišķība)

Vulgaritāte vai nu ir, vai nav. Ar sievišķību tam nav sakara. Ar vīrišķību arī ne.
.

Un vēl - maigums, bet ne vienmēr tam jābūt pūkainam, stereotipiskam maigumam. Man patiešām ir bijuši brīži, kad sajūtos vīrišķīga - tas visbiežāk ir tad, kad raujos kā traka, lai atrisinātu kādas problēmas, esmu stresā, daru, daru, daru...Un tad, kad atrodu laiku sev, lai vienkārši elpotu, ieklausītos savās iekšējās sajūtās un būtu, sievišķības sajūta atgriežas.

Un kāpēc vīrietis arī nevar būt maigs? Tas viņu padarīs mazāk vīrišķīgu? Noup.
.
Stress un problēmrisinājumi ir gan sieviešu, gan vīriešu pusē. Nez vai risinājumi būs tikai vīriešu pārziņā vai liecinās par vīrišķību.
.
Atpūsties un atslābt der arī vīriešiem. Vai tāpēc viņi tai brīdī ir nevīrišķīgi? Nu, nez vai.
.

sievišķība ir tad, kad sieviete ienāk pa durvīm un visi pagriežas viņas virzienā.

Izskatās pēc harizmātiskas personas definīcijas. Kāpēc lai tāds nebūtu arī vīrietis? Tas viņu padarīs par mazāk vīrišķīgu un vairāk sievišķīgu, vai? Domāju - nē.
.

Eleganta, prot pastāvēt par savu viedokli un pārliecināt par to citus cilvēkus ar spēcīgiem argumentiem, ar savu izturēšanos, manierēm. Tāda, kas nepaceļ balsi, nekliedz, nelamājas, netaisa scēnas.

Un atkal - kāpēc lai kas tāds nepiemistu vīrietim? Tikpat labi gan var, gan nevar būt i sievietes, i vīrieša personības sastāvdaļa. Vai kā tāda esamība vai neesamība cilvēku padara par vairāk vai mazāk vīrišķīgu/sievišķīgu? Stipri apšaubu.
.

To nevar iemācīties vai uztrenēties, vai nu ir, vai nu nav.

I var, i nevar iemacīties un uztrenēties. Un pielietot pēc vajadzības arī var. Vai nevar. Tāpat kaut kāda uzvedība, darbība, reakcija ir katram, i sievietei, i vīrietim, uz jebko kas nonācis personas redzeslokā, bet tas nepadara to (personu) ne sievišķīgāku, ne vīrišķīgāku, nekā tā jau ir. Jo persona vnk ir.
.

Daudziem sievišķība saistās ar pārmērīgu emocionalitāti, raudāšanu, mājas ēdiena gatavošanu un mājinieku apčubināšanu, nespēju atvērt konservu burku un neprasmi piezvanīt autoservisam. Manā skatījumā tas ir tikai apsveicami, ka sieviete ar raksturu prot pagatavot arī lielisku cepeti, bet tāda ņuņņāšana nešķiet sievišķīga, drīzāk nereāli kaitina.

Tās ir personas iezīmes, reakcija, uzvedība, prasmes utt., bet kāds tam sakars ar sievišķību un tās esamību vai neesamību?
Nekāds.
.
Tas var piemist un arī nepiemist vīrietim.
.
Nu, citam tāda uzvedība kaitina, citam ir tieši laikā. Nu, i kāds tam visam sakars ar sievišķību/vīrišķību?
Nekāds.
.
+ šeit tik eleganti smalks pārmetums ikdienišķi prastajam meinstrīmam un viņiem 'pareizi pierastajai' sievišķības definīcijai no ekskluzīvi elitārā mazākuma ar viņu 'pareizāko par pareizo', izmantojot indīgi saldo 'daudziem' un 'manā skatījumā'. Oh, nu, pamēģiniet tik man nepiekrist definējot sievišķību, pretējā gadījumā būsiet 'manā skatījumā' tie 'daudzie'.
.
(nu, nevarēju atturēties to nepateikusi, eh :-P)
.
.
.
.
.
.
.
.
*************************************
Ar īpašību, uzvedības normu, prasmju, iezīmju utt. uzskaitījumu, kāda ir/nav sievišķīga sieviete, tiek demonstrēts diskusijas sākumā jau pieminētais sociālais konstrukts - tas, kas nosaka 'pareizo' uzvedību, kas šoreiz piesaistīta personas dzimumam. Pārņemts no vecākiem, izlasīts presē/grāmatā, redzēts filmā, dzirdēts utt. un bez jebkāda pamatojuma par tā piemērotību tiek nodots tālāk visiem bez izņēmuma, jo pareizais taču.
.
Dzimumdiskriminācija, stereotipi un aizspriedumi, kuri ietīti glītā iepakojumā 'sievišķīga sieviete', lai personai netieši caur puķītēm, pazemojot vai paglaimojot un ierādot 'īsto' vietu, norādītu, kādai tai jābūt, citādi būs nepareiza. Nesievišķīga. Vai vīrietis nevīrišķīgs.
.

“Un ko jūs darāt, lai ikdienā justos sievišķīgāk?” - neko, esmu piedzimusi kā sieviete.

+(l)
.
Turklāt - tas pats 'esmu piedzimis kā vīrietis, tāpēc, neko tā labā nedarot, jūtos vīrišķīgi' arī ir spēkā pilnīgi noteikti. 8)
Un bez jebkādiem s*da Oldspaisiem. :-P

Nerātnās lēkme - palags pa tukšo.

Nerātnās lēkme - palags pa tukšo.

(t)iepļūtīja Duujaa.

Protams. Gribēji mainīties, tev nesanāk, atzīmeju.