Sievišķība

nerātnā, lūdzu, pārstāj.

Vēl lasi? :D

nerātnā, lūdzu, pārstāj. 

Kādēļ gan, aninavanina?:D
Tev šī komēdija taču ļoti, nu, ļoti, ļoti, ļoooooooooooooti iet pie sirds. :-P
.
.
.
.

Vēl lasi?

Matilde, Tev greizsirdība? :D
Pati taču lasi - citādi te neko neiepļūtītu.:-P

Nē, diemžēl. Kā ieraugu vairāk par vienu teikumu, divām rindām, nelasu. :D Tas nav bezjēdzīgi.

Tas nav bezjēdzīgi. Tas nav jēdzīgi.

Matilde, tā ir Tava (ne mana) problēma, ka neesi izlasījusi pietiekami lielu kvantumu biezu grāmatu, lai spētu uztvert ko garāku par sms-īgo teXtu.
.
Nespiežu lasīt.
.
Bet rakstīt arī man neaizliegsi.

:D
Kura nu būtu runājusi, ''grāmatu valodiņa''. :D

Nu, kas kuram grāmatas, Matilde.:)

Tieši tā, pamācību grāmatu fane.

Tātad principā tas ir tukšs jēdziens, kas nenozīmē neko un nepasaka par cilvēku pilnīgi neko.

Manā uztverē tā arī lielākoties ir - izplūdis, tukšs, neko neizsakošs jēdziens, kuru prasās precizēt Vismaz, tad, kad runa iet par uzvedību, rakstura īpašībām.

pamācību grāmatu

Matilde, Tev ir kvalitatīvi ieteikumi žanra ieskatam?
.
.
.
Pasadena, tas nav tas diskusijas sākumā pieminētais sociālais konstrukts - nu, tā uzvedība, rakstura īpašības?
.
Tikai abstrakta laikmeta parādība, nekas vairāk.
.
Sievišķības (un vīrišķības) definēšana sociālā konstrukta ietvaros ir netverama abstrakcija.
.
Kas un kā var ierāmēt abstrakciju?

Nerātnā, es nezinu gluži vai konkrēta laikmeta parādība ( ja pareizi sapratu Tavu domu), manuprāt, drīzāk katra indivīda uztvere, pieredze (kas var būt krasi atšķirīga) veido šo izpratni ( lai teiktu “laikmeta parādība”, es personīgi gaidītu vienojošākus aprakstus sievišķībai). Bet citādi sliecos piekrist Tev šajā diskusijā, saistībā ar sievišķības jēdziena definēšanu.

Pasadena
Tā, jā, ir katra indivīda uztvere un pieredze, kā tas redz pretējo un savu dzimumu.
.
Tas arī nav slikti redzēt savu un otru dzimumu, un cilvēkus vispār pa savam. Tāpat indivīda skatījums uz šo jautājumu mainās un attīstās.
.
Bēdīgāk ir tad, ja personiskais skatījums uz sievišķības un vīrišķības sociālo konstruktu tiek definēts kā pareizākais jeb stereotipizēts.
.
Un kādam tas var sāpēt.

Ilgi domāju, kas ir tas izmērāmais lielums sievišķībai. Laikam pieklājīgas manieres un empātija it visā. Sieviete, kas ir vardarbīga, nav sievišķīga. Sieviete, kas lieto necenzētus vārdus, sēž plati ieplestām kājām un kasa neesošus pautus, arī neliksies sievišķīga.
Un laikam arī pret bērniem jābūt neitrālai vai sajūsminātai, bet ne bērnu nīdējai. Tas arī neiet kopā ar sievišķību.

A vīrišķīgam vīrietim Tavā pasaulē tādas īpašības derēs arī, Viedā Minka?
.
Izņemot dzimuma anatomisko atšķirību diktētas īpašības, protams.

Nerātnā
Ja odze ierāpos mājā/ teltī, tad sieviete vēl varētu minstināties, ko darīt, bet vīrietim tomēr būtu jāpaņem kas nu pa rokai, piemēram, lāpsta un neminstinoties jādara, kas jādara. Un ieteicams nedēļu nebimbāt par nabaga dvēselīti. Vai arī makšķerējot- nepārdzīvot par katru zivi. Vīrietim tomēr vairāk rīcība un drosme, sievietei- empātija. Ja arī sieviete rīkotos, kā vajag, ir ok, ja par to pārdzīvo.
Pieklājīgas manieres vairāk attiecas uz sievietēm. Ja vīrietis publiski pakasa dibenu, viņš tāpēc nezaudēs vīrišķību, bet sieviete gan. Varbūt liksies rupjš, bet ne nevīrišķīgs.

* pieklājīgas manieres
* empātija
* pret bērniem neitrāls vai sajūsmināts, bet ne bērnu nīdējs
* nav vardarbīgs
* nelieto necenzētu leksiku
* nekasa esošus pautus
.
Vai tiešām tādas īpašības vīrieti padara mazāk vīrišķīgu, Viedā Minka? ;)

Nerātnā
Katrai no īpašībām ir gradācija. Pārmērīga empātija (pārdzīvošana par katru nosisto odu, nespēja aizstāvēt sevi un citus, pat ja kādam tas nodara pāri) vīrieti padara sievišķīgu. Citi lieto apzīmējumu- memļaks. Savukārt pārāk kaujinieciska sieviete, nav sievišķīga.
Vīrietis, kurš ģībst no draugu/radu/ svešiem bērniem, prasa paauklēt, ucinās ar zīdaini, runā tikai par bērniem ir mazliet nevīrišķīgi. Atklāti sakot- es tādu neesmu redzējusi. Cita lieta, ja bērns ir vīrieša paša vai nu ļoti, ļoti tuvs rads.
Pārmaigi vīrieši nav vīrišķīgi. Viņiem nav jābūt skarbiem pirmatnējiem, bet ne tik maigiem kā sievietes.

Pārmērīga empātija (pārdzīvošana par katru nosisto odu, nespēja aizstāvēt sevi un citus, pat ja kādam tas nodara pāri) vīrieti padara sievišķīgu. Citi lieto apzīmējumu- memļaks.

Kuru sievieti tāda uzvedība 'nespēja aizstāvēt sevi un citus, pat ja kādam tas nodara pāri' padarījusi par sievišķīgu? Kāpēc lai nebūtu 'memļaks' arī sieviešu dzimtē un kas sieviešu dzimuma 'memļaku' padara par sievišķīgāku sievieti nekā citas?

pārāk kaujinieciska sieviete

Piemērs? Man nav skaidra gradācijas pakāpe 'pārāk kaujinieciska', turklāt - kāpēc lai kaujinieciski noskaņota sieviete nebūtu sievišķīga?

Vīrietis, kurš ģībst no draugu/radu/ svešiem bērniem, prasa paauklēt, ucinās ar zīdaini, runā tikai par bērniem ir mazliet nevīrišķīgi.(..) Cita lieta, ja bērns ir vīrieša paša vai nu ļoti, ļoti tuvs rads.

Kuru sievieti un kāpēc tāda reakcija uz bērniem padarījusi sievišķīgāku par pārējām?

Pārmaigi vīrieši nav vīrišķīgi. 

Piemērs? Arī 'pārmaigs' gradācija ir izplūdis jēdziens, un - kāpēc lai būšana pārmaigai kādu sievieti padarītu sievišķīgāku par citām?

Viņiem nav jābūt skarbiem pirmatnējiem, bet ne tik maigiem kā sievietes.

Ko nozīmē 'skarbiem pirmatnējiem' un kāpēc tāda nevarētu būt arī sievišķīga sieviete?

Ja odze ierāpos mājā/ teltī, tad sieviete vēl varētu minstināties, ko darīt, bet vīrietim tomēr būtu jāpaņem kas nu pa rokai, piemēram, lāpsta un neminstinoties jādara, kas jādara. Un ieteicams nedēļu nebimbāt par nabaga dvēselīti.

Visu laiku biju domājusi, ka mans vīrietis ir vīrišķīgs vīrietis, bet tagad izrādās, ka nē. Viņš no manis glābj gan zirnekļus, gan čūskas, gan citus mošķīšus, jo uzskata, ka neviens nav pelnījis nāvi, tikai tāpēc, ka ir neglīts un kādam no viņa ir bail. Viņš arī dievina bērnus un bērni dievina viņu, visos pasākumos bērni līp ap vīru, jo grib spēlēties ar foršo onkuli. Nekad nebiju iedomājusies, ka tas ir nevīrišķīgi. Man viņš ir vīrišķīgs vīrietis, jo es viņam blakus jūtos kā sieviete. Viņš nes iepirkumu maisus, viņš ir atbildīgais par mājas tehnisko pusi - skrūvē lampiņas un sit naglas, rūpējas par auto un vēl dara simtiem "vīriešu" lietu. Un dara ne jau tāpēc, ka es to nevarētu izdarīt, bet gan tāpēc, lai man tas nav jādara. Viņš man šķiet vīrišķīgs, tāpēc, ka viņam zaļš ir zaļš un sarkans ir sarkans, nevis piecdesmit toņkārtas katrai krāsai, viņš nezina, kas ir "chinos" -- viņam visas bikses ir vienkārši bikses un krekls ir uzvelkams tikai tāpēc, ka ir tīrs, nevis jo piestāv zeķēm. Ne jau bārda, frizūra un olas biksēs padara virišķīgu, bet gan attieksme.

Tā sāku domāt:-D, transvestīti ir sievišķīgi vai vīrišķīgi?:-D