Romantisks brīdis

Pacelšu.:-)

Interesanta tēma, bet pieļauju, ka meitenes nedalās ar šādu pieredzi tādēļ, ka tas ir pārāk intīmi. :) Un pat ne tikai intimitāte ir galvenais iemesls, kādēļ paturēt pie sevis - arī fakts, ka ļoti bieži tie romantiskākie brīži saistās ar kaut kādām niansēm/notikumiem/atmiņām/emocijām, kas saprotamas vien pašam pārim un citiem nemaz izskaidrot nav iespējams (un nevajag arī).

Es padalīšos, jo esmu single :-) Man nāk prātā trīs gadījumi, kas likās baigi jaukie, katrs savā dzīves posmā ar citu puisi:
*Bija silta vasaras nakts, aizskrējām uz ezeru nopeldēties. Man auss aizkrita (niršanas dēļ) tā, ka vairākas stundas pēc tam nevarēju ar to sadzirdēt, sāku uztraukties un sūdzējos puisim. Viņš piegāja pie tās auss un iečukstēja (labi, ka sadzirdēju :-D): "Es Tevi mīlu" un tad skaļākā balsī teica - "tagad dzirdi?" :-)
*Varbūt nekas īpašs, bet vienkārši bija baigi forši. Sēdējām tādā kā kalna galā, kur bija skats uz ezeru, saule gāja uz rietu, bijām tikko iemīlējušies. Es sēdēju viņam klēpī, puisis mani apķēris, jutu, ka puisis ir baigi satraucies, un man tas likās sasodīti forši, jo biju viņā ļoti saķērusies. Pēc tam, pavadot mājās, viņš man noplūca ceriņus.
*Nedzīvojām kopā. Ļoti agri no rīta, taisoties uz darbu, dzirdu zvanu pie durvīm. Atveru, un tur puisis, ar ko satikos, sniedz kārbiņu un saka - uztaisīju Tev pusdienas, ko paņemt līdzi uz darbu :-)

Manā 18. dzimšanas dienā toreizējais draugs bija atbraucis rīta agrumā un pie ārdurvīm vāzē atstājis 18 sarkanas rozes. Pamodos no tā, ka mani vecāki virtuvē diskutēja, kurš tas varētu būt, un nonāca pie secinājuma, ka to izdarījusi mana tante :-D:-D:-D
.
Vispār jau foršo un romantisko mirkļu ir bijis ļoti daudz, spēj tik atcerēties :-)
aurum aprakstītās situācijas šķiet ļoti mīļas.