Pirms dažiem mēnešiem Panorāmā bija raidījums par Īrijas šampinjonu audzētavām, stāstīja, ka tur ļoti daudz letiņu vairākus gadus strādā, daži uzkalpojušies par supervisoriem. Kopumā apmierināti, bet, protams, ilgojas pēc mājām.
Es arī reiz esmu strādājusi fabrikā, Anglijā, šķirojot un pakojot garšvielas - zaļumus. Riebās. Iespējams, tāpēc, ka nebraucu dzīties pēc naudas, vienkārši draugam līdzi un pie reizes pastrādāt. Biju tā latviete, kas domāja, ka UK par skaistām acīm lielu naudu maksā. Nesapratu, ka fabrikas darbs nozīmē ilgas un garas, monotonā, vienveidīgā darbā pavadītas stundas. Vakaros esi pārguris, knapi spēj noģērbties, lai iekristu gultā. Un tad jau pēc dažām stundām atkal celies un meties tai ritenī, robota režīmā. Un ko tā viena brīvdiena nedēļā dod? Knapi izgulēties spēj, atjēgties, kad atkal jāiet atplīst, lai nākamajā dienā atgriestos pie darba, kurā gandarījums, izaugsme, kolektīvs (nav taču pat laika būvēt savstarpējās attiecības, jo jārukā no zvana līdz zvanam) ir zero līmenī. Man tā nauda, ko pelnīju, pat likās pretīga, jo es biju nenormāli nelaimīga. Un pat nevarētu teikt, ka pelnīju vairāk kā LV, ņemot vērā, ka bija jāmaksā par istabu UK un transportu darba devējam, kas bija daudz. Tāpat arī darbā pavadīju lielāko daļu savas dzīves, kas man nav pieņemami. Nez, ja nebūtu izglītības, vai arī būtu kredītu jūgs utml., varbūt spētu pieciest. Bet tagad neko tādu vairs negribētu darīt, kaut sauciet mani par mīksto.Uzskatu, ka VAR LV labi nopelnīt, vienkārši jāmāk iekārtoties, jābūt kaut kādiem talantiem, izveicībai, pārliecībai un nav ko čīkstēt.
Ja nav grūti non stopā darīt vienu un to pašu roku darbu ar miega pauzītēm un ir gribasspēks to visu pieciest kaut kāda augstāka mērķa vārdā vai ar cerību, ka iepatiksies, kāpēc nē. Kā jau minēju, tai LTV raidījumā intervētie nesūdzējās. Varbūt pievienojies kādā Facebook grupā Latvieši Īrijā, Latvieši UK, Darbs ārzemēs, utml., domāju, būs konstruktīvāki viedokļi.
294
