Pirmskāzu pārdomas

 
Reitings 996
Reģ: 07.05.2011
Šovasar precos, palikušas mazāk kā 2 nedēļas. Viss noorganizēts, viesi ielūgti, gredzeni nopirkti un kleita stāv skapī.
Ar draugu esam kopā ļoti ilgi- 8 gadus, dzīvojam kopā jau vairākus gadus, viņš ir mans pirmais un vienīgais. Attiecīgi- man 27, viņam 28. Satiekam ļoti labi, praktiski nestrīdamies, viens otru smīdinām, atbalstām utt. Tiešām varu teikt, ka tieši viņš mani pazīst vislabāk, jo daudz kam esam izgājuši cauri kopā. Šo gadu laikā mana ģimene ir viņējā (un otrādi), mani draugi ir viņa (un otrādi). Viņš šo gadu laikā ir daudz ko mainījis sevī, lai kļūtu labāks priekš manis, daudz kam piekāpies manis dēļ. Zinu, ka viņš būs ideāls tēvs un vīrs. Nekad neesmu viņu krāpusi, viņš man arī nē, cik nu zinu. Agrāk sapņoju par kāzām, bērniem un ģimeni, bet, kad viss ir rokas stiepiena attālumā - uznāk bailes.
Tiešām varētu teikt, ka mums ir ideālas attiecības, taču ir viens bet. Es jūtu, ka man dzīvē piektrūkst piedzīvojumu vai kaisles, nezinu, kā to labāk saukt... Iezogas domas, ka neesmu izbaudījusi, kā tas ir - būt brīvai meitenei, dzīvot vienai, iet uz randiņiem, spontāni aizbraukt ceļojumā vai padzīvot citā valstī. Liekas, ka dzīvoju pārāk normāli... Neteikšu, ka sekss mums būtu kaut kāds woow, ja godīgi orgasmu seksa laikā nekad neesmu sasniegusi.
Jau iepriekš ir bijušas domas par to, bet kaut kā tas tika nogludināts un aizmirsts. Es gribētu ar draugu nobāzēties tā, lai viņš ir mans pēdējais, jo viņš tiešām ir ļoti labs cilvēks. Šobrīd žēl to lietu, ko dzīvē neesmu piedzīvojusi. Nevaru saprast, vai tas ir pirmskāzu stress, vai tiešām tur apakšā ir kaut kas vairāk.
Jūsu domas, ieteikumi, pieredze par šo situāciju? Cik normāli ir tā justies?
24.07.2018 10:50 |
 
Reitings 996
Reģ: 07.05.2011
Es domāju, ka mani saprot tikai tās meitenes, kas kādreiz ir jutušās tāpat kā es. Un ticu, ka tādu ir daudz. :-) Domāju daudzas dzīvo to ideālo dzīvi "kāzas, mazais, čārterlidojums reizi gadā, darbs", lai tik kāds nepadomā, ka viņa savos 30 nevienam nav vajadzīga!
Jā, es nezinu, ko es gribu. Jā, es nezinu, vai ar kādu citu man būtu labāk/ sliktāk/ tāpat un tā joprojām.. Jo man nav, ar ko salīdzināt. Un šis pieredzes trūkums ir tas, kas man liek šaubīties. Tā ir mana dzīve, ko es gribu nodzīvot, cik labi iespējams.
Arī gultas lietas liek par to visu domāt, protams. Jūs tik viegli sakāt - izrunājaties. Vīkšījām kāzas, nejēdzot izrunāties?? Ir runāts, un daudz! Diemžēl nav tik viegli, kā - eu, man patīk no aizmugures. Ā, jā, ok, pamēģināsim, un viss notiek. Tā nav! Turklāt es nezinu, kas man patīk. Šķiet, ka nekas, un tad jau sāku domāt, ka ar mani kaut kas nav riktīgi.
Es nesaku, ka taisos šķirties, bet nu tā ir tāda diezgan smaga pārdomu vērta tēma tieši pirms kāzām. Priecātos, ja man nebūtu šādu pārdomu vispār. |-)
25.07.2018 16:16 |
 
Reitings 286
Reģ: 15.12.2016
Es domāju, ka mani saprot tikai tās meitenes, kas kādreiz ir jutušās tāpat kā es. Un ticu, ka tādu ir daudz. Domāju daudzas dzīvo to ideālo dzīvi "kāzas, mazais, čārterlidojums reizi gadā, darbs", lai tik kāds nepadomā, ka viņa savos 30 nevienam nav vajadzīga!

Īsti nesaprotu šīs piebildes jēgu. Tu to raksti par forumietēm, kuras apgalvo, ka savās attiecībās ir ļoti laimīgas, vai arī par sevi?
Jā, es nezinu, vai ar kādu citu man būtu labāk/ sliktāk/ tāpat un tā joprojām.. Jo man nav, ar ko salīdzināt ... Turklāt es nezinu, kas man patīk. Šķiet, ka nekas,

Lasot šo tēmu man arī šķiet, ka varbūt tiešām nekas. Ļoti krīt acīs izteikti pragmatiskais un pat distancētais veids, ar kādu tu raksti par savām attiecībām un vīrieti, un vieglums, ar kādu jau no paša sākuma mini krāpšanu un citus. Jājautā, vai citi vīrieši tev bieži šķiet seksuāli pievilcīgi? Ja nē, tad visdrīzāk arī ar citu nekas būtisks nemainītos.
25.07.2018 16:30 |
 
Reitings 18
Reģ: 29.05.2018
Man savā ziņā ir bijusi līdzīga situācija. Apprecējos agri, man bija 20 gadi, vīrs 3 gadus par mani vecāks. Abi bijām kopā jau no pusaudžu vecuma, tas viss kaut kā gluži loģiski aizgāja līdz kāzām. :-D Un nu jau 10 gadi pagājuši laulībā, bērnu gan vēl nav. Abi esam viens otram pirmie un vienīgie.
Pāris nedēļas pirms kāzām arī dikti stresoju un pārdomāju dzīvi. Jo man vienmēr licies - ja precos, tad uz mūžu! Nu, re, 10 gadi pagājuši, bet kāzas noteikti nenožēloju. Krāpuši viens otru neesam, nesaskaņu arī nav, sekss ir foršs.. :-) Ir tik labi, ka blakus ir cilvēks, ko var saukt par vīru. (l)
25.07.2018 16:57 |
 
Reitings 1180
Reģ: 21.02.2018
Arī gultas lietas liek par to visu domāt, protams. Jūs tik viegli sakāt - izrunājaties. Vīkšījām kāzas, nejēdzot izrunāties?? Ir runāts, un daudz! Diemžēl nav tik viegli, kā - eu, man patīk no aizmugures. Ā, jā, ok, pamēģināsim, un viss notiek. Tā nav! Turklāt es nezinu, kas man patīk. Šķiet, ka nekas, un tad jau sāku domāt, ka ar mani kaut kas nav riktīgi.
Es nesaku, ka taisos šķirties, bet nu tā ir tāda diezgan smaga pārdomu vērta tēma tieši pirms kāzām. Priecātos, ja man nebūtu šādu pārdomu vispār.

Es saprotu šo teikumu 100%, jo, kad biju attiecībās ar pirmo puisi un mums bija intīmā tuvība, es domāju, ka ar mani nav viss labi, ka esmu aseksuāla vai frigrida, jo nebija īsto sajūtu un nesapratu, par ko visi pārējie "fano". Tikai, kad nomainīju partneri, tad sapratu, ka ar pirmo vienkārši nebija ok un ar mani viss ir kārtībā.
Bet es nezinu, vai tas ir tavs gadījums, ja paciet to 8 gadus, es daudz daudz ātrāk aizgāju, jo tās sajūtas, ka ar mani nav labi, ieveda mani sliktā garīgā stāvoklī.
25.07.2018 17:12 |
 
Reitings 1912
Reģ: 13.05.2016
Es saprotu šo teikumu 100%, jo, kad biju attiecībās ar pirmo puisi un mums bija intīmā tuvība, es domāju, ka ar mani nav viss labi, ka esmu aseksuāla vai frigrida, jo nebija īsto sajūtu un nesapratu, par ko visi pārējie "fano". Tikai, kad nomainīju partneri, tad sapratu, ka ar pirmo vienkārši nebija ok un ar mani viss ir kārtībā

Man bija līdzīgi ar pirmo. Un jā...nav viss tik vienkārši ar to izrunāšanos, jo ne vienmēr tas līdz un tam ir jēga, jo nu tādu lietu kā wow sexā nevar izrunāt...vainu ir vai nav...var mēģināt uzlabot visu bet ja nekas nemainās 8 gadus ar runāšanu un visu pārējo tad tur arī nekas nebūs.
25.07.2018 17:35 |
 
Reitings 3551
Reģ: 23.11.2012
Mūsu intīmās attiecības iegāja daudz labākā, jaunā gultnē, kad gandrīz atklāti izrunājām savas fantāzijas par un ap seksu. Tās daudzejādā ziņā sakrita un tā kā mūsu kreisie piedzīvojumi jau tobrīd bija vairāku gadu pagātnē, tas iedeva jaunu elpu un iespēju izmēģināt kopā kaut ko ekstarvagantu un nebijušiu, ko agrāk nebūtu varējuši atļauties.
25.07.2018 17:47 |
 
Reitings 477
Reģ: 03.09.2016
Mēģini neuztvert kāzas kā nolemtību, galu galā var vienmēr paspēt izšķirties, ja nu galīgi nebūs labi. Es ar tādu domu arī precējos,lai gan pirms kazām bijām kopā 10 gadus. Kaut kādas mini šaubas, manuprāt, ir normali, jo lēmums tomēr ir svarīgs, bet nevajag koncentrēties uz pašu faktu. Man palīdzēja doma, ka man ar šo cilvēku ir labi, nevienu citu es negribu, redzu mūs arī vecus un krunkains kopā, aiziet! Nekas jau pēc kazām tik ļoti nemainās, lai baidītos.
Un par seksu- tur nu mīļā tev, pirmkārt, pašai ir jāsaprot, kas tev patīk. Otrs to nevar uzminēt. Jāmēģina masturbacija, jāpaskatās porno, jāsaprot, kas tieši tevi uzbudina un tad kopā ar vīrieti jāeksperimentē.
25.07.2018 17:59 |
 
Reitings 613
Reģ: 20.11.2017
Jā, es nezinu, ko es gribu. Jā, es nezinu, vai ar kādu citu man būtu labāk/ sliktāk/ tāpat un tā joprojām.. Jo man nav, ar ko salīdzināt. Un šis pieredzes trūkums ir tas, kas man liek šaubīties.

Jā, šo sajūtu es saprotu 100%. Jaunam, uzsākot attiecības un esot ilgstošus gadus tajās, kad rozā brilles sen aiz muguras un otrs ir zināms un paredzams, iezogas prātā domas, ka var jau būt, ka citur zālīte ir vēl zaļāka. Varbūt kāds cits vīrietis būtu vēl mīļāks, saprotošāks, gādīgāks un varbūt viņam nebūtu to mīnusu, kas ir esošajam draugam un liek domāt šīs te domas? Bet varbūt viņš patiešām būtu mīļāks un gādīgāks, un iespējams viņam patiešām nebūtu to mīnusu, kas ir draugam, bet viņam būtu savi - citi mīnusi, ar kuriem arī būtu jāprot sadzīvot un rodas jautājums, vai viņa mīnusi būtu pieņemamāki? Vai attiecības būtu labākas nekā esošās? Un ja nu nē? Ja nu zaudē kaut ko ļoti labu savu šaubu dēļ, domājot, ka citur var būt vēl labāk? To, vai būtu labākas, nevar zināt, bet pavisam droši - tās būtu citādākas.
Ļoti krīt acīs izteikti pragmatiskais un pat distancētais veids, ar kādu tu raksti par savām attiecībām un vīrieti

Distancēti, jo tas ir forums un vienlaicīgi autore nevēlas izstāstīt par daudz par savām attiecībām un stāstījumu padarīt pārāk sarežģītu un grūti uztveramu.
25.07.2018 18:00 |
 
Reitings 4218
Reģ: 29.01.2009
Domāju daudzas dzīvo to ideālo dzīvi "kāzas, mazais, čārterlidojums reizi gadā, darbs", lai tik kāds nepadomā, ka viņa savos 30 nevienam nav vajadzīga! 
Pardon, a kas būtu tā mana, Tava, ikvienas sievietes ideālā dzīve, ko kāds tagad izdomājis par...ideālu?
.
Man jau nu šķiet, ka tādus cilvēkus, kuri mēra citu vajadzības (?) pakāpi pēc tā, cik gados un ar ko apprecējušies, cik un kad bērnus pieražojuši, ko strādā ar kādu algu, cik bieži un kur ceļo utt. - tādus cilvēkus patiesībā neinteresē, cik laimīgi un apmierināti (arī seksuāli) ir citi savā dzīvē. Viņus interesē tas, cik labi ideālās dzīves uzstādījumi kalpo viņu pašu ego savtīgajām vajadzībām. Dažādām savtīgām vajadzībām, starp citu, ne tikai naudas pelnīšanas un biznesa interesēm.
.
Jā, es nezinu, ko es gribu. 
Nu, un, ka nezini. Ne jau zināt, ko gribi, vajag. Noderīgāk ir prast izvēlēties no piedāvātā to, ko Tev vajag, un pārējo atstāt citiem.
.
Pat tad, ja kādam pateiksi, ko gribi, nav garantija, ka to no viņa dabūsi, jo šim kādam tas, ko vēlies, var arī nemaz nebūt, līdz ar to dalīties ar Tevi tajā nevarēs. Jo nav taču, ar ko dalīties.
.
Šī tāda filozofiskā atkāpe visiem gadījumiem, ne tikai Tavējam. ;)
.
Ir runāts, un daudz! Diemžēl nav tik viegli, kā - eu, man patīk no aizmugures. Ā, jā, ok, pamēģināsim, un viss notiek. Tā nav! Turklāt es nezinu, kas man patīk. Šķiet, ka nekas, un tad jau sāku domāt, ka ar mani kaut kas nav riktīgi. 
Ja runājam par seksu, pašapmierinājusies esi?
.
Porno neiesaku, erotiku gan.
.
Un, ja jau tādas pārdomas šai jautājumā, ko nav izdevies atrisināt astoņus gadus ilgušās attiecībās, seksologs varētu būt palīgs tā visa noskaidrošanā jums abiem. Kaut Tev vienai, ja ne citādi.
.
Tas, manuprāt, ir vērtīgāk, nekā ņemties ap kāzu loriņiem, kas tāpat, ļoti ticams, nākamajā dienā aizceļos uz miskasti. Ok, kāda daļa noderēs dzīvesvietas izdaiļošanai, iespējams, arī ilgāk par gadu.
25.07.2018 18:07 |
 
Reitings 5261
Reģ: 27.03.2009
Es būšu briesmīga, bet pateikšu- kāzas nav pasaules gals, vienmēr var izšķirties!
Bet tev - izskatās, ka tu gribi pabūt brīvas meitenes statusā, pamēgināt ar citiem, un ja nepatiks- atgriezties iepriekšējā stabilitātē? Nu, tā parasti nenotiek!
25.07.2018 19:49 |
 
Reitings 996
Reģ: 07.05.2011
Bet es nezinu, vai tas ir tavs gadījums, ja paciet to 8 gadus, es daudz daudz ātrāk aizgāju, jo tās sajūtas, ka ar mani nav labi, ieveda mani sliktā garīgā stāvoklī.

Es esmu pacietīga. :-D(t) Pieredzes trūkuma dēļ laikam domāju, ka tas ir normāli tā justies. Visus šos gadus ļāvos pašplūsmai - visiem bija otrās pusītes, vecāki bija laimīgi, es arī pati biju laimīga. Bija tāda ērta dzīvošana visiem. Kā tuvāk nāk kāzas, tā sāku rūpīgāk pārdomāt daudzas lietas...
Lasot šo tēmu man arī šķiet, ka varbūt tiešām nekas. Ļoti krīt acīs izteikti pragmatiskais un pat distancētais veids, ar kādu tu raksti par savām attiecībām un vīrieti, un vieglums, ar kādu jau no paša sākuma mini krāpšanu un citus. Jājautā, vai citi vīrieši tev bieži šķiet seksuāli pievilcīgi? Ja nē, tad visdrīzāk arī ar citu nekas būtisks nemainītos.

Pragmatiski un distancēti rakstu, jo tomēr negrasos iekļaut savā vēstījumā visas savu attiecību detaļas, turklāt, kā jau iepriekš teicu, attiecības ir foršas, puisis ir super. Ne jau attiecībās kā tādās ir vaina, bet gan manā galvā un domāšanā.
Neatminos gan, ka būtu kaut kur pieminējusi krāpšanu. ;-) No kurienes šāds secinājums? Es rakstīju, ka būtu vēlējusies, lai man būtu bijusi pieredze, kā tas ir, būt ar citiem (gan gulēt, gan iet uz randiņiem) un dzīvot vienai. Savā ziņā nožēloju, ka neiztrakojos, kad varēju. :-|
26.07.2018 09:41 |
 
Reitings 996
Reģ: 07.05.2011
Mums bija vairāki brīži attiecībās, kad gandrīz izšķīrāmies - puisis ilgstoši bija bez darba, dīkdieņoja, dzēra, kāvās utt., bet toreiz es biju tā, kas neaizgāja, lai gan viņš to iniciēja, jo man bija ļoti žēļ viņu atstāt. Zināju, ka bez manis viņš aizies pavisam purvā... Un tie bija brīži, kad es pati gandrīz aizgāju pa kreisi...Nepārprotiet, mums bija forši šos gadus, bet bija momenti, kad tiešām varējām aiziet katrs savu ceļu. Šobrīd puisis ir ļoti labojies un audzis, lielākoties manis dēļ, un es nevaru iedomāties, ka es viņu tā sāpināt tagad. Zinu, ka viņš būs ideāls vīrs, kurš mani ļoti mīlēs, bet tāpat galvā jaucās dažādas domas. :-|
26.07.2018 09:47 |
 
Reitings 948
Reģ: 18.06.2018
puisis ilgstoši bija bez darba, dīkdieņoja, dzēra, kāvās utt., bet toreiz es biju tā, kas neaizgāja, lai gan viņš to iniciēja, jo man bija ļoti žēļ viņu atstāt. Zināju, ka bez manis viņš aizies pavisam purvā... ]
Kur ir garantija, ka kādā jūsu kopdzīves posmā šis viss atkal nebūs atpakaļ? Un tajā pašā nepiemērotākajā.
26.07.2018 09:54 |
 
Reitings 996
Reģ: 07.05.2011
Kur ir garantija, ka kādā jūsu kopdzīves posmā šis viss atkal nebūs atpakaļ? Un tajā pašā nepiemērotākajā.

Nekam dzīvē nav garantija. :-D Bet es ticu, ka nebūs. Puisis ir ļoti audzis gan domāšanā, gan darbos.
26.07.2018 09:56 |
 
Reitings 11162
Reģ: 28.11.2014
Dzīvē neviens un ne par ko tev nevar dot garantiju, ka kaut kas neaizies pa pieskari ;) Tur jau ir tā attiecību un laulības dzīves sāls būt kopā gan priekšā , gan bēdās.
26.07.2018 10:01 |
 
Reitings 1912
Reģ: 13.05.2016
bet toreiz es biju tā, kas neaizgāja, lai gan viņš to iniciēja, jo man bija ļoti žēļ viņu atstāt. Zināju, ka bez manis viņš aizies pavisam purvā...

Oj tā gan ir sievietes kļūda, daudzas tādas esmu redzējusi, kas nu satraucas un māti tēlo, nabaga vīrietis tak viens neizdzīvos, noies no ceļa un kas tik vēl ne. Muļķības! Visi viņi izdzīvo un pat ļoti labi, atrod citas čikses ar glābējas sindromu un dzivo brīnišķīgi. Nu nav tie vīrieši tik traki nožēlojami ka bez jums sievietēm nomirs badā un par kādu padibeni pārvērtīsies :D
Bet vispār nesaprotu ko autore īsti grib dzirdēt...vai tas ir normāli ka ir tādas domas pirms kāzām? Ja ir normāli un daudzām citām ir bijis tas pats, bet kā viņām viss beidzās...tam jau nav nozīmes, katrs stāsts ir savādāks, situācijas atšķirīgas, individuālas. Kāda nevarētu tā dzīvot un šķirtos, citai viss liktos ok.
26.07.2018 10:06 |
 
Reitings 948
Reģ: 18.06.2018
Pēc visa lasītā, es teikšu tā - kaut kas jūsu attiecībās nav īsti līdz galam. Seksā nav īsti uzticēšanās, izrunāties līdz galam nespējat vai negribat. Puisis var atkal norauties no ķēdes un tev var nākties viņu atkal "glābt". Utt. Pati neesi pārliecināta vai esi gatava laulībām. Nu es teiktu - nu nav jums jāprecas. Pieņemu, ka ir dažādi aizvainojumi un neizrunatas lietas. Ja tiešām liekas, ka tomēr mīlestība nekur nav pazudusi, bet ir aprakta zem visām problēmām, tad iesaku doties pie ģimenes psihoterapeita un izrunāties. Vēl ir laiks, vismaz pirmo vizīti var sarunāt.
26.07.2018 10:16 |
 
Reitings 1093
Reģ: 02.11.2011
Es varu pastāstīt tikai savu personīgo pieredzi, tā nav garantija, ka Tev būs tāpat!
Situācija bija gandrīz identiska - perfektais vīrietis, ilgi gadi attiecībās, ikdienā lieliska saderība, nekad nestrīdējāmies, bet gultā nebija wow.. Apprecējāmies pēc 5 gadu kopā būšanas un izšķīrāmies pēc 2 gadiem. Iemesli precīzi tādi kā Tev - kaisles trūkums, vēlme pabūt vienam, spontanitātes trūkums utt. Tas bija mūsu abu kopīgs lēmums un labākais lēmums dzīvē. Mums abiem! Nevienam no mums nebija lauzta sirds, jo, kā izrādījās, abi jutāmies identiski. Precoties gan nebija šaubu.
Es pēc 4 mēnešiem (neplānoti, gribēju taču pabūt viena!) satiku vīrieti, ar ko esmu kopā nu jau 2.5 gadus, mums ir burvīga 1.3 gadus veca meitiņa (mūsu attiecības attīstījās ļoti ātri) un nebeidzama wow sajūta katrā intimitātes reizē. Šīs attiecības ir pilnīgi citā kvalitātē - ar kāpumiem un kritumiem, bet mani ne uz brīdi nepamet sajūta, ka vēlos ar šo cilvēku pavadīt savu dzīvi.
Es novēlu Tev izdarīt pareizo lēmumu, parasti jau sirds pasaka priekšā.
26.07.2018 10:33 |
 
Reitings 1512
Reģ: 25.09.2015
Puisis, kas ilgstoši bija bez darba, dzēra, kāvās, diez vai var būt super, bet nu ok, katram savi kritēriji :-D
Liekas, ka puisim tevi vajadzējis vairāk nekā tev viņu, tāpēc tādas šaubas.
26.07.2018 10:37 |
 
10 gadi
Reitings 3281
Reģ: 18.01.2011
Jo tālāk lasa, jo vairāk skaidrs, ka aiz mazām šaubām slēpjas lielas problēmas.
26.07.2018 10:41 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits