vispaar interesanta situaacija...tatad
biju ar puisi kopaa gandriz divus gadus, izskiramies, pagaja gads, nejaushi saskrejamies (kaut gan es neticu, ka lietas dzivee notiek nejaushi) un atsaakaam attiecibas.
(vienreiz lasiju zurnaalaa rakstu par paari, kursh arii ietureeja 1 gada pauzi attiecibas un pec tam viss bija labak ka jebkad)
ir pagajis aptuveni pus gads un mes atkal paskiramies, soreiz loti lidziga iemesla del ka pirmo reizi.
it kaa skiet, ka vins ir mans iistais un vieniigais. laikaa, kad bijaam skirti, nevienu nepielaidu sev klat tuvak par pliku saraksti, jo nespeju uzticeties taa kaa vinam, tadel sobrid, kad esam partraukusi attiecibas, viena dala manis vinu nevelas pazaudet atkal(bet sobrid skiet, ka esmu pazaudejusi).
un vispar, kadeel so rakstu - ja juus jau otro reizi izskirtos ar draugu - jus censtos atjaunot attiecibas, vai arii iestastitu sev, ka ir vel citas muzha milestibas?
:-)