Telefona kontrole

Paroles zināmas, viss pieejams, nekas nav slēpjams ne vienam, ne otram. Bet neurķējamies viens otra telefonos, ja vienīgi nav vajadzība, piemēram, kāds telefona numurs, kurš man pazuda vai vienkārši nav (zobārsts, serviss utt.), albums, kad zinu, ka ir kaut ko piebildējis un gribu sev nosūtīt. Bet sarakstēs vai zvanos nelienam, jo zinām, ka nekā tur īpaša nav, jo ikdienā ja redzās, ar ko rakstās vai zvanās, nekas netiek slēpts.:-)

nav problēmu pajautāt, lai draugs nopērk tamponus

Es ne jau par pirkšanu, bet par to, ka katram ir savas personīgās mantas, kurās norma ir nelīst, pie tām lietām pieskaitu arī telefonu.

Tā informācija taču darba telefonā? Ne jau personīgā?

Atkarīgs no situācijas. Daudz strādāju no mājām/augstskolas, tāpēc pašlaik izmantoju privāto telefonu arī darba lietām. Nav pareizi, bet nevaru sevi piespiest ikdienā staigāt ar lielu iekārtu skaitu.

Tā informācija taču darba telefonā? Ne jau personīgā? Loģiski, ka gar darba lietām, iekārtām nav ko citiem grābstīties.

Ar darbu saistītā informācija, kura nav sensitīva un kuru arī nevienam nevajadzētu rādīt ir gan personīgā telefonā, gan personīgajos datoros. 8-)

Telefonā var atrasties sensitīva informācija, kas ir saistīta ar darbu (vismaz manā telefonā tā ir un ir parakstīts garš līgums par ko, kas būs, ja tā nokļūs nepiederošā cilvēka rokās).

Tā informācija taču darba telefonā? Ne jau personīgā? Loģiski, ka gar darba lietām, iekārtām nav ko citiem grābstīties.
Ar telefonu esmu uz ,,jūs", man tur nekā interesanta nav, nosprāgtu aiz garlaicības tas, kas mēģinātu tur ko čekot.
Bet nepatīk, ja aiztiek jebkādas manas mantas.

Greeneyed vai tiešām tu domā, ka tavs mīļotais cilvēks izplatīs tās versijas citiem? Vai tev tad nerodas jautājums, kāpēc tu esi ar šo cilvēku kopā, ja domā, ka viņš tev var izdarīt ļaunu?

Daudzas darba vietas līgumos speciāli ieraksta, ko drīkst un ko nedrīkst. Reizēm, protams, prasības ir līdz smieklam absurdas, bet, ja esi to parakstījis, tas jāievēro.

++
Pareizās lietas saka Alexxa, noteikumi ir noteikumi, ja reiz Tu esi piekritis spēles noteikumiem, tad tos arī ir jāievēro un nevajadzētu miksēt kopā privāto un profesionālo telpu kopā.

Kāda jēga čekot telefonu, ja to atļauj? Tak otrs idzēsis visu, ko nebūtu jāredz

Aizdomīga kļūtu, ja pēkšņi tas mainītos (jo iepriekš tā nebija

Nepareizi izteicos - aizdomīga kļūtu, ja pēkšņi sāktu sargāt, lai gan pirms tam nesargāja telefonu.

Nezinu ka tas aizgaja tik talu, džiizas nu, ja kaut kādi darba noslēpumi - okey, bet lielākoties tas nav tāpēc... Bez maz panemt partnera telefonu ir ka svess loceklis censas ielist jusu vagina :-D atvainojos par tik jelu izteikumu

Ne par tēmu, bet tiem, kam telefonā sensitīvi darba dati, jums darbs nepiešķir telefonu?
Par tēmu - mums ir zināmas paroles un brīvi pieejams telefons, bet nav paraduma aizņemties vai kaut ko skatīties otra telefonā. Aizdomīga kļūtu, ja pēkšņi tas mainītos (jo iepriekš tā nebija). Citādi, ja cilvēks jau no paša sākuma ir uzmanīgs ar savu telefonu, nedomāju, ka būtu aizdomīga. Turklāt, man nepatiktu, ja mans telefons tiktu ar nodomu pārbaudīts, kur nu vēl, ja pieprasītu kaut ko dzēst vai kaut kā tā.

Šķiet, katrs otrais te strādā Drošības policijā vai Sabā

Vēl ir tāda lieta, kā komercnoslēpums. Daudzas darba vietas līgumos speciāli ieraksta, ko drīkst un ko nedrīkst. Reizēm, protams, prasības ir līdz smieklam absurdas, bet, ja esi to parakstījis, tas jāievēro. Arī es tādu esmu parakstījusi. Telefonā gan man nekā nav, bet citiem mēdz būt darba e-pasti.

Vai tev tad nerodas jautājums, kāpēc tu esi ar šo cilvēku kopā, ja domā, ka viņš tev var izdarīt ļaunu?

Tas taču nebija nopietns jautājums? Cilvēki bieži vien negaidīti šķiras, dažādu apstākļu dēļ. Dažreiz tā šķiršanās kādam tik ļoti sāp, ka cilvēks ir gatavs uz visu ko, lai otru sāpinātu. Nevar sev uzlikt klapes un cerēt, ka ar mani jau tas nenotiks. Vajag priecāties un izbaudīt katru dienu, kamēr viss ir labi un skaisti, bet ignorēt faktu, ka vienmēr var arī kaut kas notikt nevajag. Vienkārši sevi vajag sargāt pašam arī, nevis domāt, ka neviens nekad pat nemēģinās darīt pāri.

Dārta., manuprāt, diezgan skaidri pateicu komentārā, ka man vienalga par darba datiem, jo draugs to visu zina. Par sensitīvu informāciju pateicu kā piemēru tam, ka nemaz nav jābūt valsts drošības dienestā, lai sensitīva informācija vispār atrastos telefonā. Cerams, ka tagad kļuva nedaudz skaidrāks.
Starp citu, mans lietotājvārds rakstās citādāk. ;-)

Selenei ļoti interesants salīdzinājums - pakete ar telefonu. Ja tā godīgi, tad esmu no tām meitenēm, kam nav problēmu pajautāt, lai draugs nopērk tamponus vai kura var paņemt vīrieša nelietoto skuvekli. Tā kā pēc būtības tas laikam skaitās, ka lienu svešās higiēnas lietās?
Vissaprotamākā tiešām ir Dzervenes atbilde, ka ir dažādi cilvēki un cilvēkiem saskan ar sev līdzīgiem. Ja man gadītos tagad tāds vīrietis ceļa, kam ir ļoti izteikta "mans", "tavs" sajūta, tad izvairītos no viņa, jo, manuprāt, tādi dala uz pusēm arī finanses un sadzīves iedzīvi. Vēlāk jau nonāks līdz "neņem manu krūzi" :D

Es drīzāk teiktu, ka vieniem ir vairāk nepieciešama privātuma sajūta, tāpēc telefonam ir paroles un partneri tajos neskatās bez vajadzības vai partneriem to saturs tāpat neinteresē, bet citiem šī vajadzība pēc privātās telpas nav tik izteikta, līdz ar to viņiem ir vienalga, ko partneris dara un skatās viņa telefonā. Bet tas katram ir individuāli un abu pušu viedokļi ir saprotami.

Lastočka, tas var notikt arī ne speciāli, neņirdz.

Greeneyed vai tiešām tu domā, ka tavs mīļotais cilvēks izplatīs tās versijas citiem? Vai tev tad nerodas jautājums, kāpēc tu esi ar šo cilvēku kopā, ja domā, ka viņš tev var izdarīt ļaunu?
**
Paskaidrošu, ka es neko nevienam nemācu un negribu pierādīt, tikai vēlos saprast pretējo viedokli.

Mūsu telefoni ir aizsargāti ar pirkstu nospiedumu un paroli. Ja kaut ko vajag paprasu, lai ieraksta paroli un apskatos. Bet, ja nav nekas ārkārtējs, tad neizmantojam svešu telefonu, jo man ir savs, kurā varu darīt to, ko vēlos.
Bildēm mēs izmantojam Google photo kopīgošanas funkciju, tāpat arī piezīmēm - pirkumu saraksts u.c. kas attiecas uz abiem.
Es gan īsti nesaprotu, kāpēc daudziem cilvēkiem ir viedtālrunis, ja nemāk to izmantot maksimāli. Kaut vai tās pašas bildes, kāpēc līst svešā telefonā, uztaisiet kopīgu mākoni un lieciet visas bildes.
Būtībā telefonu es uztveru kā ļoti personīgu mantu. Jūs taču vīrieša higiēnas lietas neietojat un viņi arī nepēta jūsu paketes utt, kāpēc tad ir jālien citā telefonā? Ja vien tā nav norma arī skatīties otra mantas...

Šķiet, katrs otrais te strādā Drošības policijā vai Sabā.

Sensitīva informācija ir ļoti plašs jēdziens. Runājot par savu nozari, kā piemēru varu teikt, ka telefonā bieži ir jaunas programmatūras versijas, kas vēl nav pieejamas lietotājiem. Vai ir vērts runāt par to, kādi sodi būtu, ja šī informācija nokļūtu tur, kur viņai nevajadzētu nokļūt? :)

Mums nav paroles telefoniem, teorētiski ir brīvi pieejami, taču reti izmantojam viens otra telefonu. Viņa e-pasta paroli zinu, jo reizēm palīdzu viņam ar darba lietām. Vārdusakot mums vienam otram ir brīva piekļuve visam, izņemot bankas kontam :-D, taču mums nav aktuāls otra kontrolēšanas (telefoni, soc.tīkli, dators) jautājums.

Šķiet, katrs otrais te strādā Drošības policijā vai Sabā

Jebkurai darbavietai var būt savi nosacījumi, ko var, ko nevar izpaust (kaut vai projektu idejas) nesaistītām personām, ne jau tikai valsts drošības iestādēs tā ir. Varbūt dažreiz pat šķiet pārspīlēti, taču noteikumi paliek noteikumi.