Telefona kontrole

Saprotu, kā Tu jūties, man būtu līdzīgi :-D

Teorētiski zinu, bet mēs nelienam otra sarakstēs, neviens otra vietā neatbild un nezvana. Mēs pat FB neesam draugos :)))))

Draugs zina manu telefona paroli, bet viņam ir pirkstunospieduma atpazīšana (rezerves paroli ir teicis, bet neatceros).
Uzskatu, ka telefons tomēr ir katra privātā lieta. Viens no otra neko neslēpjam un tāpat pastāstam ja kāds kko rakstījis. Neokšķerējam viens otra telefonā un tā kā nav nekas slēpjams, tad arī nav bail atstāt telefonu vienā istabā ar otru pusīti :-D

Ja uzticas, kāpēc ir jāslēpj paroles/pieejas telefonam? Ja uzticas, kāpēc nevar pieļaut iespēju, ka otrs izmanto tavu telefonu?

Mūsdienās telefons ir kaut kas vairāk ka tikai zvanīšanas rīks, tur varētu atrasties ar darbu saistīta informācija, kura turklāt var būt arī sensitīva, tāpēc arī partneris var negribēt dod sava telefona paroli.

Nekas neesam grābstījušies viens gar otra telefonu - ne ieprieksējā attiecību mēģinājumā, ne tagad. Neuzskatu, ka manā telefonā viņam būtu jālien, jo tā ir mana privātā telpa, viņam - viņējā. Neesmu krāpusi vai sarakstījusies ar kādu citu, bet arī neesmu devusi savas paroles. Esmu devusi internetbankas kodus, iedevusi piezvanīt, iedevusi telefonu uz kādu brīdi ārpus mana redzesloka, bet pēdējā variantā nejutos baigi omulīgi. Ne jau tāpēc, ka viņš tur līstu vai stalkotu, vienkārši telefons un dators ir manas telpas. Somā vai makā, lai skatās.

Man nav nekas slēpjams un viņam nav nekas slēpjams. Brīvi pieejami telefoni, datori, visas paroles zināmas. Ja man nebūtu,kas pieejams, man tas liktos aizdomīgi. :-D

Mūsdienās telefons ir kaut kas vairāk ka tikai zvanīšanas rīks, tur varētu atrasties ar darbu saistīta informācija, kura turklāt var būt arī sensitīva, tāpēc arī partneris var negribēt dod sava telefona paroli.

Ar darbu saistīta vai ar valsts noslēpumu saistīta konfidenciāla informācija nevarētu atrasties telefonā. Šādu informāciju pat kopēt ir bieži vien aizliegts (spriežu pēc sava un vecāku darba), kur nu vēl pārnēsāt līdzi telefonā. Tas pirmkārt.
Otrkārt (bet tas neattiecas tikai uz šo citēto komentāru, bet arī uz citiem), es laikam esmu savā dabā vienkāršs cilvēks un man nav tādu mega noslēpumi, kas prasītu savu privāto telpu. Ja gadās kaut kas tiešām privāts, tas man stāv prātā, nevis telefonā. Telefons var tikt uzhakots pat ar visu paroli. ;)

Telefonā var atrasties sensitīva informācija, kas ir saistīta ar darbu (vismaz manā telefonā tā ir un ir parakstīts garš līgums par ko, kas būs, ja tā nokļūs nepiederošā cilvēka rokās).
Runājot par tēmu, nevaru iedomāties situāciju, lai mans telefons būtu brīvi pieejams. Izņemot darba datus (kurus draugs vienalga zina, jo strādājam kopā), īsti nav, ko slēpt, tomēr ir informācija, kas ir privāta (kaut vai kaut kādi stulbi/smieklīgi/nesmuki foto :-D) un kuru es negribētu nevienam demonstrēt. Pat ja telefons ir pilnīgi tukšs, vienalga jūtos neomulīgi, ja kāds ņem manu tehniku. Galu galā, mana manta ir tikai mana.
Drauga telefona paroli arī nezinu un nekad neesmu jautājusi. Zinu datora paroli, jo dažreiz ir situācijas, kad nepieciešams to izmantot. Tur atrodas visi viņa sociālie tīkli, bet neesmu ieinteresēta tos skatīties. To, ko viņš uzskata par vajadzīgu, pastāsta/parāda pats.
Gadījumos, kad izmantojam viens otra telefonu (kas notiek ļoti reti), paši ievadam paroli un tad dodam.

Nu nezinu, kas tik slēpjams ir jūsu darbos, ka būs pilnīgs vāks, ja otra pusīte (kas pie tam nav kurš katrs cilvēks) kaut ko izlasīs (kas visticamāk viņam tāpat neinteresēs un viņš to ātri aizmirsīs). Šķiet, katrs otrais te strādā Drošības policijā vai Sabā. :D

Šķiet, katrs otrais te strādā Drošības policijā vai Sabā

Jebkurai darbavietai var būt savi nosacījumi, ko var, ko nevar izpaust (kaut vai projektu idejas) nesaistītām personām, ne jau tikai valsts drošības iestādēs tā ir. Varbūt dažreiz pat šķiet pārspīlēti, taču noteikumi paliek noteikumi.

Mums nav paroles telefoniem, teorētiski ir brīvi pieejami, taču reti izmantojam viens otra telefonu. Viņa e-pasta paroli zinu, jo reizēm palīdzu viņam ar darba lietām. Vārdusakot mums vienam otram ir brīva piekļuve visam, izņemot bankas kontam :-D, taču mums nav aktuāls otra kontrolēšanas (telefoni, soc.tīkli, dators) jautājums.

Šķiet, katrs otrais te strādā Drošības policijā vai Sabā.

Sensitīva informācija ir ļoti plašs jēdziens. Runājot par savu nozari, kā piemēru varu teikt, ka telefonā bieži ir jaunas programmatūras versijas, kas vēl nav pieejamas lietotājiem. Vai ir vērts runāt par to, kādi sodi būtu, ja šī informācija nokļūtu tur, kur viņai nevajadzētu nokļūt? :)

Mūsu telefoni ir aizsargāti ar pirkstu nospiedumu un paroli. Ja kaut ko vajag paprasu, lai ieraksta paroli un apskatos. Bet, ja nav nekas ārkārtējs, tad neizmantojam svešu telefonu, jo man ir savs, kurā varu darīt to, ko vēlos.
Bildēm mēs izmantojam Google photo kopīgošanas funkciju, tāpat arī piezīmēm - pirkumu saraksts u.c. kas attiecas uz abiem.
Es gan īsti nesaprotu, kāpēc daudziem cilvēkiem ir viedtālrunis, ja nemāk to izmantot maksimāli. Kaut vai tās pašas bildes, kāpēc līst svešā telefonā, uztaisiet kopīgu mākoni un lieciet visas bildes.
Būtībā telefonu es uztveru kā ļoti personīgu mantu. Jūs taču vīrieša higiēnas lietas neietojat un viņi arī nepēta jūsu paketes utt, kāpēc tad ir jālien citā telefonā? Ja vien tā nav norma arī skatīties otra mantas...

Greeneyed vai tiešām tu domā, ka tavs mīļotais cilvēks izplatīs tās versijas citiem? Vai tev tad nerodas jautājums, kāpēc tu esi ar šo cilvēku kopā, ja domā, ka viņš tev var izdarīt ļaunu?
**
Paskaidrošu, ka es neko nevienam nemācu un negribu pierādīt, tikai vēlos saprast pretējo viedokli.

Lastočka, tas var notikt arī ne speciāli, neņirdz.

Es drīzāk teiktu, ka vieniem ir vairāk nepieciešama privātuma sajūta, tāpēc telefonam ir paroles un partneri tajos neskatās bez vajadzības vai partneriem to saturs tāpat neinteresē, bet citiem šī vajadzība pēc privātās telpas nav tik izteikta, līdz ar to viņiem ir vienalga, ko partneris dara un skatās viņa telefonā. Bet tas katram ir individuāli un abu pušu viedokļi ir saprotami.

Selenei ļoti interesants salīdzinājums - pakete ar telefonu. Ja tā godīgi, tad esmu no tām meitenēm, kam nav problēmu pajautāt, lai draugs nopērk tamponus vai kura var paņemt vīrieša nelietoto skuvekli. Tā kā pēc būtības tas laikam skaitās, ka lienu svešās higiēnas lietās?
Vissaprotamākā tiešām ir Dzervenes atbilde, ka ir dažādi cilvēki un cilvēkiem saskan ar sev līdzīgiem. Ja man gadītos tagad tāds vīrietis ceļa, kam ir ļoti izteikta "mans", "tavs" sajūta, tad izvairītos no viņa, jo, manuprāt, tādi dala uz pusēm arī finanses un sadzīves iedzīvi. Vēlāk jau nonāks līdz "neņem manu krūzi" :D

Dārta., manuprāt, diezgan skaidri pateicu komentārā, ka man vienalga par darba datiem, jo draugs to visu zina. Par sensitīvu informāciju pateicu kā piemēru tam, ka nemaz nav jābūt valsts drošības dienestā, lai sensitīva informācija vispār atrastos telefonā. Cerams, ka tagad kļuva nedaudz skaidrāks.
Starp citu, mans lietotājvārds rakstās citādāk. ;-)

Šķiet, katrs otrais te strādā Drošības policijā vai Sabā

Vēl ir tāda lieta, kā komercnoslēpums. Daudzas darba vietas līgumos speciāli ieraksta, ko drīkst un ko nedrīkst. Reizēm, protams, prasības ir līdz smieklam absurdas, bet, ja esi to parakstījis, tas jāievēro. Arī es tādu esmu parakstījusi. Telefonā gan man nekā nav, bet citiem mēdz būt darba e-pasti.

Vai tev tad nerodas jautājums, kāpēc tu esi ar šo cilvēku kopā, ja domā, ka viņš tev var izdarīt ļaunu?

Tas taču nebija nopietns jautājums? Cilvēki bieži vien negaidīti šķiras, dažādu apstākļu dēļ. Dažreiz tā šķiršanās kādam tik ļoti sāp, ka cilvēks ir gatavs uz visu ko, lai otru sāpinātu. Nevar sev uzlikt klapes un cerēt, ka ar mani jau tas nenotiks. Vajag priecāties un izbaudīt katru dienu, kamēr viss ir labi un skaisti, bet ignorēt faktu, ka vienmēr var arī kaut kas notikt nevajag. Vienkārši sevi vajag sargāt pašam arī, nevis domāt, ka neviens nekad pat nemēģinās darīt pāri.

Ne par tēmu, bet tiem, kam telefonā sensitīvi darba dati, jums darbs nepiešķir telefonu?
Par tēmu - mums ir zināmas paroles un brīvi pieejams telefons, bet nav paraduma aizņemties vai kaut ko skatīties otra telefonā. Aizdomīga kļūtu, ja pēkšņi tas mainītos (jo iepriekš tā nebija). Citādi, ja cilvēks jau no paša sākuma ir uzmanīgs ar savu telefonu, nedomāju, ka būtu aizdomīga. Turklāt, man nepatiktu, ja mans telefons tiktu ar nodomu pārbaudīts, kur nu vēl, ja pieprasītu kaut ko dzēst vai kaut kā tā.