Dzīves mērķis

Estupendo

Laimīga dzīve kā tāda nevar būt mērķis, bet gan agregātstāvoklis

Teikumā pirmā daļa atkal pilnīgi patvaļīga, otrā pilnīgi bezjēdzīga. Varbūt sāc ar to, ka apgūsti vārdu nozīmes?
agregātstāvoklis:
1. Viens no jebkuras vielas iespējamajiem fizikālajiem stāvokļiem – plazma, gāze, šķidrums vai cietviela dažādos temperatūras un spiediena intervālos.
http://tezaurs.lv/#/sv/agregātstāvoklis

Bez sīkāka iedalījuma šādam mērķim nav seguma. Vai tu zini kādu cilvēku, kura mērķis būtu nelaimīga dzīve, vai kurš nekad nebūtu domājis, kā kļūt laimīgākam?

Jei bogu, kā cilvēks spēj totālu nonsensu ģenerēt! Par kādu, nahren, iedalījumu tu runā? Kāda loģiska saikne ir starp faktu, ka varbūt neeksistē neviens tāds cilvēks, kura mērķis būtu nelaimīga dzīve, un to, vai laimīga dzīve var būt cilvēka mērķis? Vari piedāvāt vismaz vienu loģisku argumentu par labu savai tēzei, ka laime nevar būt mērķis?

Teikumā pirmā daļa atkal pilnīgi patvaļīga, otrā pilnīgi bezjēdzīga. Varbūt sāc ar to, ka apgūsti vārdu nozīmes?

Kas tev patvaļīgs, man pieņemams. Par vārdu nozīmēm - tagad jūtos izglītotāks!

Vari piedāvāt vismaz vienu loģisku argumentu par labu savai tēzei, ka laime nevar būt mērķis?

MĒRĶIS
VĪRIEŠU DZIMTE-ķa
1 Tas (parasti vieta, priekšmets u. tml.), pa ko (kurā) cenšas trāpīt šaujot, metot.
2 Noteikta vieta (piem., sacensību galapunkts), kur jācenšas nonākt, nokļūt.
3 pārnesta nozīme Tas, ko cenšas sasniegt, panākt.
Mērķis ir kas tāds, ko tu centies sasniegt un ir definējams. Kad sasniedz (vai nesasniedz), izvirzi nākamo, vai neizvirzi neko. Kā tu spēsi noteikt, kurā brīdī mērķis (šajā gadījumā - laime) ir sasniegts? Pēc kādiem kritērijiem? Un, ņemot vērā, ka atbildēsi, visticamāk, ko īpaši gudru, vari pie viena paskaidrot, vai par mērķi var izraudzīties arī prieku, skumjas un dusmas?

Kas tev patvaļīgs, man pieņemams.

Patvaļīgs vispār, nevis patvaļīgs man. Nevajag relativizēt.
.

Mērķis ir kas tāds, ko tu centies sasniegt un ir definējams. Kad sasniedz (vai nesasniedz), izvirzi nākamo, vai neizvirzi neko. Kā tu spēsi noteikt, kurā brīdī mērķis (šajā gadījumā - laime) ir sasniegts? Pēc kādiem kritērijiem?

Kādā veidā atbildes uz šiem jautājumiem palīdzēs saprast to, vai laime var būt mērķis? Man nav skaidru un precīzu kritēriju, kā, piemēram, atšķirt malkas kaudzi no tikai dažām pagalēm. Vai no tā izriet, ka malkas kaudzes sakraušanu nevar izvirzīt kā mērķi? Dīvaini arī vispār, ka tu iesaisti diskusijā neskaidru un daudznozīmīgu jēdzienu "laime", un tagad uzstāj, lai tev sniedz kritērijus. Tas ir tev kā šī jēdziena ieviesējam te būtu jāskaidro, ne man.
Lai pamatoti apgalvotu, ka laime var būt mērķis, pietiek fiksēt vien tik daudz, ka ar laimi tiek saprasts stāvoklis, kas tāpat kā ikviens iespējamais stāvoklis var tikt jēgpilni izvirzīts par mērķi. Nevar arī nepiebilst, ka, ja tu gluži nebūtu analfabēts morāles filozofijā, tad būtu informēts, ka vairums no klasiskā laika filozofu (piemēram, Aristotelis) kā reiz laimi ir atzinuši par augstāko dzīves mērķi. Cik noprotu, te forumā dzimst jauns filozofijas ģēnijs, kas ar dziļu pārliecību labāk šīs lietas saprot...

Neredzu jēgu turpināt diskusiju, ja tu visu laiku bārsti apvainojumus un diskutē agresīvā formā. Paveries apkārt, varbūt viss nemaz nav tik melns. Veiksmi!