Zems pašvērtējums,depresija..

Bet nopietni, met pie malas savus izdomājumus. Ja pašai savas domas liekas slimīgas, ej pie psihologa. Uzklausīs un varēsi parunāt par to, kas uztrauc un pateiks no malas, tevi redzot dzīvē.

Nepataisi sevi slimu un visādu kādu tik vēl ne sliktu.

ir jau būt pie speciālista, teica, ka jārisina ģimenē lieta, bet nu tā arī nekas nesanāca..

Nu tad viss, ja? Neko vairs? :D Ej pie cita un viņu uzklausi vai atkal risini to ģimeni, kas tur jums ir.

nu ir grūti kaut ko pasākt, ja nav atbalsta no ģimenes.

Grūti, čikse, ir visiem. Arī tiem, kam nav uzmanības deficīta, arī tiem, kam nav depresijas. Arī specs Tavā vietā neko neizdarīs un būs grūti tikt ar sevi galā. Bet, ja gribi pilnvērtīgu dzīvi, ar grūti ir jāiemācās sadzīvot.

Dari tā - paņem lapu un uzraksti visas lietas, ko tu gribi sasniegt tuvāko gadu laikā un tad uzraksti, kas Tev traucē sasniegt šos mērķus un kāpēc. Būs vieglāk un uzskatāmāk redzēt, ko ir jālabo.
Ģimenes dzīve ietekmē negatīvi? Samazini kontaktu. Karjeras ambīcijas neapmierinātas? Skaties internetā kādas pamācības kā veidot CV, pasniegt sevi, piesakies uz kursiem, kas nāks par labu CV. Romantiskās attiecības trūkst? Izej no mājas, kaut vai uz parku un pastaigājies; aizej uz kādiem pasākumiem tuvējā pilsētā. Rīgā biji uz Vērmanīti, kad bija dziesmu un deju ballīte pirms nepilnas nedēļas? Šāda veida pasākumu ir pa pilnam.
Viss ir labojams, bet jāsāk pie sevis. Ja Tu gribi, ka princis baltā zirgā ierikšo Tavā istabā un aizved Tevi uz sapņu zemi, tad nu sorry, tā nemēdz notikt. Istabā sēžot var atrast vienīgi tādus, kas grib vienreiz uzvilkt.

Nu es dzīvoju pie vecākiem, kā lai izvairos no viņiem ? :D

neesmu ballīšu meitene. nepatīk tādi pasākumi.

Fiestar, tu saki pareizas lietas, bet es domāju katrs, daudz maz domājošs cilvēks saprot, ka lai tiktu pie otras puses, ir jāapgrozās sabiedrībā, lai nokļūtu labā darba vietā, ir smagi jāstrādā utt. Tā jau ir ābece. Bet, ja neesi aizkapājies līdz pašām zemes dzīlēm savā personībā un līdz galam nepazīsti sevi, kā arī nekādu atbalstu nesaņem, tad tā tikai tā arī paliek viena vienīga ābece, jo instrukcijas kā labāk dzīvot nevienam tāpat vien netiek dotas, līdz viņām ir jānonāk, un ne vienmēr tas tāpat paša spēkiem izdodas.

Kā jau teicu, zinu kā jūties, jo biju pilnīgi tāds pats pirms pāris gadiem. Nekur negāju, tikai dusmojos uz visiem, ka nekur neaicina, nekādu iespēju nav, runāt ar nevienu nemāku.
Mainījos, sāku pats piedāvāt cilvēkiem doties uz pasākumiem. Mana pretīmnākšana bija kā signāls citiem. Tagad tieku aicināts visur, gandrīz katra nedēļa aizņemta ar kādu pasākumu, jau par traku sāk palikt. Paziņas un draugi ir piedāvājuši darba iespējas, pasākumu iespējas utt.
Un ar iešanu uz pasākumu es nedomāju ierašanos, bet gan iesaistīšanos. Ja Tu atveries citiem, tad citi var atvērties Tev. Tas pats attiecas arī uz otrās pusītes meklēšanu. Gluži kā Mischa teica - esi kādam puisim kādreiz ieskatījusies acīs un uzsmaidījusi? Tādu, kas sēž ballē un visu vakaru pavada telefonā neviens nepamana.

Nu ja neviens neaicina uzdejot ballē, tad tiešām jāsēž telefonā :D

Nu es dzīvoju pie vecākiem, kā lai izvairos no viņiem ?

Izvācies. Būs tev sasniegums, pacelsies pašapziņa.

jā, interesanti uz kurieni. labprāt, ja būtu ienākumi pietiekoši, lai pārvāktos, bet šobrīd šis nesanāk vēl.

Estupendo nu iespējams, ka man ir izņēmuma gadījums bijis. Bet manā dzīvē pārmaiņas notika tieši tad, kad pats sāku iziet no komforta zonas.
Pirmajā augstkolas dienā nevis aizgāju agrāk no pasākuma kā biju ieplānojis, bet tieši pretēji - gāju klāt un iepazīstināju ar sevi, piedalījos visos pirmkursnieku pasākumos. Rezultātā ieguvu labus draugus, ar ko turpinu bieži kontaktēties.
Un mūsdienās darba meklējumi var notikt divējādi - ar smagu darbu, respektīvi, piedalīšanos semināros, sevis pilnveidošanā utt. vai arī caur kontaktiem. Un kontaktus vari iegūt vietās, kur sākumā liekas, ka neatradīsi :)

annii_92 Nav jāvācas ārā obligāti. Pietiek ar paris nopietnām sarunām ar vecākiem (atkal - gan jau negribas, būs neērti, mamma varbūt apvainosies. Tas nekas.). Tikai tā Tu redzēsi pārmaiņas ne tikai sevī, bet arī citu attieksmē pret sevi.

Pag, mums Tev dzīvokli atrast? :-P:-D
Draudziņ, ja Tu gribi laimi, būs jāpārkāpj sava pasīvā, nabaga nesaprastā cietēja komforta zonas slieksnis. Protams, ka esi nomākta - šķiet esi bezmērķīga šobrīd, kā želej bez formas. Būtu motivēta, nečīkstētu. Bet es pieļauju, ka šo te vēl nesaprast, kamēr neesi sapratusi, kas Tu esi. Jāpiekrīt Estupendo. Var iedot space shuttle manuāli, piemēram, mqn, bet es to nemācēšu izmantot, lai sevi nogādātu droši uz zemes, jo nav zināšanas. Te cilvēkam ir jāapgūst kaut kādas pamatvērtības, a la - zeme ir apaļa un tai apkārt ir atmosfēra, tāpēc atgriežoties no kosmosa, viss baigi uzkarst.
Varbūt vajag nevis speciālistu un piedzejotu diagnozi, bet gan life coach. Iesaku painteresēties, zinu, ka Rīgā tādi daži ir.

Uz katru ieteikumu atradīs atrunas, aizbildinājumus, nu tad nevajag tev neko un viss. Nav pienākusi tā robeža vēl. Čīksti tālāk, daudziem daudz sūdīgāk iet.

Laipni lūgta dzīvē. :D

Darbojies ar sevi, savām interesēm un pietiek.