Zems pašvērtējums,depresija..

Ja tādas vispār ir.

Fiestar

, iespējams, Tava situācija nebija tik traka kā Tev šķiet :) Pie tam, Tu attapies ļoti ātri, kad jau augstskolas laikā sāki ko darīt lietas labā, bet ir cilvēki, kas "pamostās" tikai ap 30 gadu vecumu vai vēl vēlāk. Tad tomēr iegūt kontaktus ir grūtāk, jo tu vairs sabiedrības acīs neesi tas jaunais, enerģiskais un bezbēdīgais, maz tā, ka tev ir sevi jāpārvar, tev arī zināmā mērā ir jāpārliecina sabiedrība, ka ar tevi viss ir kārtībā.
Vienam pietiks dažas dienas paskatīties motivējošus video un izlasīt pāris grāmatas un viņš izmainīsies uz sitiena, cits gadiem no tā "barosies", bet tā arī "neuzbarosies". Katram psihe strādā savādāk. Vienu neveiksmes sapurina, cits tikai ieslīgst dziļāk bedrē un nolaižas galīgi. Tāpat kā vienam roka nekad nenodrebēs, metot izšķirošo soda metienu, kamēr otrs trīcošām rokām vienmēr aizmetīs garām. Vienam atbildības slogs palīdz izaugsmei, citu nobiedē. Mēs katrs esam individuāli, kas no vienas puses ir interesanti, bet no otras ļoti sarežģī ļaut iejusties citu ādā :)

Estupendo Protams, es nenoliedzu, ka katram ir sava domāšana un likstas. Arī man ir daudzas lietas, kuras liekas, ka esmu nokavējis, jo pavadīju tīņu gadus tumsonībā. Tāpat ir lietas, pie kurām vēl vajadzētu piestrādāt, jo stulbā domāšana neiet prom. Bet par iespēju trūkumu, domāju, ka nav ko sūdzēties vismaz līdz 30 gadu vecumam. Autorei daudzi šeit dotie padomi varētu būt noderīgi, tāpat daļa no dotajiem padomiem būs identiska tam, ko psihologs ieteiks.
Autorei ir divi varianti - turpini kā esi un vaimanā par garām laistajām iespējām vai sāc kaut ko darīt šodien, nevis atliec uz rītdienu. Maģiskās formulas nav nevienam, bet piedāvāto risinājumu netrūkst. Vismaz jāmēģina viens. Autore pagaidām atraida visus.
>>
Autorei Rekur atrodi sev tuvāko vietu, ņem līdzi draudzenes un izklaidējies. Ej ārpus komforta zonas. https://lv100.lv/programma/kalendars/simtgades-zalumballe/

Fiestar, protams, ir daudz kas jāmēģina, bet mans subjektīvais verdikts, ja tā varētu teikt, ir - lai kaut ko sasniegtu vai mainītu, tev ir arī kaut drusku jābūt labās attiecībās ar sevi, jāsaprot, vai tas, ko tu gribi, ir arī tas, ko tu spēj. Tāpēc vidusskola ir tas vislabākais laiks, kad tu vari eksperimentēt, kļūdīties, meklēt, atkal kļūdīties, un neviens tevi par to nelamās. Bet mūsdienās, šķiet, arvien mazāk kļūst tādu cilvēku, kas šo laiku ir izmantojuši lietderīgi. To skaitā arī es un tu, līdz ar ko tādu papildus stresa apstākli var piedot V.Zatlera jautājums "kas es esmu?", laikā, kad tev jau būtu jābūt kaut nelielai nojausmai, vismaz par virzienu. Tad galvenais uzdevums ir apzināti spēt atdalīt ilūzijas no tā, kas patiesi vēl ir iespējams. Bet to, protams, var apstrīdēt.

. To skaitā arī es un tu, līdz ar ko tādu papildus stresa apstākli var piedot V.Zatlera jautājums "kas es esmu?", laikā, kad tev jau būtu jābūt kaut nelielai nojausmai, vismaz par virzienu.

Nu, nu. Nav jau tāda noteikta laika, kad saprast, kas esi un ko vēlies. Tas būtunpārāk skumji, ja tāds būtu, jo tad visi, kas tajā neiekļautos būtu lūzeri. Cik cilvēku, tik situāciju, bet fakts ir gan, ka ja ilgstoši ej pret sevi, nezini, kas esi, vai izjūti diskomfortu pa dzīvi, kaut kādā momentā salūzti. Un tad ir 2 varianti - glāze, ripa, kokaīns, ballīte, kādam tas pat ir sports vai datorspēles, vienvārdsakot - aizmiršanās. Vai, nu, stāšanās pret sei, izaicinājums. Es ar kādreiz biju savādāks cilvēks, mana dzīve aizitēja te, šajā forumā. Tikntagad saprotu, cik tā bija tukša dzīve. Protams, te dāmas ar par to bieži iesmēja un no tā nekļuva labāk. Labāk kļuva, kad iepazinos ar kādu cilvēku un viņš absolūti izmainīja manu dzīvi. Tikai runājot, dodot darbu, uzticoties. Bet, nu, tobrīd es jau tā biju paspējusi noballēt saprātu, ka viņam nenācās viegli. Nav tāpēc uz autori jārūc, patiesībā. Pienāks laiks un cilvēks, varbūt, atcerēsies šo diskusiju un domās - bāc, kāpēc tolaik neņēmu vērā, ko te meičuki teica? Jo būs kaut kur apdauzījusies, attīstība notikusi. Maz ticams, ka tas var notikt šāda vai citu forumu ietvaros. Šie visi ir tikai burti, nekas vairāk. Realitātē jau jādzīvo autorei - tādā, kādu to pati redz.

Nu, nu. Nav jau tāda noteikta laika, kad saprast, kas esi un ko vēlies. Tas būtunpārāk skumji, ja tāds būtu, jo tad visi, kas tajā neiekļautos būtu lūzeri.

Es to nedomāju tādā kontekstā, bet kad cilvēks 45 gados attopjas, ka patiesais viņa aicinājums ir būt par aktieri, bet tā vietā viņš tikai gaterī strādājis. Tad ir tas iekšējais cīniņš - pieņemt skaudro realitāti un negrauzt sevi, vai tevis minētās ripas un viss pārējais.

Ir jau arī tādi veiksmes stāsti. Bet te bieži pie "kas tu vēlies būt?" tiek minēta profesija - offtopic. Jā, tas ir viens no pašrealizācijas variantiem, bet vēl jau ir "kur", "ar ko" un "kāds tu vēlies būt", kas ir tā" kas" sastāvs. Daudz jau, lai cik negribētos atzīt, ietekmē apstākļi, kādos atrodamies, bet tur jāatceras, ka tie ir maināmi, bet tas, visticamāk, citējot autori, būs "grūti". Kāds tur aktieris Sibīrijas mežos, protams, tur zāģerus vajag ne aktierus. Bet, ja atnāk pēc 40 tā vēlme, tad jāmaina vide. Un tas ir grūti, un lilit forums toč tur nepalīdzēs. Bet izčīkstēties var un vajag. Sadusmosies uz savu iztrūkstošo gribasspēku un saņemsies. Nesaņemsies... Nu, sūdīgi, ko lai saka. Ja jāmeklē palīdzība, tas jādara pašam. Ģimene neizglābs vienmēr, draugiem būs sava dzīve. Jāiekārto sava, lai būtu patīkami ar sevi dzīvot, tad arī spoguļattēls nebūs tik baiss. Kā to izdarīt? Kad sapratīšu, uztaisīšu te diskusiju. :-D:-D:-D

Es savu pašvērtējumu visnotaļ palielinu, kad redzu- ka es daru, bet pārējie apkārt tikai pļāpā.

Es visu nepaspēju izlasīt, apstājos pie tā, ka studē tiesību zinātni. Es esmu beigusi studijas un esmu sākusi ar 0 tieså par tiesas sēžu sekretāri. Tur ņem jebkuru, pat augstāko nevajag, ņem ar vidusskolas izglītību. Principā tas pats ir ar tiesu izpildītāju jurista palīgiem, tur arī esmu strādājusi. Kas par muļķībām, ka nevar atrast cilvēks, kuram ir teju maģistra grāds. Kaut kas nav īsti kārtībā ar tevi pašu, ar cv, jo ņem bez pieredzes daudz kur. Protams, atalgojums nav liels.

Es gan aizmirsu faktu, ka visa Latvija nav Rīga. Piekrītu, ka ārpus Rīgas pat tiesas var neņemt, jo nav brīvu vietu. Bet nu Rīgā tiešām problēmu atrast darbu nav.

Nu man bija pilna laika studijas un kad pieteicos uz tiesas sēžu sekretāres vakancēm,man teica,ka pilna laika studentus nelabprāt ņem..un par tiem tiesu izpildītājiem,jau ir mēģināts vairākkārt..ja nebūtu mēģinājusi,tad vēl ko varētu teikt,bet redz,ka tā nav ;)

Nu tev tiešām nav viss kārtībā ar cv, ja tevi nekur neņem. Parādi kādam citam cilvēkam.
Turklāt, ja nākamgad tev būs maģistrs, tad sanāk, ka tu 3 gadus bakalaurā un 1 gadu maģistru nekur nestrādāji. Maģistra studijas tiesību zinātnē visās augstskolās ir piemērotas darbam, visur notiek vakaros vai piektdienās, brīvdienās. Teju visi strādā. Man tiešām nav saprotams, kā tu nevari atrast darbu.

Kādā ziņā nav kārtībā ar CV? Jā,es studiju laikā cītīgi mācījos un sūtīju CV uz iespējamām vakancēm,bet neveiksmīgi..man bija lekcijas arī pa dienu maģistrā ;)

Tātad ieteikumi - 1. Iedot kādam pārbaudīt savu cv. 2. Beigt žēloties un izdomāt atrunas

Kurā augstskolā ir pa dienu? LU, RSU, Turībā vakaros vai brīvdienās. Varbūt tad problēma, ka tev kaut kāds "kreisais" diploms?

Un ko tieši tur var piedomāt klāt tam CV? Pat uz parastāko vakanci ir nepieciešama minimāla pieredze šajā jomā..es taču esmu daudzas reizes mēģinājusi..nu atrunas ir pamatotas,jo sāku no pieredzes,kā sanācis ;)

Es lu mācos un man bija vienam kursam lekcijas pa dienu ;) ja nezini,tad nevajag runāt ;)

Maniem draugiem LU nebija lekcijas pa dienu, arī skatoties lekciju grafikus ātrākais ir 16 vai 16.30, tagad neatceros. Bet, pat, ja tu runā taisnību, vai manu dieniņ, vienam kursam lekcijas pa dienu, tāpēc nevarēji strādāt.
Es domāju, ka ir skaidrs, ka tavas attieksmes dēļ tu nevarēsi strādāt arī tad, kad būsi beigusi studijas, jo tad atradīsi citu attaisnojumu.

Tas bija praktiskais kurss,risinājām klientu lietas..
Es nemeklēju attaisnojumu...kā nekā tomēr esmu mēģinājusi meklēt darbu..varētu tā runāt,ja vispār sēdētu stūrī un neko neiesāktu darīt :)

Vai zini, kāpēc vairumam cilvēku nepatīk resni cilvēki? Nē, ne jau formu dēļ. Bet tāpēc, ka lielai daļai resnu cilvēku piemīt tāds uzskatu kopums kā tev. Ir fantāziju un vēlmju pilis, bet slinkums jebko darīt, tāpēc ir 101 atruna.
Ar tādu rakstura iezīmju komplektu- ko tu vispār dari tiesību zinātnēs?! Tiesību zinātnēs praktiski visi amati ir saistīti ar cilvēkiem, to konsultēšanu. Ja arī tevi uzaicinās uz interviju, tad ādu klusu, kautrīgu, mazliet depresīvu taču tik un tā darbā neņems.
Vēl jautājums, uz ko tu pretendē. Bez maģistra tu vari būt tikai tiesas sēžu protokolētāja (un tur parasti ņem gandrīz jebkuru, kurš piesakās) vai kādā juridisko pakalpojumu birojā par jurista palīgu (taisīt copy paste līgumiņus, utt). Tie ir divi tipiskākie darbi ar ko juristi bez kontaktiem sāk.
Ja darbs ar cilvēkiem tevi beidz nost tādā pakāpē, ka nespēj pat gadu nostrādāt kādā nelielā veikaliņā, tad pārdomā, vai esi izvēlējusies pareizo jomu. Sociālās prasmes pašas neattīstās, sēžot mājās vai augstskolas solā. Tās jāattīsta sociālā vidē. Darbs ar klientiem -vienalga- tiesību jomā vai tirdzniecībā- ne ar ko neatšķiras. Abos darbos tev jāiemācās būt pašpārliecinātai, drošai, jāprot uzklausīt klienta vēlmes, piedāvāt risinājumu, laipni un droši skatīties svešiem cilvēkiem acīs.
Darba devējiem ne vienmēr ir svarīga pieredze jomā, daudziem ir svarīgi, lai tev VISPĀR ir pieredze strādāt, jo ir jaunieši, kuriem sagādā grūtības ierasties darbā, pildīt uzticēto. Tāpēc tavi vienaudži, kam ir jebkāda ar tieslietām nesaistīta pieredze, tevi apsteidz.
Un otra lieta ir kontakti. Augstskolā nav jāmeklē vīrs. Ja tāds tur būs, pats atradīs. Augstskolas jēga ir draudzēties ar kursabiedriem, jo viņi būs tavs kontaktu loks nozarē. Viņi tevi var bīdīt, iesakot savam darba devējam. Bet ja tu visus gadus ne ar vienu nedraudzējies vai tikai ar 1-2 biedriem, tad tas arī ir tavs kontaktu loks.
Uzņemies atbildību par savu dzīvi! Uzņemies iniciatīvu! Darbojies! Attīsti sevī visu to, ko uzskati par trūkumiem.