Dzīves jēga

Man ir jēga (vismaz pašalaik), lai es saprastu sevi, pilneveidotu.
Ticu, ka dzīvojam tieši lai atrastu to jēgu!!!

Mana dzīves jēga ir dzīve pati.

Atbildot uz jautājumu, es dzīvoju, jo es esmu dzīva. Nav tā, ka kaut kas ārējs ir manas dzīves pamatā.
Protams, ja skatās plašāk, ir lietas, kuras dzīvē gribu izdarīt un sasniegt, ir cilvēki ar kuriem savu laiku vēlos pavadīt, vēlos rūpēties par sevi, nodzīvot maksimāli labi, komfortabli un interesanti šo dzīvi - šo tad arī laikam varētu uzskatīt par manas dzīves jēgu.

Mana dzīves jēga- izmainīt pasauli.]

Lai mainītu pasauli, ir jāsāk ar sevi.

Mana dzīves jēga- izmainīt pasauli.

Vai ir arī kaut kas izdevies? Un no kādas uz kādu izmainīt?

Mana dzīves jēga- izmainīt pasauli.

Te izskanēja viedokļi, ka dzīves jēga slēpjas laimes sajūtā. Bet ko darīt, ja viena un tā pati lieta no viena viedokļa liekas laimīga, bet no otra - ne?

Dzīves jēga - būt laimīgam Ar vai bez bērniem , ar vai bez vīra ,bez stereotipiem kas tagad ir . Vienkārši būt laimīgam un darīt to, kas patīk.

Pilnībā piekrītu šim, lakoniskāk vairs nevar pateikt.

Šobrīd liekas, ka tā ir ģimene, mīlestība. Bet kopumā uzskatu, ka jēga ir vienkārši dzīvot, veidot savu dzīvi pēc saviem ieskatiem, nemeklējot apslēptu jēgu. Jo vairāk meklēsi jēgu, jo mazāk atliks laika dzīvot.

Dzīves jēga ir paša dzīve.
Ar to cilvēks atšķiras no dzīvnieka
Dzīvieks dzīvo, bieži vien cīnās par izdzīvošanu, rada pēcnācējus un izdzīvo dzīvi līdz galam
Un cilvēks uzskata sevi par daudz gudrāku, tikai dara daudz vairāk lai savu mūžu saīsinātu.
Sāk darīt dažādas muļķības, grib vairāk visādus labumus, pie minimāla darba, saskaroties ar problēmām sāk pierīties, dzert, smēķēt, kāda daļa paliek par narkomāniem un beigās padara sev galu.

Pašlaik to nezinu, neliekas, ka ir baigā jēga un uz to neiespringstu.
Mēģinu dzīvot tā, kā pašai patīk un nekāda jēga nav vajadzīga, lai justos labi.
Reizēm sanāk sev jautāt, kāda jēga šim visam, bet tas ir jautājums uz kuru mums atbildes nebūs, vismaz ne skaidri un gaiši pateiktas.

Mans dzīves mērķis, jēga vai kā kurš to vēlētos nosaukt, ir būt laimīgai.

Gandrīz katrs komentārs saistībā ar jēgu (ja tādu šis cilvēks saskata) saistās ar ģimeni vai mīlestību. Tad varētu vēl paplašināt tēmu - vai bez jebkāda veida mīlestības nav jēgas dzīvei?

Domāju, ka mīlestība korelē ar dzīves jēgu. Kā dziesmā, "Bez mīlestības nedzīvojiet, bez mīlestības viss ir mazs". Mīlestība pret kalniem, dabu, kaut ērto dīvānu, ir tas, kas piešķir dzīvei jēgu.

Dzīves jēga ir diviem homo sapiens nodarboties ar bērnu taisīšanu, lai uztaisītie paceļ atkal šo jautājumu

Tā ir dzīves jēga no augstāka viedokļa. Un tā attiecas uz visu dzīvo pasauli.

Dzīves jēga ir diviem homo sapiens nodarboties ar bērnu taisīšanu, lai uztaisītie paceļ atkal šo jautājumu

Par to dzīves jēgas meklēšanu parasti runā tie, kam par to nav nekādas saprašanas un kuriem patīk mētāties ar tukšiem vārdiem

Tas nozīmē, ka cosmo foruma vidējais līmenis ir audzis. Sarunas par šādām un citām bezjēdzīgām tēmām vairs neieilgst līdz 20 lpp garumam

vēlreiz, tā nav jēga. labākajā gadījumā iemesls. jēgas nav. pastāstiet par jēgu 15 gadīgam pusaudzim, kas izdziest pēc avārijas ar asinīs burzguļojošu kaklu

Filozofi, rakstnieki, dzejnieki, dažādi reliģiju sludinātāji utt. jau gadsimtiem meklē dzīves jēgu, a te, pēkšņi, Cosmo forumā, visi domā, ka ir to atraduši.

Pastāstiet, kur šie cilvēki (it īpaši, rakstnieki) kaut kādās anotācijās būtu norādījuši, ka viņi savos izteikumos vai darbos meklē dzīves jēgu? Par to dzīves jēgas meklēšanu parasti runā tie, kam par to nav nekādas saprašanas un kuriem patīk mētāties ar tukšiem vārdiem, jebkādu filozofēšanu saucot par dzīves jēgas meklēšanu.

man -man -man ir tas-tas-tas - tā nav jēga

Bet nereti tikai tad, ja tev ir tas, tas un vēl tas, tev vispār paveras ceļi uz kaut ko vismaz tuvu mīlestībai. Šeit es nerunāju par mīlestību pret vecākiem vai suni. Tā šī pasaule ir iekārtota, tāpēc nedomāju, ka šos jēdzienus var atdalīt vienu no otra.

tās nav jēgas. tie ir personiski iemesli.
man -man -man ir tas-tas-tas - tā nav jēga