tiesību zintnes vs sociālais darbs

Tiesību zinātnes, jo izklausās, ka alga varētu būt labāka (Jā, esmu materiāliste, jo man jāmaksā rēķini.)

man personīgi viena no augstskolas pasniedzējām ir teikusi, ka sociālais darbs ir vairāk perspektīvāks, jo ir vairāki varianti, kur var strādāt un tieši minēja, ka nebūs problēma atrast darbu ārpus lv, ja nu gadās aizceļot, toties juriskonsultiem neesot tādas privilēģijas

Labi, bet kādu darbu ārpus LV? Kopt skandināvu pensionārus? (Es te minu). Tiesību zinības teorētiski iekļauj arī starptautiskās komerctiesības un citas jomas, kurās varētu specializēties, un tad - maģistratūra ārzemēs.
.
Principa jau abas jomas ir labas (nav sliktu studiju jomu), bet arī darba iespējas ārzemēs var būt dažādas. Noskaidro kārtīgi, pirms pieņem gala lēmumu!

Esmu pārāk pozitīva un optimiste. Bet izgāju praksi sociālajā darbā un sapratu, ka tas nav priekš manis. Pārāk daudz negatīvā. :-/

Tiesību zinātnes. Ja ir vēlme darīt sociāli vērtīgu darbu, šī ir vairāk nekā laba bāze ar plašāku diapozonu, nekā sociālais darbs pats par sevi.

No divām šīm, tad juridisko, pati esmu beigusi juridisko strādāju inženiertehniskajā nozarē:-D

Divas pilnīgi dažādas jomas, jo viens ir darbs ar cilvēkiem, otrs ir darbs ar nezināmu problēmu risināšanu. Tāpēc skaties, kas saista vairāk - palīdzēt cilvēkiem vai kustināt smadzenes un strādāt liela apjoma informāciju.
Pēc pieredzes tiesību zinātnēs vajadzīga spēja strīdēties un par savu viedokli pastāvēt un ļoti liela interese lasīt/nebeidzami mācīties. Tā kā Tu esi izvēlējusies šīs 2 nozares, noprotu, ka neesi pārāk agresīva (jo agresīvi cilvēki par sociālo darbu nemaz nedomā), kas padarīs jurista darbu grūtāku.
>>
Speciālists jebkurā jomā ir speciālists un darbu atradīs. Vadīties tikai pēc algas cipara nav prāta darbs. Šo arī saku pēc pieredzes, jo pašam kabatā ir nederīgs programmētāja diploms.

No šiem - noteikti tiesību zinātnes. Darba lauks juristiem ir ļoooti plašs, daudzveidīgs un daudzos gadījumos arī gana interesants. Turklāt, ne tikai izcilniekiem, bet arī daudziem normāliem vidusmēra juristiem dzīve nav tik draņķīga, lai justu vajadzību kaut kur emigrēt :)
Starp citu, jurista darbs vairumā gadījumu arī ir darbs ar cilvēkiem. Vismaz daļa no darba.
Cita lieta, ka panākumi jurista darbā lielā mērā korelē ar to, cik labi cilvēks ir mācījies skolā, pēc tam, arī augstskolā. Visi man zināmie veiksmīgākie, spējīgākie juristi kā skolēni ir mācījušies virs vidējā, izcilākie juristi parasti ir bijuši vieni no labākajiem skolēniem savā klasē. Šai korelācijai ir pavisam vienkāršs iemesls - tie, kuri bija vāji skolā, intelekta trūkuma dēļ vnk nespēj apgūt tās lietas, kas ir jāapgūst tiesību zinātņu studentam.
Nozīme ir arī tam, kur studēt. Tagad, kad man jau ir 10+ gadu pieredze juristes darbā, es ļoti labi varu novērtēt, kur koncentrējas vislielākais % augsti kvalificētu mācībspēku tiesību zinātnēs, savās apakšnozarēs izcilu juristu, un šajā jomā starp augstskolām ir lielas atšķirības, kuras es nemācētu novērtēt tad, ja būtu tikai tikko pabeigusi ģimnāziju (vidusskolu).

Sociālais darbs praktiski vienmēr ir strupceļa darbs. Absolūti lielākā daļa cilvēku nepiedzīvo izaugsmi karjerā, vienmēr pelna aptuveni vienu un to pašu algu (kas ir zema), dara vienu un to pašu darbu. No šīm dotu priekšroku tiesību zinātnēm, lai gan ņemot vērā šīs jomas speciālistu pārprodukciju, drīzāk skatītos uz IT un inženierzinātnēm.

Sociālais darbs ir ļoti grūts darbs un ne visi spēj to izturēt, tādēļ ļoti bieži maina profesiju uz citu. Sociālajā darbā var strādāt cilvēks, kas saprot cilvēkus, spēj iedziļināties viņu problēmās, ar lielām empātijas spējām, spēj arī nenosodīt utt. Jābūt arī ļoti lielai izturībai un spējai strādāt dažādos ne īpaši labvēlīgos apstākļos.