Jā, lai arī kā to reizēm negribētos atzīt, jo varbūt izklausās nepareizi, man otra izskats ir svarīgs, jo no tā atkarīgs tas vai vēlēšos konkrēto cilvēku iepazīt tuvāk. Protams, tas nenozīmē, ka izskats ir prioritāte un spēlēs galveno lomu attiecību uzsākšanā, jo, lai arī cik pievilcīgs liktos vīrietis, iepazīstot tuvāk var atklāt tādas rakstura īpašības, kādas savā partnerī nav vēlme redzēt. Taču, ja cilvēks jau pirmajā mirklī nešķitīs fiziski pievilcīgs, nebūs vēlme turpināt iepazīšanos, neskatoties uz to, ka, iespējams, raksturs ir brīnišķīgs. Manuprāt, visam ir jābūt balansā - gan ārējam izskatam, gan raksturam, gan iekšējai pasaulei. Ir bijusi tā laime iepazīt patiesi brīnišķīgus vīriešus, kuri, lai arī ir simpātiski, sportiski, kopti, nav spējuši manī izraisīt fizisku interesi, līdz ar to šī klikšķa neesamība ļauj šos vīriešus uztvert tikai kā labus draugus. Daudzi no viņiem atraduši savas otras pusītes, līdz ar to tas tikai pierāda, ka gaumes ir dažādas un, ja viens konkrēts vīrietis nav licies pietiekami pievilcīgs vienai sievietei, kāda cita viņā atradīs meklēto.
Gadu gaitā man ir izveidojusies sava gaume attiecībā uz pretējo dzimumu, pat līdz tādiem šķietami smieklīgiem sīkumiem kā acu un matu krāsa, līdz ar to šīs simpātijas pret vienu konkrētu vīriešu tipu saistu ne tikai ar fizisku pievilkšanos, bet arī ar zemapziņas sūtītiem signāliem par iespējamiem pēcnācējiem, kurus radīt ar noteikta tipa vīrieti. Pievelk par mani vecāki vīrieši, sportiskas (bet ne jau minētie "kačoki") miesasbūves, tumšas acis, tumši mati, trīs dienu bārdas rugāji, tetovējumi. Jāpiekrīt Londa9 - lai arī cik brīnišķīgs būtu vīrietis, neskatītos uz pārmērīgi tieviem, smalkiem, nekoptiem vīriešiem. Arī rudu matu īpašnieki neizraisa fizisku interesi, jo, grozi kā gribi, izskats ir pirmais, ko otrā cilvēkā pamanām.