Man aktuālā tēma...
Mūs ar draugu šķir 200 km, tiekamies nedēļā tikai brīvdienās un ne vienmēr, jo viņam citas brīvdienas ir jāsatiek savā pusē draugi, radi u.c. padarīšanas.
Kopā esam jau gandrīz 2 gadus, abiem pāri 20, bet vēl aizvien ir brīvdienu attiecības.
Problēma ir tā, ka es nevaru padzīvot viņa mājās. Tā kā esmu no klusas lauku vides, tur pilsētas troksnis nekad man neļauj gulēt, pietrūkst zaļā zona u.c, bet trakākais ir - bezmiegs tur, līdz ar to aizbraucot uz turieni, bet pilnīgi kā zombijs, izdaru vairāk slikta nekā laba attiecību stiprināšanā.
Mans vīrietis kategoriski atsakās pameklēt citu darbu, nākt uz manas dzīvesvietas pusi vai arī meklēt dzīvesvietu pa vidu mūsu abu pilsētām, jo viņam jau ir savs dzīvoklis un darbs ar stabiliem ienākumiem.
Esmu ļoti NE-azbesta, ka vienkārši es savas vājās veselības un nervu dēļ nevaru aizbraukt pie mīļotā un viņš to ļoti labi saprot, bet nevaram izdomāt kompromisu.:'-(
Pie tam es ļoti vēlos, lai varētu arī es pie viņa aizbraukt, nevis tikai viņam gaisa gabals jābrauc pie manis, bet šķērslis - mana veselība un pašsajūta.
Šobrīdējā situācija - sēžu savos laukos, gaidu brīvdienas, bet beigās ne vienmēr pat tajās varam satikties. KĀ lai rod risinājumu?:-(