Par Kaimiņu viedokļa nav, bet par politiku un sabiedrības attieksmi pret to gan ir.
Ko sabiedrība vēlas no politiķiem? Sakārtotu valsti. Ko sabiedrības skatījumā nozīmē sakārtota valsts? Lieli pabalsti (lai var lepni dzīvot), augstas kvalitātes bezmaksas izglītība, bezmaksas medicīna, bezmaksas transports, bezmaksas citi pakalpojumi, īsas darba stundas, lielas minimālās algas, lielas pensijas, augstas kvalitātes infrastruktūra, bezmaksas elektrība utt. Lozungs: Dod, dod, dod!
Kā to īstenot? Atrodot naudu cilvēku vēlmju apmierināšanai. Vienīgais ceļš- nodokļi. Lai apmierinātu vairākas vēlmes, jāceļ nodokļi. Kad tas notiek, sabiedrība kliedz:"Zagļi, zagļi, novelk pēdējo kreklu!" No kurienes tad tā nauda valstī radīsies, ja vairākums sabiedrības "optimizē" nodokļus, nemaksā tos vai sēž "pelēkajā zonā"? Lozungs: Mans ir mans!
Tā vietā, lai godīgi maksātu nodokļus, sabiedrība uzbrūk tiem, kas ir politikā. Vai vispār jebkad politikā ir bijis kaut viens cilvēks ar kuru VISA sabiedrība būtu apmierināta? Pat V.V. Freiberga, kas neko nebija noziegusies, lielai daļai sabiedrības bija nicināma, jo bija emigrējusi (tas nekas, ka tas bija kara laiks, viņa bija bērns un tas bija viņas vecāku lēmums). Sabiedrībai nekad un neviens nebūs pa prātam, jo sabiedrība no politiķiem un valsts sagaida Ziemassvētku vecīša cienīgu rīcību- dod, dod, dod!
Tas ir kā ceļojums draugu pulkā. Ja visi grib no ceļojuma 5* līmeni, bet negrib samesties, tad pastaiga pa tuvējo parku ar līdzpaņemto sviestmaizi vien iznāk.