Kā pateikt..

Viņa tāda šodien "Kaut kā dīvaini, es visu laiku ēdu, bet uz veikalu praktiski neeju", es tāda "Aha, es pat zinu kāpēc"Viņa izlikās nedzirdam.

Tas izklausās pēc tā, ka viņa ir bezkaunīgais tips- viņa labi apzinās, kura dzīvoklī ir "galvenā" un to ļaunprātīgi izmanto. Viņai tā ir ērti- divas īrnieces, kas, droši vien, nosedz visus komunālos maksājumus+ kaut kas paliek pāri un vēl uz ēdienu var ietaupīt, jo mājās gan ledusskapis pilns, gan vēl popkorns pa rokai. Es domāju, ka tavi citāti norāda, ka viņai vienošanās un sarunas būs kā pīlei ūdens- izliksiet savu sāpi, viņa uzklausīs un viss turpināsies pa vecam.
Es ieteiktu tev sameklēt citu dzīvesvietu. Ja nav noslēpums, cik jums jāmaksā par īri? Un cik jums gadu? Esat studentes vai strādājat?
Bet kamēr meklē citu dzīvesvietu, izmaini savu uzvedību. Kad tev kaut ko piedāvā ēdamu, piekrīti un ņem. Ja stāv viņas plauktā kaut kas, kas tev garšo- ņem un ēd nost! Ja piedāvā kaut ko sagatavot- pasūti kādu ēdienu viņai. Kaut vai ziņkāres pēc- kā viņa reaģēs :D

Nepērc un ēd viņas paiku.

Tā arī paprasi: "Klausies, mēs varam sarunāt, ka katra ēd savu ēdienu? Savādāk man biežāk jāiet uz veikalu".

Varbut ari es tad skaitos skopule, bet man looooti nepatik sitada kopistiska essana, kosmetikas izmantosana utt, pat ja otrs piedava ari savu. Es labak nenemu un lai neaiztiek manu. Man reali besitu, ka noperku sev produktus un dala tiek noesta, man butu zel :-D Man skiet, ka vina rikojas nekaunigi, iespejams, jo ir saimniece. Es saktu nepirkt produktus vai pie sarunas kadas pateiktu, ka nepatik tev sita padarisana no vinas puses

Es izvārītu zupiņu, izēstu savu šķīvīti un atlikumam piebērtu forlaxu. Ja ar pirmo reizi nepielektu, tad "uzlabotu" savu ledusskapī stāvošo jogurtu vai kādu citu savu produktu. Gan jau kaimiņiene savilks paralēles un beigs izrīt svešu paiku.

Man ir nepopulārs viedoklis. Nu, ko var tik traki iespringt uz apēstu gurķi vai izēstu zupas šķīvi? Jums tur tāds bads valda? Ok, izēda manu zupu, paņemšu no viņas plaukta 2 olas un uztaisīšu omleti. Nākamreiz paprasīšu, lai pabrīdina, ka arī zupu grib, vai pati pateikšu, lai savā sautējumā ierēķina arī mani, jo dikti garšīgi smaržo. Ja neko nepērk, gatavojot aizsūtīšu uz veikalu, jo pietrūkst produkts x. Ja tiešām tik ļoti derdzas, ka kāds apēd Tevis pirktu gurķi, tad nerausties pateikt, ka Tev tas neiet pie sirds. Neprotat ne normāli komunicēt, ne dalīties, diemžēl.

Ak, vai.. Es šim cauri izgāju kojās.

ō, jā... Es arī. Un tieši tāpēc es kojās nomocīju vienu gadu un ne vairāk - jo nevarēju paciest to, ka nav nekāda privātuma, ne telpas, ne savu lietu, ne ēdiena ziņā. 1.kursā reāli iztiku ar ļoti mazu naudas summu, tādēļ jo īpaši man nepatika, ka aiziet lietas, ko pirku par savu naudu. Vēl tagad atceros, ka vienreiz apnika, ka visu laiku mana eļļa tiek izmantota un vienkārši vienreiz ņēmu un noslēpu. Uz ko mana istabas biedrene vienu brīdi pārsteigta jautāja, vai es nezinot, kur eļļa pazudusi :-D
Diemžēl kopā dzīvojot par pilnīgu privātumu var aizmirst un, ja tas nav pieņemami, tad vienkārši jāmeklē cita dzīves vieta, kur dzīvosi viena. Taču iesākumam tiešām vajag parunāt. Ja negribi tiešā tekstā teikt, tad pasaki, ka Tev šomēnes sanāca neparedzēti lieli izdevumi un būs jāknapinās ar iztiku, ka Tev jau nav žēl padalīties, taču šomēnes lai, lūdzu, neapēd Tavu pārtiku.

Man tas šķiet šausmīgi, ka cilvēki bieži vien ir pārlieku jauki un nejēgā pieklājīgi, neērti pateikt to, neērti pateikti šito, tāpēc labāk pacietīšu riebeklības pret sevi(t)

Varbūt es arī esmu skopa, bet man nepatīk, ka manas mantas aiztiek bez atļaujas. Jā, ja cilvēks man palūgs atļauju paņemt kādu lietu, tad, jā, protams, ka var ņemt. Izņēmums ir ģimene vai tuvākie draugi un mīļotais cilvēks.
Protams, ka gabals man no tā nenokritīs, ja kāds paņems manu eļļu, kosmētiku vai ko citu, bet fakts ir, ka ņemśana bez atļaujas ir zagšana, un tas man nav pieņemami. Pati arī vienmēr palūdzu atļauju, nepatīk aiztikt citu lietas bez piekrišanas. Par laimi kojās tādu problēmu nav, istabas biedrenes ir forśas un vienmēr informē par savām vajadzībām.
Bet dzīvokļa biedrenei tiešā tekstā palūgtu, lai neņem manus produktus. Kāda jēga runāt caur puķēm, drīzāk viņai būtu jākaunas nevis tev.

Un svešas kosmētikas aizņemšanās un lietošana man šķiet ārkārtīgi nehigēniska lieta, par to es saceltu daudz lielāku traci nekā par ēdienu.

Tā meitene vienkārša ir prasta, bez kauna un goda. Nu es nespētu ēst otra iesāktu zupu vai jogurtu (vai "aizņemties topiņus). Fui. Un tā draudzība arī noteikti nav diez ko īsta no viņas puses.

Tiešā tekstā! Kādi tik koju stāsti nav dzirdēti - aizņemas zeķes, pēkšņi skatās, ka biedrenes topiņš mugurā utt. Tas ir necienīgi, manuprāt, aiztikt ne savas lietas.

Pateikt, ka vairs nedzīvosiet kopā. :D

Es izvārītu zupiņu, izēstu savu šķīvīti un atlikumam piebērtu forlaxu. Ja ar pirmo reizi nepielektu, tad "uzlabotu" savu ledusskapī stāvošo jogurtu vai kādu citu savu produktu. Gan jau kaimiņiene savilks paralēles un beigs izrīt svešu paiku.

Varbūt labāk vispirms izrunāties skarbāk un tiešāk? Kur nu tā uzreiz.

Man ir nepopulārs viedoklis. Nu, ko var tik traki iespringt uz apēstu gurķi vai izēstu zupas šķīvi? Jums tur tāds bads valda? Ok, izēda manu zupu, paņemšu no viņas plaukta 2 olas un uztaisīšu omleti. Nākamreiz paprasīšu, lai pabrīdina, ka arī zupu grib, vai pati pateikšu, lai savā sautējumā ierēķina arī mani, jo dikti garšīgi smaržo. Ja neko nepērk, gatavojot aizsūtīšu uz veikalu, jo pietrūkst produkts x. Ja tiešām tik ļoti derdzas, ka kāds apēd Tevis pirktu gurķi, tad nerausties pateikt, ka Tev tas neiet pie sirds. Neprotat ne normāli komunicēt, ne dalīties, diemžēl.

Vai nu tu neesi dzīvojusi kopā ar svešiem vai pati esi tāda, ka autores dzīvokļa saimniece :D
Tāda tipa cilvēki, parasti, negatavo sautējumus, kuros palūgt ierēķināt arī sevi. Un arī viņas plauktā visdrīzāk to divu olu nemaz nebūs. Viņas plauktā visdrīzāk būs kāds Roltons, lēts, sintētisks pudiņš, kečups un margarīns, u.tml. Nekas, no kā varētu kaut ko pagatavot. Nākamreiz par zupu nebrīdinās un uz veikalu iet atteiksies, jo šodien nav naudas/nav laiks, utt. Un kāpēc cilvēkam, kas tērējis krietnu laiku zupas vārīšanai būtu jāēd omlete, jo kāds ir izdomājis apēst svešu zupu? Ja saimniecei garšo zupas, lai pati vāra. Vai tad jāievieš noteikumi, ka katru vakaru zupu vāra meitenes rindas kārtībā visām. Bet tas strādātu tikai tad, ja visas mājās pārrastos vienlaicīgi.
Un kurš neprot normāli komunicēt- tas, kurš zog svešu pārtiku, lai gan pastāv vienošanās, ka katrs ēd savu, vai tas kuram kauns otra vietā?
Situācija būtu cita, ja zadzēja būtu īrniece nevis saimniece. No saimnieces puses tas ir divtik neētiski, ņemot vērā, ka istabas parasti īrē finansiāli spiedīgos apstākļos.
Par kādu dalīšanos var būt runa, ja noruna bija, ka katrs ēd savu? Kopš kura laika cilvēkiem "jādalās" jeb jāļauj sevi apzagt? Ja autore nopirka topiņu, tad to nopirka sev, savai lietošanai nevis kolektīvai lietošanai, uz kuru iepriekš jāpierakstās rindā.

Kāpēc bez sarunāšanas būtu jādalās? Bija cita vienošanās un nav jau tas ''kādreiz gadās'', bet cik var saprast, regulāra un pašsaprotama viņai lieta.

Man ir nepopulārs viedoklis. Nu, ko var tik traki iespringt uz apēstu gurķi vai izēstu zupas šķīvi? Jums tur tāds bads valda? Ok, izēda manu zupu, paņemšu no viņas plaukta 2 olas un uztaisīšu omleti.

A kapec katrs nevar panemt no sava plaukta? Dzivokla biedrene, lai nem olas no sava plaukta un meietenei atstaj VINAS zupu no vinas plaukta... gan jau pati ed no citu plauktiem:-D

Jā, ja viņai olas, lai cep tad savas olas. :D Un dzīvokļa biedrenei paliek viņas zupa - bet nē kaut ko sakārojas, kas nav tavs. Vienai būs ikri un otrai roltons, arī būsi sajūsmā par apmaiņu?

Tak tā arī pasaki "Eu, vecā, man besī, ka Tu aiztiec manu ēdienu. Nedari tā. Katram savs. Ja es gribēšu kaut ko no tā, kas ir Tev, iegādāšos pati savu un ēdīšu, ka šņakst."